Latvijā ir jāpanāk situācija, ka ar trīs četru pensiju plānu dalību ir iespējams izveidot fondu, kas varētu ieguldīt, piemēram, Latvijas mežos, lauksaimniecības zemēs, riska kapitālā un citās investīcijās, biznesa portālam “Nozare.lv” atzina AS “Swedbank” Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Harijs Švarcs.
Viņš piebilda, ka patlaban tas nav iespējams, tāpēc būtu jāpārskata attiecīgie normatīvie akti.
Jau ziņots, ka valdība šonedēļ Labklājības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz 2013.gada 1.martam uzdeva sagatavot grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, paredzot, ka tiek paplašinātas pensiju plānu investēšanas iespējas Latvijas finanšu tirgū, tostarp palielinot īpatsvaru ieguldījumiem vienā fondā, tiek dota iespēja palielināt ieguldījumu īpatsvaru riska kapitālā un dotas plašākas iespējas ieguldījumiem biržā netirgotās kapitālsabiedrībās, tiek paredzēti papildu risku samazināšanas mehānismi valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku interešu aizsardzībai un līdzekļu pārvaldītāju komisijas nauda par valsts fondēto pensiju shēmas administrēšanu ir piesaistīta ieguldījumu plānu rezultātiem.
Švarcs valdības doto uzdevumu vērtē pozitīvi un atzīst, ka ir svarīgi domāt, kā attīstīt vietējo Latvijas finanšu tirgu. “Ļoti daudzās pasaules valstīs, pat tādās kā ASV, finanšu tirgus attīstība ieguva jaunu pagriezienu, kad tika radītas speciālas atbalsta programmas, pasākumi un instrumenti finanšu tirgus atbalstam un kad tirgum pieslēdzās pensiju fondi. Lai sasniegtu augstāku ienesīgumu, vairumā gadījumu ir jāuzņemas augstāks risks. Taču tas, kas var šķist ļoti riskants īsā laika periodā, piemēram, akciju cenas, var būt ļoti drošs desmit, 20 un 30 gadu laikā un vienlaicīgi arī ļoti ienesīgs,” atzina Švarcs.
Viņš norādīja, ka skaidra nauda makā var šķist ļoti droša īsā laika periodā, taču ilgtermiņā tās vērtību noēdīs inflācija. Pēc Švarca sacītā, risks ir pēc iespējas jāsamazina un profesionāli jāpārvalda. Tas ir katra pārvaldnieka uzdevums, rūpējoties par investīciju atdevi.
“Komisijas naudu piesaiste rezultātam ir iniciatīva, kas vairāk nekā pirms gada nāca no Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas. Komisijas uzdevumā Latvijas Komercbanku asociācija, ņemot vērā starptautisko pieredzi un arī Latvijas īpatnības, izstrādāja veidu, kā šāda piesaiste būtu ieviešama praksē. Jaunais princips nosaka to, ka slikta ienesīguma gadījumā komisijas būs ievērojami zemākas nekā pašlaik. Savukārt tad, kad ienesīgums ir ļoti labs, pārvaldītāji saņems augstākas komisijas. Pensiju plānu dalībnieku intereses tādā veidā tiek daudz ciešāk sasaistītas ar pensiju pārvaldītāju interesēm,” uzsvēra Švarcs.
Savukārt “SEB Wealth Management” Pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Jānis Rozenfelds norādīja, ka grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā riska kapitāla un biržās netirgoto instrumentu jomā tiek virzīti ar mērķi paplašināt pensiju plānu iespējas ieguldīšanai Latvijā.
“Spēkā esošie ieguldījumu ierobežojumi, ko nosaka likums, būtiski apgrūtina līdzekļu piesaisti mazlikvīdiem, taču potenciāli ienesīgiem uz Latvijas ekonomikas izaugsmi vērstiem investīciju projektiem. Zināmi investīciju riski, neapšaubāmi, pastāv, taču tos ir iespējams ierobežot un kontrolēt ar jau esošajiem uzraudzības mehānismiem. Rezultātiem piesaistītās pārvaldītāju atlīdzības ieviešanu vērtējam pozitīvi. Šāds solis palīdz vēl labāk saskaņot plānu dalībnieku un plānu pārvaldītāju intereses panākt vislabāko iespējamo investīciju rezultātu,” teica Rozenfelds.
NOZARE.LV
Komentāri