Meijas, meitām ziedu vainadziņi galvā, priecīgs prāts, un var sākties svētki. Svētki cilvēkiem un dziesmai. Vecie Cēsu pils mūri atbalso, dziesma aizskrien pāri dīķim, ielejai, pakalniem… Vispārējie latviešu XXIV Dziesmu svētki ienākuši Cēsīs. Ar Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes ciklu “Dziedot dzimu, dziedot augu” lielo svētku dziesmu pūram vāks ir vaļā. Pirmoreiz vairāk nekā divi tūkstoši koristu izdzied latviešiem gēnos ielikto dziedāšanas nepieciešamību kā sevis, kā tautas apliecināšanu un izteikšanu. Vidzemes, Latgales, Rīgas rajona vīru, sieviešu, jauniešu un Cēsu pilsētas jauktie kori trīs stundu garumā priecēja gan ar jaunrades dziesmām, gan kora mūzikas pērlēm.
“Ja sākotnēji gāja grūti, vakarā sabraukuši visi koristi, un dziesmas skan. Iepriecināja Pils parka akustika. Ap astoņiem vakarā sāka tā īsti skanēt, varējām baudīt, dzirdēt, saklausīt dziesmas, ” pēc koncerta domās dalījās svētku virsdiriģents Edgars Račevskis un piebilda, ka
viss lielākoties izdevies un nedrīkst taču aizmirst, ka tas bijis pirmais mēģinājums, kad kopā dziedāja tik daudzi kori. Ieskaņas koncertu projekta autors Lauris Goss atzina, ka gan koristiem, gan diriģentiem ir labi padarīta darba sajūta. “Tas ir solis ceļā uz Dziesmu svētkiem, darba vēl daudz.” Septiņu koru diriģents, arī “Beverīnas” un Raiskuma pagasta kora, Ēriks Derums Dziesmu svētku ieskaņas koncertā bija kopā ar Limbažu vīru kori.
“Vīru kori nebija pilnā sastāvā, arī Limbažu, nevarēju nosēdēt malā, pats dziedāju. Būt tur augšā, tās ir brīnišķīgas izjūtas,” gandarījumu pauda diriģents. Viņš arī atklāja, ka ne viens vien korists ar svētku repertuāru ir diezgan neapmierināts. “Zigmara Liepiņa cikls ir par garu, bet tur neko nevar mainīt, ” vien noteica Ēriks Derums. Līdzīgas domas izteica arī kora klausītāji. ”Koncerts ir interesants. Bet citreiz paticis vairāk, bijušas aktīvākas, skanīgākas dziesmas. Brīžam šķiet, ka lēni, lēni velk. Ļoti patika “Auļi”, arī tautasdziesmas pūtēju orķestra pavadījumā,” domās dalījās Elīna Neimane. Viņa pati dziedājusi korī un kora mūzika sirdij tuva.
Cēsnieks Ivars Prauliņš Dziesmu svētku atklāšanas koncerta mēģinājumu vērtēja, salīdzinot ar svētku koncertiem agrākos gados, jo pats bijis Dziesmu svētku rīkotāju pulkā. “Ļoti akadēmisks koncerts. Varēja būt arī kāds deju kolektīvs, ne tikai jauniem cilvēkiem sāk likties garlaicīgi. Katrā koncertā jābūt kaut kam nozīmīgam un svarīgam, Māras Zālītes teksts Zigmara Liepiņa dziesmu ciklam nepārliecināja. Nebija pacēluma,” vērtēja Ivars Prauliņš un uzsvēra, ka tas taču tikai mēģinājums, lai gan repertuārs jau nemainīsies. “Kā
parkā uzplauka emocijas, kad spēlēja “Auļi”, kad uz skatuves uzkāpa pūtēju orķestris, kori dziedāja tautasdziesmas! Skatītāji atdzīvojās, koristiem mainījās garastāvoklis. Visi bija priecīgi,” sacīja Ivars Prauliņš un atgādināja, ka neatceroties, kad Pils parkā būtu dziedājis tik daudz koristu.
Dziesmu svētu ieskaņas jeb modelēšanas koncertu mākslinieciskā vadītāja bija Aira Birziņa, virsdiriģenti – Edgars Račevskis, Jānis Zirnis, Arvīds Platpers, Romāns Vanags, Aira Birziņa. Tikai Cēsīs un Saldū pa dziesmai diriģēja svētku goda virsdiriģenti Imants Kokars un Gido Kokars.
” Pasaule nav liela, vienā pusē saule, otrā mēness. Cēsis ir apspīdētas no abiem un arī pasaules. Cēsīs no seniem laikiem ir latvietības cietoksnis ar latvietības garu. Dziesmu svētki ieskanas Cēsīs, tas nav pārsteigums. Kārtējoreiz te redzējām radošu skatījumu,” “Druvai” sacīja Imants Kokars un uzsvēra, ka Pils parku un Mežaparku grūti salīdzināt, un Maestro būtu ļoti priecīgs, ja dziesmas skanētu kā Cēsīs.
Cēsīs Dziesmu svētku ieskaņu koncerta režisore bija Ilze Kalniņa. Lai koncerts izskanētu daudzveidīgāk, viņa pamainīja atklāšanas koncertā iecerēto dziesmu kārtību, deva iespēju klausītājiem uzzināt par dziesmām, kuras skanējušas vairākos svētkos, par komponistiem, svētku attīstību gadu gaitā.
“Mani patiesi aizkustina koristu ziņā lielie senioru kolektīvi, kuri vienmēr visur ir laikus, visu izdara. Mani priecē jaunieši, viņu ieinteresētība. Tas rada drošību, ka koru kustība turpināsies. Jaunieši ir ne tikai jauniešu koros, arī citos,” domās dalījās Ilze Kalniņa un atzina, ka bažas rada nelieliem koriem grūti izdziedamais svētku repertuārs. “Protams, nepiekrītu, ka Dziesmu svētku repertuārā nevajag neko jaunu. Bet ar
jauninājumiem nevajag pārsteigties. Piekrītu Dziesmu svētku biroja izstrādātajai koncepcijai, ka jāiet līdzi laikam, ka dziesmām jākļūst sarežģītākām, ka latiņa jāceļ aizvien augstāk. Vai tas jādara
tik strauji? Klausītājiem būtu gribējies dzirdēt kaut ko sirdij tīkamāku, jaundarbi varēja būt interesantāki,” viedokli pauda Cēsu ieskaņu koncerta režisore. Viņa arī atgādināja, ka pēdējos pāris gadus koristi smagi strādājuši, jaunās dziesmas padevušās ar grūtībām un nav iemīļotas. “Varbūt vecums vainīgs, tāpēc tā domāju, bet tās dziesmas, kuras dziedātas agrākos svētkos, ir melodiskas, skaidri un ar dziļu domu piesātināti vārdi. Tās nevar nodziedāt, neieliekot sirdi, savu attieksmi,” pārdomās dalījās Maija Strazda, kura 40 gadus seko līdzi koru kustībai, jo korī dzied viņas māsa.
Interese par gaidāmajiem Dziesmu un Deju svētkiem ir liela. Visas biļetes jau sen pārdotas. Zinot to, droši var teikt – koncertam Cēsīs bija maz klausītāju. Lielākoties vecākā paaudze un jaunieši. Par reklāmas trūkumu arī nav pamata sūdzēties, ne tikai “Druvā”, arī televīzijā vai ik dienu tika atgādināts par ieskaņu koncertiem Cēsīs un Saldū. Un te nu vietā padomāt, cik ļoti tad latviešus interesē Dziesmu svētki. Vai tā prestiža lieta, kopā būšana īpašā gaisotnē, vai tiešām vēlēšanās dzirdēt kora mūziku? Protams, atbilde katram būs sava. Cēsīs bija iespēja dzirdēt Dziesmu svētku atklāšanas koncerta dziesmas.
“Tas bija skaists brīdis laikā, kad Dziesmu svētku ieskaņa pārņem Latviju. Satiksimies Rīgā!”
ieskaņu koncerta dalībniekiem un rīkotājiem sacīja Rīgas domes kultūras departamenta direktore, Dziesmu svētku biroja vadītāja vietniece Diāna Čivle.
Bet Cēsīs ilgi pēc koncerta valdīja īpaša gaisotne. Skanēja dziesmas, atpūtai bija zaļumballe. Tie taču bija svētki. Svētki, kuri skanēja Cēsīs. “Ko gan latviešu tauta ar dziesmu nav pārdzīvojusi. Pārdzīvojām gadsimtus zem svešām varām, pārdzīvojām okupāciju, uzvarējām to. Pārdzīvosim arī globalizāciju. Lai skan dziesma, lai latviešu tauta ir kopā ar to,” šie Cēsu domes kultūras komitejas priekšsēdētāja Jāņa Beikmaņa koristiem un klausītājiem teiktie vārdi lai ir kā ceļamaize Dziesmu svētkos Rīgā.
Komentāri