Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Dziesmu svētki ieskandēti

Druva
23:00
26.05.2008
18

Meijas, meitām ziedu vainadziņi galvā, priecīgs prāts, un var sākties svētki. Svētki cilvēkiem un dziesmai. Vecie Cēsu pils mūri atbalso, dziesma aizskrien pāri dīķim, ielejai, pakalniem… Vispārējie latviešu XXIV Dziesmu svētki ienākuši Cēsīs. Ar Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes ciklu “Dziedot dzimu, dziedot augu” lielo svētku dziesmu pūram vāks ir vaļā. Pirmoreiz vairāk nekā divi tūkstoši koristu izdzied latviešiem gēnos ielikto dziedāšanas nepieciešamību kā sevis, kā tautas apliecināšanu un izteikšanu. Vidzemes, Latgales, Rīgas rajona vīru, sieviešu, jauniešu un Cēsu pilsētas jauktie kori trīs stundu garumā priecēja gan ar jaunrades dziesmām, gan kora mūzikas pērlēm.

“Ja sākotnēji gāja grūti, vakarā sabraukuši visi koristi, un dziesmas skan. Iepriecināja Pils parka akustika. Ap astoņiem vakarā sāka tā īsti skanēt, varējām baudīt, dzirdēt, saklausīt dziesmas, ” pēc koncerta domās dalījās svētku virsdiriģents Edgars Račevskis un piebilda, ka

viss lielākoties izdevies un nedrīkst taču aizmirst, ka tas bijis pirmais mēģinājums, kad kopā dziedāja tik daudzi kori. Ieskaņas koncertu projekta autors Lauris Goss atzina, ka gan koristiem, gan diriģentiem ir labi padarīta darba sajūta. “Tas ir solis ceļā uz Dziesmu svētkiem, darba vēl daudz.” Septiņu koru diriģents, arī “Beverīnas” un Raiskuma pagasta kora, Ēriks Derums Dziesmu svētku ieskaņas koncertā bija kopā ar Limbažu vīru kori.

“Vīru kori nebija pilnā sastāvā, arī Limbažu, nevarēju nosēdēt malā, pats dziedāju. Būt tur augšā, tās ir brīnišķīgas izjūtas,” gandarījumu pauda diriģents. Viņš arī atklāja, ka ne viens vien korists ar svētku repertuāru ir diezgan neapmierināts. “Zigmara Liepiņa cikls ir par garu, bet tur neko nevar mainīt, ” vien noteica Ēriks Derums. Līdzīgas domas izteica arī kora klausītāji. ”Koncerts ir interesants. Bet citreiz paticis vairāk, bijušas aktīvākas, skanīgākas dziesmas. Brīžam šķiet, ka lēni, lēni velk. Ļoti patika “Auļi”, arī tautasdziesmas pūtēju orķestra pavadījumā,” domās dalījās Elīna Neimane. Viņa pati dziedājusi korī un kora mūzika sirdij tuva.

Cēsnieks Ivars Prauliņš Dziesmu svētku atklāšanas koncerta mēģinājumu vērtēja, salīdzinot ar svētku koncertiem agrākos gados, jo pats bijis Dziesmu svētku rīkotāju pulkā. “Ļoti akadēmisks koncerts. Varēja būt arī kāds deju kolektīvs, ne tikai jauniem cilvēkiem sāk likties garlaicīgi. Katrā koncertā jābūt kaut kam nozīmīgam un svarīgam, Māras Zālītes teksts Zigmara Liepiņa dziesmu ciklam nepārliecināja. Nebija pacēluma,” vērtēja Ivars Prauliņš un uzsvēra, ka tas taču tikai mēģinājums, lai gan repertuārs jau nemainīsies. “Kā

parkā uzplauka emocijas, kad spēlēja “Auļi”, kad uz skatuves uzkāpa pūtēju orķestris, kori dziedāja tautasdziesmas! Skatītāji atdzīvojās, koristiem mainījās garastāvoklis. Visi bija priecīgi,” sacīja Ivars Prauliņš un atgādināja, ka neatceroties, kad Pils parkā būtu dziedājis tik daudz koristu.

Dziesmu svētu ieskaņas jeb modelēšanas koncertu mākslinieciskā vadītāja bija Aira Birziņa, virsdiriģenti – Edgars Račevskis, Jānis Zirnis, Arvīds Platpers, Romāns Vanags, Aira Birziņa. Tikai Cēsīs un Saldū pa dziesmai diriģēja svētku goda virsdiriģenti Imants Kokars un Gido Kokars.

” Pasaule nav liela, vienā pusē saule, otrā mēness. Cēsis ir apspīdētas no abiem un arī pasaules. Cēsīs no seniem laikiem ir latvietības cietoksnis ar latvietības garu. Dziesmu svētki ieskanas Cēsīs, tas nav pārsteigums. Kārtējoreiz te redzējām radošu skatījumu,” “Druvai” sacīja Imants Kokars un uzsvēra, ka Pils parku un Mežaparku grūti salīdzināt, un Maestro būtu ļoti priecīgs, ja dziesmas skanētu kā Cēsīs.

Cēsīs Dziesmu svētku ieskaņu koncerta režisore bija Ilze Kalniņa. Lai koncerts izskanētu daudzveidīgāk, viņa pamainīja atklāšanas koncertā iecerēto dziesmu kārtību, deva iespēju klausītājiem uzzināt par dziesmām, kuras skanējušas vairākos svētkos, par komponistiem, svētku attīstību gadu gaitā.

“Mani patiesi aizkustina koristu ziņā lielie senioru kolektīvi, kuri vienmēr visur ir laikus, visu izdara. Mani priecē jaunieši, viņu ieinteresētība. Tas rada drošību, ka koru kustība turpināsies. Jaunieši ir ne tikai jauniešu koros, arī citos,” domās dalījās Ilze Kalniņa un atzina, ka bažas rada nelieliem koriem grūti izdziedamais svētku repertuārs. “Protams, nepiekrītu, ka Dziesmu svētku repertuārā nevajag neko jaunu. Bet ar

jauninājumiem nevajag pārsteigties. Piekrītu Dziesmu svētku biroja izstrādātajai koncepcijai, ka jāiet līdzi laikam, ka dziesmām jākļūst sarežģītākām, ka latiņa jāceļ aizvien augstāk. Vai tas jādara

tik strauji? Klausītājiem būtu gribējies dzirdēt kaut ko sirdij tīkamāku, jaundarbi varēja būt interesantāki,” viedokli pauda Cēsu ieskaņu koncerta režisore. Viņa arī atgādināja, ka pēdējos pāris gadus koristi smagi strādājuši, jaunās dziesmas padevušās ar grūtībām un nav iemīļotas. “Varbūt vecums vainīgs, tāpēc tā domāju, bet tās dziesmas, kuras dziedātas agrākos svētkos, ir melodiskas, skaidri un ar dziļu domu piesātināti vārdi. Tās nevar nodziedāt, neieliekot sirdi, savu attieksmi,” pārdomās dalījās Maija Strazda, kura 40 gadus seko līdzi koru kustībai, jo korī dzied viņas māsa.

Interese par gaidāmajiem Dziesmu un Deju svētkiem ir liela. Visas biļetes jau sen pārdotas. Zinot to, droši var teikt – koncertam Cēsīs bija maz klausītāju. Lielākoties vecākā paaudze un jaunieši. Par reklāmas trūkumu arī nav pamata sūdzēties, ne tikai “Druvā”, arī televīzijā vai ik dienu tika atgādināts par ieskaņu koncertiem Cēsīs un Saldū. Un te nu vietā padomāt, cik ļoti tad latviešus interesē Dziesmu svētki. Vai tā prestiža lieta, kopā būšana īpašā gaisotnē, vai tiešām vēlēšanās dzirdēt kora mūziku? Protams, atbilde katram būs sava. Cēsīs bija iespēja dzirdēt Dziesmu svētku atklāšanas koncerta dziesmas.

“Tas bija skaists brīdis laikā, kad Dziesmu svētku ieskaņa pārņem Latviju. Satiksimies Rīgā!”

ieskaņu koncerta dalībniekiem un rīkotājiem sacīja Rīgas domes kultūras departamenta direktore, Dziesmu svētku biroja vadītāja vietniece Diāna Čivle.

Bet Cēsīs ilgi pēc koncerta valdīja īpaša gaisotne. Skanēja dziesmas, atpūtai bija zaļumballe. Tie taču bija svētki. Svētki, kuri skanēja Cēsīs. “Ko gan latviešu tauta ar dziesmu nav pārdzīvojusi. Pārdzīvojām gadsimtus zem svešām varām, pārdzīvojām okupāciju, uzvarējām to. Pārdzīvosim arī globalizāciju. Lai skan dziesma, lai latviešu tauta ir kopā ar to,” šie Cēsu domes kultūras komitejas priekšsēdētāja Jāņa Beikmaņa koristiem un klausītājiem teiktie vārdi lai ir kā ceļamaize Dziesmu svētkos Rīgā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
12

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
48

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
57

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
42

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
122

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
105

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
7
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
43
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi