Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Dzērbenē atver mīlīgu krodziņu

Liene Lote Grizāne
00:00
17.01.2016
4
Img 7789 1

Dzērbenes pagastā atvērts krodziņš “Dzērbenes sēta”. Tā īpašnieks ir Sergejs Glebovs, kurš pirms vairākiem gadiem no Krievijas pārcēlās uz Latviju, pagastā iegādājās gan dzīvojamo māju, gan bijušo kaltes ēku, kurā vēlējās izveidot krodziņu un uzsākt uzņēmējdarbību.

“Dzērbenes sēta” darbojas tikai pirmo mēnesi, un tās saimnieks bilst, ka nostrādātas vien 15 dienas un optimisms neesot zaudēts. S.Glebovs stāsta, ka bija vēlme krodziņu atvērt uz gadu mijas svinībām, lai gan sapratis, ka ziema un sala laiks Latvijā nav īsti veiksmīgākais, kad atvērt uzņēmumu.

“Tas nedaudz jokam, bet patiesībā tā arī ir, ka lielā aukstuma dēļ bijušas nelielas problēmas ar ūdensapgādi. Tāpat nemitīgi šī lielā ēka jāapsilda, turklāt te vispār nekad nav kurināts. Tā kā ir, par ko palauzīt galvu,” atzīst uzņēmējs un teic, ka pirmās darba nedēļas pagājušas interesanti. Pirmkārt, aiz muguras jau daudzās neskaidrības, dokumentu kārtošana un viss pārējais, lai uzņēmums varētu sākt darboties. Otrkārt, nākusi pirmā apjausma par dzērbeniešu interesi apmeklēt šādu krodziņu.

“Esmu saņēmis daudz komplimentu, un vispār cilvēki brīnās, kad pirmo reizi te ienāk. Iepriekš šī ēka bija nolaista. Vēl pirms tam te bija kalte. Tagad ēka ir restaurēta un izveidota par mājīgu atpūtas vietu. Piekrītu, ka ir, par ko pabrīnīties. Esmu uzņēmis pirmos apmeklētājus no pašu pagasta, kā arī no kaimiņiem – Taurenes, Drustiem un Raunas. Cilvēki izrāda interesi, bet vai būs pastāvīgie klienti, grūti spriest. Tiesa gan, domāju, kā šeit atpūtu padarīt interesantu. Plānā ir novusa un biljarda galda uzstādīšana, ir TV, kā arī būs šautriņu mešana. Vīri jau organizējuši pirmos šaha mačus. Tāpat esam plānojuši divas reizes mēnesī rīkot dzīvās mūzikas vakarus. Tā, piemēram, jau 23. janvārī būs pirmais mūzikas vakars,” stāsta “Dzērbenes sētas” saimnieks un skaidro, ka ēkas galā iekārtota pirtiņa, kuru piedāvā svinībām.

Ar S.Glebovu runājam par to, ko vispār mūsdienās nozīmē uzsākt nelielu biznesu. Viņš smaida un bilst: “Jā, es skatījos televīzijas raidījumu par bistro “Frics”, kur žurnālisti veica pētījumu un parādīja, ko nozīmē atvērt nelielu uzņēmumu. Tiesa gan, Jūrmala nav Dzērbene, mūsu pašvaldība bija pretimnākoša. Arī dažādas valsts iestādes, kurās vērsos ar jautājumiem vai dokumentiem, laiku garumā nevilka. Protams, esmu pieradis, ka jebkuru lietu, iesniegumu lielākoties iestādes izskata divu nedēļu laikā. Krievijā šī būtu atšķirība. Mēs sakām, ka vajadzēja jau vakar, un tad ātri viss tiek sakārtots. Bet tā ir cita sistēma. Latvijā jau ir eiropeiskāk, un man patīk sakārtotas lietas,” saka S. Glebovs un prāto par lielajiem nodokļiem, kas jāmaksā mazajam uzņēmējam.

“Saprotu, ka Latvijai nav naftas un dārgmetāla raktuvju. Kaut kā jau valsts jāuztur. Taču domāju, ka mazajiem uzņēmējiem uzliek lielu nodokļu slogu. Man arī jau par pirmajām piecpadsmit darba dienām grāmatvede uzrādīja, cik jāsamaksā nodokļos. Krievijā mazajiem uzņēmējiem pirmo gadu tiek dota nodokļu atlaide, un tas ir saprotami. Uzņēmējam tiek dots laiks apjaust, kā viņam biznesā veiksies, un dota iespēja nostāties uz kājām,” stāsta uzņēmējs. Taču viņš nežēlojas. S. Glebovs ir apbrīnojami optimistisks, viņš norāda, ka abi ar sievu vēlējās Latvijā atvērt šādu krodziņu un paši tajā saimniekot.

“Esmu te saimnieks. Apkalpoju klientus. Ja vajag, pagatavoju tēju vai kafiju. Piedāvāju kādu karstmaizīti. Parunājos ar cilvēkiem. Mani gan jau brīdināja, ka ziemas mēneši būs grūtāki, ka vajag izturēt. Bet domāju, ka viss būs labi. Sieva darbojas arī tūrisma nozarē. Ir idejas, kā piesaistīt ārvalstu tūristus. Otrajā stāvā ēkai plānojam izveidot istabiņas, kur cilvēkiem nakšņot, tā kā domāju, savu klientu atradīsim,” bilst “Dzērbenes sētas” omulīgais saimnieks. Viņš norāda, ka nākotnē labprāt sadarbosies ar vietējām kulinārēm, ja būs nepieciešams, banketiem pasūtīs bulciņas, salātus un gaļas plates. Viņš gan norāda, ka, iestājoties siltākam laikam, labprāt grilēs šašliku un piedāvās klientiem.

S. Glebovs atzīst, ka aktīvi un darbīgi cilvēki laukos nepieciešami. Viņš iepazinies ar daudziem vietējās apkaimes uzņēmējiem un bilst, ka visi ir strādīgi cilvēki.

“Tādiem ir jābūt! Galvenais, jāiet uz priekšu,” saka “Dzērbenes sētas” saimnieks.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
9

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
15

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
41

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
53

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
56
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
62
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
21
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi