Sestdiena, 13. aprīlis
Vārda dienas: Egils, Egīls, Nauris

Divu valstu ārlietu ministri neatkarības atzīšanas stundā

Druva
23:00
03.10.2006
1

Cēsu pilsētas ģimnāzijā šonedēļ notika diplomātijas dzīva piemēra un Latvijas nesenās vēstures stunda.

Tā bija veltīta Latvijas valsts neatkarības atzīšanai, kas sākās pirms 15 gadiem ar Islandes paziņojumu. Vecāko klašu skolēniem vēstures stundu īpašu darīja ārlietu ministru klātbūtne un aculiecinieku stāstījums par vēsturiskajiem notikumiem.

Skolas ciemiņi bija ārlietu ministrs Artis Pabriks un Islandes bijušais ārlietu ministrs Jons Hannibalsons.

“Islande Latvijas vēsturē ir ierakstīta uz visiem laikiem, jo bija pirmā valsts, kura 1991. gada 22. augustā atzina Latvijas neatkarību. Eiropas Savienība to izdarīja mēnesi vēlāk – 27. septembrī. Iepazīstinu jūs ar toreizējo Islandes ārlietu ministru Hannibalsona kungu, kuram ir ļoti liela loma Latvijas atzīšanā,” tā skolēnus ar kolēģi iepazīstināja Artis Pabriks un piebilda, ka eksministrs, tāpat kā daudzi islandieši, ir aizrāvies ar senču noskaidrošanu vairākās paaudzēs. “J. Hannibalsons ir uzzinājis, ka viņa senči pirms 44 paaudzēm, tātad 10. un 11. gadsim-tā, ir dzīvojuši Kurzemē. Vai no tā nevaram secināt, ka Islandes viesim ir latviska izcelsme?”

J.Hannibalsons, Islandes ārlietu ministrs no 1988. līdz 1995. gadam, apliecināja, ka ar Baltijas valstīm viņu saista ne tikai politiskas, jo viņš ir atbildīgs par Baltijas valstu starptautiskās atzīšanas lēmumu, bet arī romantiskas saites, kas viņa dzimtai sniedzas vikingu laikos. “Iespēja atzīt Baltijas valstu neatkarību pēc to atbrīvošanās no Padomju savienības okupācijas ir bijis viens no laimīgākajiem brīžiem manā dzīvē,” jauniešiem atklāja J. Hannibalsons. “Pie tam iespēja būt pirmajam man radās tieši kā mazas valsts ārlietu ministram. Starptautiskajā sabiedrībā, īpaši lielo valstu vidū, šai jautājumā pirms 15 gadiem nebūt nebija vienprātības. ASV, Vācijas un citu lielo valstu ārlietu ministri diplomātisku apsvērumu dēļ nevarēja Baltijas valstis aizstāvēt tik tieši, kā es to spontāni izdarīju savā runā 1990. gadā ārlietu ministru sanāksmē Kopenhāgenā. Sajutu lielu vēlmi atklāti solidarizēties ar mazajām Baltijas valstīm, kuras pēc 50 gadiem tik tikko sāka savu starptautisko darbību. Šajā sanāksmē pirmo reizi bija Baltijas valstu ārlietu ministri, arī Jānis Jurkāns.”

Artis Pabliks uzsvēra, ka islandieša politiskā darbība jāuztver kā politiskā drosme, ne tikai kā mazu valstu pārstāvju privilēģija – starptautiskā arēnā runāt tieši un bez aplinkiem. “Kopš esam Eiropas Savienībā un NATO, arī Latvijai ir pavērušās lieliskas iespējas politiski ietekmēt starptautisko sabiedrību. Mūsu vārds ir dzirdams, un dažos jautājumos mums pat ir veto tiesības,” šādi A. Pabriks atbildēja uz skolēnu uzdoto jautājumu, kāda ir mazu valstu ietekme pasaules politikā. Islandes kolēģis viņam pilnīgi piekrita. Kā jaunāko piemēru A. Pabriks nosauca Baltijas valstu vienošanos, izvirzot savu kandidātu ANO ģenerālsekretāra amatam. “Pat ja mūsu Valsts prezidente V.Vīķe- Freiberga netiks ievēlēta šajā amatā, iespēja izvirzīt vien ir pagodinājums un arī cieņas izrādīšana Baltijas valstu tautām un valstu politikai. Pasaulē ar mums rēķinās. Taču politikā ir savi noteikumi, jūs to jau esat mācījušies, ka bieži vien virsroku gūst nevis labākais, bet politiskie apsvērumi.”

Latvijas ārlietu ministram stundā tika uzdoti jautājumi – par sadarbības veidošanu ar Krieviju, par taisnīgumu iekšpolitikā, par Valsts prezidenta vēlēšanām. Stundas noslēgumā A. Pabriks uzsvēra, ka Latvijas diplomātija turpina attīstīties un Ārlietu ministrijai arī nākotnē būs ļoti nepieciešami diplomāti un vēstnieki: “Atcerieties to, kad domāsiet par profesijas izvēli. Mēs gaidām jaunus cilvēkus, kas gatavi strādāt savai valstij un mazo valsti starptautiski padarīt par līdzvērtīgu lielajām.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Muzeji paraksta līgumu mērķtiecīgai sadarbībai

00:00
13.04.2024
5

Starp Cēsu Vēstures un mākslas muzeju un Talsu novada muzeju parakstīts ilgtermiņa līgums, nostiprinot sadarbību arī juridiski. Šāda veida pārnovadu muzeju ilgtermiņa sadarbības juridiskā forma Latvijā līdz šim nav īstenota. Līgums paredz ne tikai kopīgu pasākumu īstenošanu, bet arī izstāžu un zināšanu apmaiņu. Muzeji jau iepriekš veiksmīgi īstenojuši kopīgus projektus. Cēsu muzeja direktore Ināra Bula “Druvai” […]

Nākotnes redzējums par bioloģisko pārtiku

08:26
12.04.2024
30

Kā veicināt bioloģiskās pārtikas patēriņu Vidzemes bioreģionā? Ko celsim galdā 2030.gadā ģimenēs, restorānos un lielveikalos, mācību iestādēs, pansionātos un slimnīcās, bija galvenais jautājums, ko risināja pirmajā koprades darbnīcā. Vidzemes plānošanas reģiona un Cēsu novada pašvaldības organizētās trīs darbnīcas ir praktisks turpinājums pērn parakstītajam memorandam par atbalstu bioreģiona izveidei Gaujas Na­cionālā parka teritorijā. Koprades darbnīcā tikās […]

Ne tikai par bedrēm ielās, naudu kultūrai un atbalstu tūrismam

00:00
11.04.2024
49

Finansējums amatiermākslai, pašvaldības atbalsts tūrisma attīstībai, sabiedriskais transports, ielu un ceļu sliktais stāvoklis – tā ir daļa jautājumu, par ko Līgatnes pilsētas un pagasta iedzīvotāji gandrīz četras stundas diskutēja ar Cēsu novada domes vadību un Līgatnes apvienības pārvaldes pārstāvjiem. Novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam un viņa vietniecei Inesei Suijai-Markovai nācās uzklausīt pārmetumus par tūrisma organizāciju […]

Valmierā tiekas remigranti uzņēmēji

09:22
10.04.2024
37

5.aprīlī, Valmieras integrētajā bibliotēkā pulcējās remigranti no Valmieras, Cēsu un Limbažu novada – gan jau esošie, gan topošie uzņēmēji, lai dalītos savos pieredzes stāstos un uzzinātu vairāk par grantu konkursu uzņēmējdarbības atbalstam remigrantiem. Remigranti atklāti runāja par saviem dzīves pavērsieniem, izaicinājumiem, kas bija jāpārvar, atgriežoties dzimtenē, un sapņiem, ko viņi vēlas piepildīt ar savu biznesu. […]

Nemanāma, bet tik noderīga

08:21
10.04.2024
40

Cēsīs, Torņa ielā ,ir viena no publiski pieejamām bezmaksas tualetēm. Tā darbojas ne tikai vasarā, bet arī ziemā no septiņiem rītā līdz vienpa­dsmitiem vakarā. Tikai bēda tāda, ka ne katrs pilsētas, Pils parka vai vecpilsētas apmeklētājs zina, ka šāda tualete ir, turklāt bez maksas. Tam varētu palīdzēt pamanāmas un skaidras norādes, lai ikviens, kuram tāda […]

Putni ar dziesmām atnesuši arī putnu gripu

00:00
10.04.2024
209

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) konstatējis šopavasar pirmo    putnu saslimšanas gadījumu ar augsti patogēno putnu gripu. “Mazsalacā atrasta inficēta pīle. Tas, ka viena atrasta, nedod nekādu garantiju, ka nav vairāk un nav inficēti vēl citi ūdensputni,” stāsta PVD Ziemeļvid­zemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis un piebilst, ka pārvaldes inspektori vērtēs situāciju Veselavas pagastā, dīķī Bērzkrogā, […]

Tautas balss

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
10
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
35
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Ielāps uz ielāpa. Tā ir Birzes iela

08:19
09.04.2024
36
9
Druva raksta:

“Atkal Cēsīs remontē Birzes ielas asfaltēto daļu. Segums jau tagad sastāv tikai no ielāpiem, iznāk, ka ar lāpīšanu labo lāpīto. Vai neatmaksātos beidzot šo daļu kārtīgi atjaunot, lai mašīnām nebūtu jābrauc kā slalomistam pa pampakiem? Birzes iela ir ļoti labs ceļš, kā apbraukt centru. Atslogot satiksmi Vienības laukumā, domāju, pašvaldība taču ir ieinteresēta,” pauda autovadītājs […]

Laipns šoferis

08:19
09.04.2024
33
Druva raksta:

“Ļoti vēlējos izteikt pateicību ilggadējam “CATA” autobusa šoferim Zigmāram Balodim,viņš vienmēr ir jauks, laipns un punktuāls. Ar pasažieriem sasveicinās un ir smaidīgs, uzlabojot garastāvokli ikvienam braucējam. Daudzi šoferi no viņa varētu mācīties. Jau ilgi braucu no Jāņmuižas uz Cēsīm un vienmēr priecājos par šo autobusa vadītāju,” sacīja jāņmuižniece.

Emocijas pašiem un skatītājiem

08:18
09.04.2024
25
Druva raksta:

“Skatītāju vārdā paldies deju grupas “Viva” vadītājai Ingai Cipei un dejotājām par izcili emocionālo 25 gadu jubilejas koncertu,” ar prieku par pasākumu sacīja cēsniece Maija Ozoliņa.

Sludinājumi