Pagājušajā nedēļā Briselē notika vairāki Latvijas lauksaimniecībai būtiski notikumi. Valsts svētku laikā uz Briseli no Latvijas protestēt bija devušies lauksaimnieki, lai panāktu platības maksājumu izlīdzinājumu starp Eiropas Savienības (ES) jaunajām un vecajām valstīm. Tomēr protests nevainagojās ar pozitīviem rezultātiem.
Pēc ilgām un asām diskusijām Eiropas Komisija (EK) un ES prezidējošā valsts Francija panāca vienošanos par Kopējās lauksaimniecības politikas pielāgošanu jeb “Veselības pārbaudi”. Vienošanās paredz nākamo piecu gadu laikā uzlabot pašreizējo lauksaimniecības politiku. Pārmaiņas tiks uzsāktas nākamgad.
Sarunu gaitā izdevies rast kompromisu, kaut Latvijai balsojums tomēr bija negatīvs. Šādam balsojumam iemesls bija tas, ka kompromiss neparedz tūlītēju un atbilstošu finansējumu tiešajiem maksājumiem un lauku attīstības pasākumiem. Tātad neparedz maksājumu izlīdzinājumu. Lauksaimniecības tiešo maksājumu sistēmas un ES dalībvalstīs pastāvošo atšķirību izvērtēšana, ar mērķi veidot jaunu lauksaimniecības politiku, notiks vien pēc 2013. gada.
Lauksaimnieku organizācijas paspējušas paust uzskatus, ka, nepanākot maksājumu izlīdzināšanas sarunu sākšanu jau 2010. gadā, lauksaimniecība Latvijā ir apdraudēta. Tomēr Latvijas Zemkopības ministrija (ZM) paudusi viedokli, ka panāktais kompromiss Kopējās lauksaimniecības politikā Latvijai vairākās pozīcijās nesīs arī ieguvumus.
ES lauksaimniecības ministru sanāksmē panākta vienošanās, ka no 2010. līdz 2012. gadam Latvijas tiešo maksājumu aploksne palielināsies par 1,45 miljoniem eiro gadā. Kā būtisku panākumu ZM uzskata arī to, ka ir atviegloti atbalsta pasākumi pārejai no saistītajiem uz atdalītajiem maksājumiem piena un liellopu gaļas nozarēs, dodot valstij izvēli atbalstīt nozares, paredzot
3,5 % no 100% tiešo maksājumu aploksnes. Latvijas gadījumā – 5,1 miljons eiro katru gadu.
Pagarināts ir saistīto maksājumu piemērošanas periods sēklu, kartupeļu cietes ražotājiem un linu pirmapstrādātājiem līdz 2012. gadam. Samazināts ir savstarpējās atbilstības prasību skaits par astoņām prasībām (vides jomā, kas attiecas uz medībām un mežu teritorijām; dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas jomā; dzīvnieku veselības jomā, saistībā ar hormonālo preparātu lietošanu), lai lauksaimnieki varētu saņemt tiešos maksājumus. Jaunajām dalībvalstīm uz 2013. gadu atlikta labturības prasību izpildes sasaiste ar tiešajiem maksājumiem.
ZM kā būtisku ieguvumu uzsver arī to, ka progresīvā modulācija tiek attiecināta tikai uz saimniecībām, kuras saņem tiešos maksājumus vairāk nekā 300 000 eiro gadā. Jautājumā par piena kvotām panākta vienošanās, ka līdz 2013. gadam piena kvotas tiks palielinātas par procentu katru gadu (kopējais palielinājums pret pašreizējo apjomu būtu 5 %). Turklāt turpmāk ražotājam būs jāizpilda 85% no piešķirtās piena kvotas, lai netiktu piemērotas visas neizpildītās kvotas vai tās daļas ieskaitīšanas valsts rezervē. ZM uzskata, ka tas sekmēs strukturālos pārkārtojumus nozarē un valsts kvotas pilnīgāku izmantošanu, atgriežot apritē brīvos kvotas daudzumus.
Komisija ir atkāpusies arī no prasības ieviest kviešu (maizes) intervencei konkursa procedūru ar lejupejošu solīšanas likmi, sākot ar 101,31 eiro par tonnu, atļaujot dalībvalstīm iepirkt intervencē 3 miljonus tonnu kviešu pēc pašreizējās kārtības.
Nākamās trešdienas “Druvā” lappusē “Lauku uzņēmējdarbība” piedāvāsim lauksaimnieku un politiķu viedokļus par Briselē pieņemtajiem lēmumiem. Sagatavojusi Māra Majore – Linē
