Ceturtdiena, 7. novembris
Vārda dienas: Helma, Lotārs, Pērle
casibom jojobet giriş jojobet Casibom holiganbet giriş casibom giriş Casibom casibom casibom giriş CASİBOM holiganbet Casibom Giriş casibom casibom güncel giriş casibom güncel Casibom Casibom holiganbet holiganbet casibom güncel giriş

Dejotprieks augstā līmenī

Druva
23:00
10.04.2009
2

Rajona deju kolektīvu skatē savu varēšanu rādīja 28 deju kopas.

“Mūsu pulks ir kļuvis kuplāks. Kaut valstī krīze, dejotprieks, vēlēšanās sevi izteikt dejā palielinās,” uzsver rajona deju kolektīvu virsvadītājs Andis Kozaks. Šosezon Taurenē sācis darboties jauniešu deju kolektīvs “Tracis”, kuru vada Ieva Kazijeva, Amatā – jauniešu deju kolektīvs “Krustainis” (Ilona Klince), Priekuļos – jauniešu deju kolektīvs “Zelta virpulis” (Uldis Blīgzna).

Skatē valdīja dejotprieks un sacensība. Katrs centās sevi parādīt, iepriecināt skatītājus un žūriju. “Vienmēr jau var labāk nodejot. Bija azarts, sajūta forša,” pēc uzstāšanās “Druvai” atzina Vecpiebalgas jauniešu deju kolektīva “Slātaviņa” dalībnieks Gatis Bērziņš. Viņš dejo jau vairākus gadus, dejošana ir viens no viņa vaļaspriekiem.

Pirmais nopietnais pārbaudījums bija Priekuļu “Zelta virpulim”. Visi tā dalībnieki kādreiz dejojuši tehnikuma “Virpulī”, tagad studē vai strādā. “Gribas dejot, kādreiz kopā bija jauki un interesanti, tāpēc

nolēmām turpināt,” stāsta dejotāja Lelde Grīnberga. Svētdienās uz mēģinājumu dejotāji sabrauc no Smiltenes, Liepas, Cēsīm, Straupes, Siguldas, Raunas, Rīgas, pirms prombraukšanas uz augstskolām sanāk priekulieši. “Izdejojamies un tad darba nedēļa paiet ātrāk, jo gribas, lai pienāk svētdiena,” atzīst Ieva Lāce, bet Laura Liepa pastāsta, ka neilgu laiku dejojusi kolektīvā Rīgā, tad pārtraukusi un ir gandarīta, ka izdevies izveidot “Zelta virpuli”.”Tā ir brīnišķīga kompānija. Mūsu vadītājs ir pats labākais, ” uzsver Laura.

Amatas “Krustainī” kopā sanākuši bijušie “Brukstalienas” dejotāji. “Tas ir kolektīvs sirdij. Visi manējie. Zinu, ko no viņiem var sagaidīt, viņi zina, ko no manis,” stāsta vadītāja Ilona Klince un pauž gandarījumu par to, kā kolektīvs uzstājies pirmajā skatē. “Mēģinājumi ir tikai svētdienās. Ikdienā dejotāji strādā un studē. Mēģinājumi ir ļoti nopietni,” savējos paslavē vadītāja un piebilst, ka visi ir priecīgi, ka arī raduši mājvietu Amatā. Vairāki dejotāji ir no novada.

Kas ir “Krustainis”? Ilona stāsta, ka ilgi meklējuši nosaukumu, bijuši dažādi varianti. “”Krustainis” ir rituāla deja Bluķa vakarā. Katrs izlec aizsardzības zīmes,” paskaidro vadītāja.

Skatē katrs kolektīvs dejoja divas dejas. Skatītāji varēja vērot 56 dejas. Vairāki “Druvai” atzina, ka nebijis garlaicīgi, repertuārs bijis daudz skatāmāks nekā citus gadus, kad visi parāda, kā prot nodejot vienas un tās pašas dejas. Ar prieku tika uzņemta pirms gadiem tik pazīstamā “Audēju deja”. “Arī es dejoju violetajā kleitā. Ir dejas, kuras patīk gan dejotājiem, gan skatītājiem ar vieglumu, plastiskumu, noskaņu. Tās atsauc atmiņas,” domās dalījās priekuliete Māra Juzupa un piebilda, ka savulaik “Audēju deju” dejojusi tajā paša violetajā kleitā kā “Zelta virpuļa” meitenes.

Rajona deju kolektīvu virsvadītājs Andis Kozaks pēc skates bija gandarīts.

“Deju kolektīvu mākslinieciskais līmenis rajonā ir ļoti augsts. C grupa pārsteidza ar kvalitatīvo sniegumu. Ļoti auguši, salīdzinot ar pagājušo gadu. Senioru sniegums apbūra skatītājus. Spilgtāks kļuvis vidējās paaudzes E kolektīvu sniegums. Īpaši Solvitas Krastiņas kolektīviem. Grūti pateikt, kurš starp jauniešu B grupas kolektīviem ir tas labākais. “Krustainis” ļoti patika. Dejotāji bija izvēlējušies A grupas deju un godam tika galā. C grupas jauniešu kolektīvu sniegums bija pārliecinošs. “Veselava” pārsteidza. Kolektīvs ir ļoti izaudzis, tas vairs nav skolēnu, bet īsts jauniešu kolektīvs. Puišu deja bija brīnišķīga. Visiem kolektīviem sarežģītas programmas,” vērtēja Andis Kozaks un piebilda, ka visvairāk priecējis tas, ka dejotāji dejo no sirds, ka viņiem patīk tas, ko dara.

“Priecē, ka kolektīvu vadītāji rādīja savas horeogrāfijas. Māris Brasliņš, Sovita Krastiņa, Lāsma Skutāne, Lilita Jansone – mēs varētu sarīkot jaunrades deju koncertu,” nākotni ieskicē rajona deju kolektīvu virsvadītājs. Viņš arī trīs deju kolektīvu – Tautas deju ansambļa un vidējās paaudzes deju kolektīva “Raitais solis”, kā arī Cēsu Valsts ģimnāzijas jauniešu deju kolektīva “Kande” vadītājs un horeogrāfs.

Deju kolektīvu sniegumu vērtēja horeogrāfs, deju kolektīva “Dancis” vadītājs Rolands Juraševskis, horeogrāfs, Rēzeknes rajona deju kolektīvu virsvadītājs, deju kolektīva “Dziga” vadītājs Ilmārs Dreļs un horeogrāfe, deju kopas “Dandari” vadītāja Dace Circene. Žūrijas vērtējums pārsteidza dejotājus un kolektīvus vadītājus. Rolands Juraševskis pauda gandarījumu par skatē redzēto.

“Visi rajona kolektīvi ir augstā mākslinieciskā līmenī. Tie plauktiņi, kurā katrs ierindots, ir tik tuvu cits citam. Jāuzsver, ka katram kolektīvam ir savs raksturs, rokraksts. Uzreiz var pazīt Rutas Paulsones, Ulda Blīgznas, Anda Kozaka kolektīvus. Ja žūrijā būtu citi, droši vien kādam kolektīvam būtu par punktu mazāk, citam par punktu vairāk. Protams,

katrā dejā var ieraudzīt neprecizitātes,” sacīja Rolands Juraševskis un uzsvēra, ka kolektīvi strādā ne jau tādēļ, lai patiktu žūrijai. Viņi to dara savam un skatītāju priekam. Rolands Juraševskis arī atzina, ka skatē redzējis daudzas interesantas dejas – gan vadītāju autordejas, gan no aizvadīto Deju svētku repertuāra, gan iecienītas pirms gadiem. “Prieks, ka kolektīvi uzdrošinās dejot augstākas grupas repertuāru un tiek ar to galā. Bērnu repertuāru vidējiem gan nevajadzētu dejot. Ja izdodas atrast to odziņu, viss labi, bet tas nav viegli. Jauniešu kolektīviem jāmeklē dzīvespriecīgāks repertuārs, lai var kārtīgi izdejoties,” domās dalās Rolands Juraševskis un uzsver, ka mūsu rajonā strādā ļoti profesionāli vadītāji. Redzot kolektīvu uzstāšanos, var pārliecināties par regulāru, nopietnu darbu.

Valsts kultūras eksperte Cēsu rajonā Ilze Kalniņa, vērtējot skatē redzēto, sacīja, ka kolektīviem un skatītājiem vislabāk paticis tas, ka nebijis obligāto un izlozes deju. Katrs dejojis to, kas patīk, un koncerts bijis ļoti daudzkrāsains. Vienīgi četri senioru deju kolektīvi dejoja vienu obligāto deju no šīsvasaras senioru deju saieta repertuāra. “Man bija daudz patīkamu pārsteigumu – “Veselava”, “Amata”. Mākslinieciskais līmenis un radošā dzirksts šosezon ļāva parādīt ļoti labu sniegumu “Miķelim” un “Saulgriežiem”,” vērtē Ilze Kalniņa un uzsver, ka mūsu rajonā šosezon ir trīs jauni kolektīvi, kuri skatē augstu novērtēti.

Žūrijas komisijas locekle Dace Circene “Druvai” atzina, ka deju kolektīvu skaits Latvijā mazumā neiet. “Cilvēki alkst izteikties. Līdz ar krīzi ir vairāk brīvā laika, cilvēki vēlas satikties. Un to labprāt dara dejojot,” tā Dace Circene. Savukārt Ilze Kalniņa skumji piebilst, ka visvairāk baida neziņa par nākotni pēc novadu izveidošanas. Ir tikai vieni nezināmie un bažas, lai viss neaiziet pašplūsmā.

Skates rezultāti F grupa, senioru deju kolektīvi Cēsu kultūras centra “Dzirnas” (Ruta Paulsone) – 46,99, Vecpiebalgas “Mudurainis” (Antra Grīnberga) – 46,33,

Straupes “Munsturis” (Ineta Indriksone) – 45,08, Dzērbenes “Juveris”

(Uldis Blīgzna) – 44,58. E grupa, vidējās paaudzes deju kolektīvi “Vaive” (Solvita Krastiņa) – 46,33, “Amata” (Lilita Ventere) – 46,25, “Skujene” (Solvita Krastiņa) – 43,58, “Straupe” (Rudīte Jurciņa) – 46,66. C grupa, jauniešu deju kolektīvi

Straupes “Idumeja” (Ginta Berķe) – 45,17, Taurenes “Tracis” (Ieva Kazijeva) – 44,91, “Veselava” (Emerita Gruzde) – 47,33.

B grupa, jauniešu deju kolektīvi

Cēsu arodskolas “Brukstaliena” (Ilona Klince) – 46,5, CVĢ “Kande” (Andis Kozaks) – 46,92, Amatas “Krustainis” (Ilona Klince) – 48, Priekuļu “Miķelēni” (Māris Brasliņš) – 45,5, Jaunpiebalgas “Piebaldzēni” (Lāsma Skutāne) – 47,25, Cēsu kultūras centra “Raitais solis” (Andis Kozaks) – 48,08, un “Randiņš” (Sandra Jonaite) – 47,42, Vecpiebalgas “Slātaviņa” (Antra Grīnberga) – 45,41, Priekuļu “Zelta virpulis” (Uldis Blīgzna) – 47,91, Priekuļu tehnikuma “Virpulis” (Uldis Blīgzna)- 47,5. D grupa, vidējās paaudzes deju kolektīvi

Priekuļu “Jumis” (Uldis Blīgzna) – 48,9, Priekuļu “Miķelis” (Māris Brasliņš) – 47,58, Jaunpiebalgas “Piebaldzēni” (Lāsma Skutāne) – 46,33, “Raitais solis” (Andis Kozaks) – 48,33, Liepas “Sadancis” (Marita Rieksta) – 45,5, Cēsu kultūras centra “Saulgrieži” (Ruta Paulsone) – 47,5, Līgatnes “Zeperi” (Iveta Pētersone) – 49,58.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Taurene. Par ūdens kvalitāti, bērnudārza piedāvājumu un vēl daudz ko

00:00
07.11.2024
7

Taurenieši pašvaldības aicinājumam uz ikgadējo tikšanos bija atsaucīgi. 22.oktobrī, Taurenes kultūras namā bija pulcējušies cilvēki trīsdesmit. Cēsu novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam, viņa vietniekam Atim Egliņam-Eglītim un Vecpiebalgas apvienības pārvaldes vadītājas p.i. Leldei Burdajai jautāja par steidzami risināmām lietām un par to, kas satrauc vietējo domas. Sarkanbrūns ūdens no krāna Taurenes ciema iedzīvotāju neapmierinātība ar […]

Sintētiskās narkotikas miljons eiro vērtībā un marihuāna burkā

00:00
06.11.2024
76

Narkotisko vielu piegāžu tīklu un nelegālo ražotņu atklāšana ir nemainīga policijas darba aktualitāte. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē šogad par narkotisko vielu nelikumīgu apriti ierosināti 69 kriminālprocesi un atklātas divas marihuānas audzētavas. Oktobra nogalē Vidzemes reģiona pārvaldes Kriminālpoli­ci­jas birojs sadarbībā ar Valsts policijas Speciālo uzdevumu bataljona 5. taktisko nodaļu, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Kinoloģijas […]

Pēc pieciem gadiem lomos būs zandarti

00:00
05.11.2024
62

Piecos Cēsu novada ezeros otrdien tika ielaisti zandartu mazuļi. “Vadāmies pēc  zinātniskās izpētes rekomendācijām un zivjsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumiem, kur norādīts, ar kādām zivīm un kādā daudzumā vēlams papildināt ezera resursus, “ stāsta      Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrības vadītājs Ainārs Šteins. Pie Ungura ezera viss notika ātri. Konteineros atvesti zandartu mazuļi, izmērīta ūdens temperatūra ezerā, […]

Cēsiniekus aicina parakstīties par papildfinansējuma piešķiršanu mācību līdzekļu iegādei

15:38
04.11.2024
145

Sabiedrības iniciatīvu platformā manabalss.lv sākta parakstu vākšana, lai izstrādātu un pieņemtu grozījumus valsts budžetā, paredzot būtisku finansējuma palielinājumu mācību līdzekļu iegādei. Iniciatīvas autori norāda, ka ir nepieciešams izstrādāt skaidru sistēmu, lai nodrošinātu līdzekļu pieejamību visām skolām un novērstu pastāvošās problēmas, kad pedagogi ir spiesti lūgt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus. Cēsu pilsētas un novada iedzīvotāji aicināti […]

Sabiedriskās kārtības pamats – policijas profesionalitāte un sabiedrības līdzdalība

00:00
04.11.2024
37

Vidzeme, kur Valsts policija diennaktī reģistrē vidēji ap 70 notikumiem, jau vairākus gadus ir drošākais Latvijas novads. Tā Vidzemes mediju žurnālistiem aizvadītajā nedēļā teica Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko. Pagājušajā ceturtdienā (24.10.) Valmierā notika preses konference, kurā Vidzemes reģiona pārvaldes vadība iepazīstināja žurnālistus ar aktuālajām norisēm un    tendencēm reģistrētajos notikumos, kā […]

Nekustamajiem īpašumiem rekordu pusgads

00:00
03.11.2024
112

Šis gads nekustamo īpašumu tirgū iezīmē divas pretējas tendences. Piesardzīga gaidīšana un ļoti neliels darījumu skaits gada pirmajā pusē, kam sekoja strauja aktivitātes palielināšanās jūlijā un turpmākajos mēnešos. Par situāciju un tendencēm nekustamo īpašumu tirgū Cēsu novadā, Vidzemē un arī kopumā Latvijā stāsta Nekustamo īpašumu aģentūras “AVER Vidzeme” vadītājs Ivo Teļesņikovs. -Gads tiešām ir interesants. […]

Tautas balss

Makšķerēšana ir prieks, ne bizness

19:30
06.11.2024
5
Makšķerēšanas entuziasts raksta:

“Lasu, ka ezeros ielaiž zivju mazuļus, lai būtu daudzveidība un zivju bagātība, lai brauktu makšķernieki. Tajā pašā laikā nosaka licencēto makšķerēšanu, lai cilvēks maksā. Ne jau katrs brauc pēc lielā loma, daudziem ir prieks pabūt uz ezera, izjust dabu, mazliet azarta. Ja nelaistu papildu zivis, nebūtu jāmaksā licence, cik nu daudz noķertu, noķertu, būtu pat […]

Viens pieliek, citi paņem

19:30
06.11.2024
3
K. raksta:

“Cik pie pensijas pieliek, tik paņem citi maksājumi. Būs vairāk jāmaksā transporta nodoklis, palielinās akcīzes nodokli degvielai. Vēl dārgāka noteikti būs arī pārtika. Pensiju indeksācija jau netiek līdzi jau tagad. Ja maizes klaips maksā vairāk par eiro, ko dod 30 eiro mēnesī vairāk! Vai tad valdība kaut kā nevar apstādināt to trako pārtikas cenu skrējienu? […]

Kas par daudz, tas par skādi

19:29
06.11.2024
6
2
M. raksta:

“Cēsīs, Vienības laukumā, plivinās slapjie karogi, vējš tos sagriež grīstēs. Tas neizskatās jauki. Domāju, vispār tik daudz karogu nevajadzētu turēt ikdienā. Tāds noformējums tomēr ir svētku daļa. Kā tad rotāties, svinot valsts svētkus. Pilsētas sejas veidotājiem vajadzētu apsvērt, kā citādi ikdienā padarīt centru krāsainu, kaut, manuprāt, pietiktu ar puķu kārtojumiem siltajā sezonā un egli ap […]

Jāatgādina par atstarotājiem

19:29
06.11.2024
5
Cēsnieks L. raksta:

“Kā iestājas tumšais laiks, sāk līt, tā atkal ceļmalās un ielās parādās “tumšie” gājēji. Nu jau tik daudzus gadus atgādina, vakara un agrās rīta stundās ejot pa ielu, ceļu, cilvēkam pie apģērba jābūt pamanāmiem atstarojošiem elementiem, vislabāk veste. Nereti domājam, ja iela apgaismota, tad jau automašīnu vadītāji mūs, gājēju, redz, bet tā bieži nav. Ja […]

Pase pārāk dārga

19:28
06.11.2024
4
Lasītāja raksta:

“Prasīt par pasi 50 eiro, tas tiešām ir par traku. Tā pensionāriem ir ļoti liela summa, taču bez pases viņi nevar iztikt, jo citādi nav iespējams iegādāties ārstu parakstītās zāles. Manuprāt, pase ir dokuments, kas apliecina pilsonību, piederību. Vai to vispār nevajadzētu apmaksāt no valsts budžeta? Neesam jau daudz pilsoņu,” sprieda lasītāja.

Sludinājumi