Gaujas NP informācijas speciāliste Neparastais tepat blakus
Kur Cēsu pievārtē var dzirdēt viļņu šļakstus pret dolomīta klintīm, kaiju klaigas un sajust vēja brāzmas kā pie jūras? Kur skatam paveras krauja, stāva kā Daugavas krasts? Rādot citiem fotogrāfijas, minējumi ir visdažādākie – Amatas krasti, Allaži, pat Igaunija …
Dodoties no pilsētas uz Priekuļu pusi, tur, kur pirms Priekuļu „apļa” sākas (vai beidzas) veloceliņš, ir Cēsu jeb Lauciņu dolomīta atradne. Šis ērtais būvmateriāls bijis zināms jau 13. gadsimtā, izmantots Cēsu ordeņa pils būvē. Kopš 19. gadsimta beigām dolomīts lietots kaļķu dedzināšanai un šķembu ražošanai. Vēl 80. gados karjerā bieži spridzināja, bet salīdzinoši nesen tur ieplūda ūdens, pārvēršot dolomīta bedri zili zaļganā ezerā. Lai labāk pārskatītu 8 – 12 metrus augsto klinšu sienu, uzmeklējiet taciņu, pa kuru var noiet līdz ūdens līmenim. Cēsu pilsētas kartē mototrases pusē norādīta peldvieta. Zinātāji stāsta, ka pat karstās vasarās tur ir ledaini auksts ūdens, kas nesasilst, jo to atdzesējot pazemes avoti. Ezera dziļākā vieta ir tuvāk kraujai – aptuveni astoņi metri.
Vērtējot šo neparasto vietu pēc pieejamības – lieku atzīmi „labi”, jo objekts sasniedzams gan kājām, gan ar velosipēdu, gan ar automašīnu. Vērtējot pēc vides kvalitātes – atzīme „apmierinoši”, jo te pirms manis viesojušies ļautiņi, kas par dabai draudzīgo tūrismu neko nav dzirdējuši un taciņas malā atstājuši makšķernieku „slieku burciņas” un pusdienu iesaiņojumus. Komforta kategorijā mans vērtējums „apmierinoši”, jo šeit nav labiekārtots, vēlams neiet pārāk tuvu kraujas malai.
Ko šeit pavasarī var darīt dabai draudzīgā ceļošanas veida piekritēji? Vērot dolomītu, ziedošus kārklus, ūdensputnus, klausīties cīruļus, fotografēt, varbūt rīkot talku un sakopt, lai nākamreiz būtu patīkami atpūsties. Uz triju upju sateku
Pavasara noskaņas vislabāk izjust pie ūdeņiem. Piedāvāju iespēju īsā un patīkamā ceļojumā apvienot trīs upes, klintis un mežu…
Lai gan Vaives dzirnavās jau sen vairs nemitinās baltais kaķītis, nemaļ gaņģi un ēkas tukšajos logos svilpo vējš, tomēr daba nav mainījusies – upe šalkdama traucas pāri aizsprostam un dzirnavu ezerā spoguļojas meža pīļu pārīši.
Ko šeit var darīt tie, kas izvēlējušies ceļot dabai draudzīgi? Vaives dzirnavu apkārtnē ir vairāki interesanti devona smilšakmens atsegumi. Tuvākais pie dzirnavu dambja, otrs – ceļa kreisajā pusē. Iedobumi jeb alas senāk ir izmantotas kā pagrabi, gluži tāpat kā Līgatnē. Ejot pa Vaives labo krastu, var nokļūt līdz Vaives un Raunas satekai. Pa ceļam kreisajā krastā redzēsiet ap 18 metrus augstas klintis. Aiz satekas turpinot ceļu pa Raunas krastu, sastapsiet pieteku, kurai vārds vīriešu dzimtē – Raunis.
Objekta pieejamību vērtēju ar „labi”, jo vieta sasniedzama gan kājām, gan ar velosipēdu, gan ar automašīnu. Ir norāde un autostāvvieta pie dzirnavām. Vides kvalitāte – „apmierinoša”. Pirmkārt, sadīgušie latvāņi, kas vasarā sakuplo un ne tikai „bojā skatu”, bet arī apdraud garāmgājējus. Otrkārt, iepriekšējie dzirnavu apmeklētāji laikam jutušies kā „zaļajā restorānā” un cerējuši, ka oficiants novāks piknika pārpalikumus. Treškārt, šeit trūkst atkritumu tvertnes.
Skaistie skati
Neaizmirstama ir saulrietu vērošana jūras krastā, sēžot kāpās labu draugu kompānijā vai romantiskā divvientulībā… Arī Cēsu apkārtnē ir vairākas vietas, kur dienas beigās ar baudu var pavadīt saulīti. Ja vakars nav apmācies, ieteicams jau savlaicīgi noskaidrot kalendārā lielā spīdekļa „dusēšanas laiku”, lai
paspētu ieņemt labāko vietu izrādei. Skatu vietas var sasniegt gan kājām, gan ar velosipēdu, gan braucot automašīnā. Ierodoties Cēsīs no Valmieras puses, labas vietas novērošanai ir pirms Jaunkalniem un līdz Cēsu pilsētas robežzīmei. Plaša panorāma pavērsies no Žagarkalna un Ozolkalna, kur saules ugunīgā bumba mēdz aizripot tieši aiz Pārgaujas mežiem. Ja ir vēlme pārskatīt vēl plašāku ainavu, var doties uz augstieni Priekuļu pagastā, ko dēvē par Garkalnu vai, Āraišos uz Vējdzirnavu kalnu.
Komentāri