Svētku noskaņai un reizē arī lai parādītu, ko prot, Cēsu novada Vaives pagasta sievas sarīkoja izstādi. “Esam īstenojušas vairākus projektus, gribas arī citiem parādīt, ko protam,” saka vaivēniete Dace Čerkesova, lauku sieviešu atbalsta grupas “Vaive” dalībniece, un ar gandarījumu uzsver, ka interese par rokdarbiem, dažādām prasmēm gūst aizvien lielāku popularitāti ne tikai pagasta sievu un meitu, arī cēsnieču vidū.
Ar Cēsu pašvaldības projektu konkursa atbalstu vaivēnietes apguva dažādas senas amatu prasmes – iemācījās adīt rakstainus dubultcimdus , šūt cepures, aust jostas ar un bez stellēm, uz rāmja darināt lakatus.
“Vaive” rīkoja lekciju ciklu “Tautastērps – sena relikvija vai mūsdienīga vērtība?”. Tā bija iespēja izzināt tautas tērpa filozofisko nozīmi un praktiskā pielietojuma enerģētiku, latviešu rakstu zīmēm, tērpa mainību dažādos laikos.
Dace pastāsta, ka, iespējams, vaivēnietēm izdosies nomā dabūt stelles. “Svarīgi, lai būtu telpa, kur darboties, jo tagad mazās stelles regulāri tiek nestas no vienas vietas uz citu. Ceram, ka izdosies kādā projektā piesaistīt finansējumu telpas remontam un arī uz pašvaldības atbalstu,” saka Vaives tautas nama vadītāja Kadrija Mičule.
Vaivēniešu lielais sapnis ir sava Amatu māja, kur būtu iespēja mācīties dzīvē noderīgas prasmes. “Starp mums ir daudz prasmīgu sievu. Neturam sveci zem pūra, cita citai pamāca, ko pati prot,” stāsta Dace.
Natālija Pidrika krustdūrienā izšuj gleznas, Dace Volkmane darina cepures, Anna Rudzīte ir prasmīga tamborētāja, Gita Krīgere māca adīt, izšūt, Santa Grinberga darināt jostas.
“Arī izstādē bija skatāmi darbi, ko vaivēnietes iemācījušās darināt, kā arī ir gatavas mācīt citām. Šoziem mums ir doma iemācīties aust un ar pērlītēm izšūt maučus, sašūt tautiskus kreklus,” atklāj Dace Čerkesova.
Vaivēnietes garajos rudens un ziemas vakaros negrib sēdēt mājās, bet cenšas kopā apgūt ko jaunu.
Komentāri