Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Darbs smags, un nākotni neredz

Monika Sproģe
00:00
09.11.2015
7
Mg 4836 1

Sausa vasara, sarūkoša piena iepirkuma cena, eksporta ierobežojumi, atcelta piena kvota, Briseles pikets,
pārrunas, diskusijas un panacejas meklēšana – tie ir tikai daži no izaicinājumiem, ko šogad pieredzējuši Latvijas zemnieki.

Šoreiz viesojāmies Jaunpiebalgas pusē, lai apvaicātos, kā jūtas mazie piensaimnieki.

Rasma un Dzintra Bērziņas no Jaunpiebalgas “Lejas Strupiņiem” pienu nodod piensaimnieku kooperatīvai sabiedrībai “Piebalga”, savukārt Inguna Ivulāne no “Vecskubiņu” saimniecības palikusi uzticīga kooperatīvam “Drusti”.

Pašlaik Bērziņu aplokos ganās sešpadsmit lopu, un saimnieces atzīst, ka ganāmpulkā notiek paaudžu nomaiņa. Savukārt Inguna dien dienā tur savu rūpalu par astoņām raibaļām un ar saimniecības darbiem cīnās viena, tomēr rokas nenolaiž.

Visas uzrunātās sievietes saka, ka kooperatīvi pagaidām ir vienīgais glābiņš, tomēr šķendējas, ka piena pārstrādātāju un tirgotāju varu pār zemniekiem tie nespēj mazināt: “Kooperatīvi ir vienīgā izeja mazajām saimniecībām. Nekas cits jau mums neatliek. Bez kooperatīviem mums vispār nekā nebūtu. Sen jau būtu bankrotējuši,” saka Dzintra.

Arī Inguna nespēj atcerēties, kad vēl piensaimnieki izjutuši tādas grūtības: “Es par katru lopu uztraucos, jo ikviena liksta ietekmē saražoto piena daudzumu. Lielsaimnieki mazos sauc par dīvāna zemniekiem, viņuprāt, dažas govis saimniecībā ir nenopietna padarīšana, taču es aicinātu neskatīties otra makā, bet kopīgi meklēt risinājumus, jo lielajiem savas problēmas un mazajiem atkal citas – ne mazāk nozīmīgas.”

Katra no saimniecēm seko aktualitātēm un labi orientējas piena tirgus situācijā gan tepat Latvijā, gan ārējos tirgos, taču Rasmas visniknākās dusmas radījuši veikalnieki: “Ieejot veikalā un paskatoties uz piena produktiem, saprotam, ka cenas tirgotavu plauktos jau nav kritušās. Tirgotāji grib labi padzīvot uz citu rēķina.” Viņa atminas, ka pirms 30 gadiem uz piena sola bija septiņas kannas: “Nu esam palikuši vienīgie, kas ne vien nodod pienu, bet vispār te dzīvo; mēs un vēl kaimiņš, visi pārējie sen jau ir prom.”

Šur tur saimniecības lēnām pārkārtojas uz gaļas lopu audzēšanu. Inguna, ja viņai būtu lielāka rocība, apsvērtu četras piena govis aizstāt ar gaļas lopiem, apzinoties iespējamās problēmas. “Līdz tikt pie ieņēmumiem no gaļas lopiem, paiet ilgs laiks, kamēr pienu var realizēt regulāri. Tāpēc labāk cīnīties ar to, kas jau ir saimniecībā. Kad izskološu bērnus, ar lopiem vairs neņemšos,” saka Inguna.

Šobrīd Krievijas embargo dēļ cieš ne tikai zemnieki. Krievija uzlika sankcijas mūsu produktiem, bet ES pretī nebija tik kategoriska: “No visām malām tik dzirdam ieteikumu, lai apbruņojamies ar pacietību, bet cik ilgi?” vaicā Dzintra. Vērtējot pašreizējo situāciju, Rasma ir strikta: “Es toreiz balsoju pret iestāšanos ES, ja tagad atkārtoti būtu jābalso, es atkal balsotu pret. Iespaids tāds, ka lielvalstīm mūs vajadzēja iznerrot. Turklāt rodas tāda sajūta, ka zemkopības ministram tur nav nekāda teikšana, ko viņš tur braukā uz to Briseli? Nekā nevar saprast. Tas nav nopietni. Rodas jautājums, cik ilgi par velti strādās, kaut kādā brīdī jau apnīk. Neredzi jēgu. Jāstāda lauksaimniecības zemē mežs, un miers.”

“Lejas Strupiņos” lopus baro kvalitatīvi un daudzveidīgi, uz barību taupīt nedrīkst. Šoruden labas barības iegādē iztērēti pērnie ietaupījumi. “Sienā un skābbarībā aizgāja 5 000 eiro. Varējām atļauties, jo vēl bija palikušas vecās rezerves, bet tagad viss. Tā ir daudziem, tāpēc, ja piena cena nekāps, īstā ganāmpulku likvidēšana sāksies nākamajā rudenī,” prognozē Dzintra. Kredītu nav nevienai saimniecei, un viņas apzinās, ka, ja būtu, no piena naudas parādus atdot nevarētu.

“No šīs valdības nejūt ne to, ka savus zemniekus aizstāv, ne to, ka reklamētu vietējo preci. Kāpēc nevar mācīties no zviedriem? Zviedri pamatīgi aizsargā savu tirgu. Neviens tur nevar iekļūt ne ar savu pienu, ne sviestu, ne krējumu,” saka Rasma, bet Dzintra teikto papildina: “Latvijā ieved igauņu pienu, lietuviešu piena produktus, poļu preci – nu kā tas nākas, ka visi var, tikai mēs, latvieši, neko nevaram? Ticības mūsu valdībai nav. Viss. Varētu likvidēt visu valdību, lai beidz pa tukšo aizņemt vietu, jo, kā zinām, valstij naudas ir diezgan, tikai jāskatās, kur to izlieto. Man jau nevajag to Eiropas līdzfinansējumu un neskaitāmās kompensācijas. Visu mūžu esam strādājuši un savu darbu darām arī tagad, vienīgais lūgums, lai par manu darbu samaksā, kā pienākas. Turpat arī kontrole kontrolei galā. Valdība burtiski liek saprast, ka labāk neko nedarīt.”

Inguna: “Man liekas, ka tie, kas sēž valdībā, nav izjutuši, cik smagi zemnieks strādā un ar kādām grūtībām viņam nāk tie izcilie rezultāti. Valsts ierēdņiem jānāk kūtī, jāpaņem rokā mēslu dakšas un kārtīgi jāpasvīst, tad, iespējams, mūs kāds sāks saprast, bet pagaidām lēmēji nesaredz zemnieku – to cilvēku, kas patiešām dara un ražo. Es joprojām šajā modernizācijas gadsimtā visām astoņām govīm sienu pļauju ar izkapti, lai atbrauc un paskatās, ko nozīmē būt mazajam zemniekam! Varbūt par mani pasmietu, kāpēc neiegādājos tehniku, bet es no savas mazās piena naudiņas nemaz to tehniku nevarētu atmaksāt, un apzināti parādu cilpā līst būtu neprāts. Cīnos, lai bērnus izskolotu, nevis pēdējo centu bankai atdotu. Vīriņi uzvalkos saskata noteikumus, likumus, lēmumus, regulas un direktīvas, bet tikai ne zemniekus. Bieži dzird vārdus: mēs meklējam, mēs domājam, bet tikmēr iet laiks un zemnieki sitas kā pliki pa nātrēm.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
10

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
18

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
42

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
55

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
57
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
62
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
22
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi