“Meklējot dabu ārzemēs, iegriezos “KLĒTĪ”, kur atrodas darbiekārtošanas firma SIA “Regus”, tur man paskaidroja – lai reģistrētos, jāmaksā 15 lati, pēc tam, ja piekrītu strādāt ārzemēs pusgadu, jāmaksā150 lati, ja gadu, tad 300 lati. Pašam jāsamaksā arī ceļš uz Angliju. Kad prasīju, kādā pilsētā un kāds darbs būs jāstrādā, atbildēja, ka pilsētu ir daudz un darbi dažādi. Izskatās, ka firma kārtīgi pat nezina, kurp cilvēkus sūta. Vai vispār ir kāda firma, kurai kaut nedaudz var uzticēties? Darbs ārzemes ir ļoti daudziem pēdējais glābiņš šai “dievu pamestajā valstī”,” rakstīja “Druvas” lasītāja.
Pēc vēstules saņemšanas arī “Druva” devās uz šo darbiekārtošanas firmu, lai mēģinātu „iekārtoties darbā ārzemēs”. Jau iepriekš apskatījām licencēto darbiekārtošanas firmu saraktu, bet tajā SIA “Regus” neatradām. Tas nozīmē,
ka firma darboties nedrīkstētu. Mūsu saruna bija šāda: Druva: – Labdien, interesējos par darbu ārzemēs. Firma: – Jā, kādu darbu jūs gribētu? D.: – Neko konkrētu nevaru pateikt. Vajag vienkārši darbu. F.: – Kādas jums ir angļu valodas zināšanas? D.: – Sarunvalodas līmenī. Lai gan ļoti tekoši runāt nevaru. F: – Varam piedāvāt darbu fabrikās, lauksaimniecībā, arī apkalpojošā sfērā – kafejnīcās, restorānos. D. – Un kurās valstīs? F:. – Anglijā un Ziemeļīrijā. D.: – Un kā notiek darba dabūšana? F.: – Principā ir tā – jūs nākat pie mums ar 15 latiem un aizpildītu anketu. Tiklīdz ienāks kāda vakancīte, skatīsimies, vai jūs atbilstat darba devēja prasībām. Tie 15 lati principā jāmaksā par reģistrāciju. Tālāk, ja jūs atbilstat darba devēja prasībām, mēs jums sakām, kurā vietā šis darbiņš, kāda alga, kāda dzīvesvieta, un jūs izdomāsiet, vai gribat braukt. Ja piekrītat un darba devējs apstiprina jūsu CV, jūs nopērkat biļeti apmēram par 50 līdz 100 latiem, un pāris dienas pirms izbraukšanas mēs ar jums tiekamies vēlreiz. Mēs dodam visus papīrus no darba devēja. Un tad ir tā, ja braucat strādāt uz gadu, jāsamaksā vienreizējā programmas maksa – 300 lati, ja uz pusgadu, tad plus, mīnus tie ir 200 lati. D.: – Tas man jums jāsamaksā tā kā par iekārtošanu darbā? F.: – Jā. Un tālāk jūs braucat pie darba devēja, viņš par jums nomaksā nodokļus, viss ir oficiāli. Atverat vietējā bankā kontu. Ja tiekas apbižots, jūs uzreiz zvanāt mums, un mēs
maksimāli risinām šo situāciju. Ja darba devējs bankrotē vai rodas neatrisināmas problēmas, tad meklējam jums citu darbiņu. Tādā veidā tas notiek. Lielākā daļa darba devēju ir tādi, ar kuriem sadarbojamies daudzus gadus. Ir maz jauno darba devēju, ar kuriem tikko esam sākuši sadarboties… Izdomājat un tad ar 15 latiem nākat.
D: – Vai jūsu firma ir licencēta, kas pierāda, ka varat iekārtot darbā ārzemēs? F.: – Teikšu godīgi. Darbojamies astoņus gadus. Katru licenci dod uz gadu. Ja? Pašreiz mums martā beidzās licences termiņš, bet visi papīri ir iesniegti, un kuru katru dienu gaidām visus papīrus, un licence mums atkal būs uz gadu. Bet šodien mums tās licences nav. D.: – Bet, ņemot vērā, ka krīze ir arī Rietumeiropā, tur patiešām ir darbs? F.: – Darba ir mazāk, bet vakances tomēr ir. Tikko bija labs piedāvājums. Grupiņa aizbrauca strādāt uz atrakciju parku, strādāt veikaliņos, pie saldējumu pārdošanas. Nu, tādā veidā.
NVA Cēsu filiāles konsultante EURES jautājumos Zane Meļķe uzsver, ka pirmais, kas būtu jānoskaidro, vēršoties kādā no darbiekārtošanās pakalpojumu firmām – vai tai ir Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) izsniegta licence. Ja tās nav, firma darbojas nelegāli.
“Licencēto darbiekārtošanas firmu saraksts un cita ar darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanu saistīta informācija ir pieejama NVA mājas lapā (www.nva.gov.lv) sadaļā Aktualitātes/Licencētās firmas, kā arī šo informāciju var uzzināt, vēršoties pie EURES konsultanta. Tas, ko mēs drīkstam un varam darīt, ir iedot cilvēkam aktuālo sarakstu ar licencētām firmām, bet izvēle viņam jāizdara pašam. Iesakām, ja arī firma ir licencēta, pirms līgumu slēgšanas sazināties ar Nodarbinātības valsts aģentūras juristiem un uzzināt, vai firmai ir joprojām licence (tās mainās ļoti bieži) un vai par firmu nav bijušas sūdzības (varbūt jau ir licences apstādināšanas process). Firma nedrīkst ņemt maksu par pašu pakalpojumu – darbā iekārtošanu, bet var pieprasīt maksu par ceļa izdevumiem, dokumentu noformēšanu un apdrošināšanu. Turklāt, kamēr vēl darba meklētājs atrodas Latvijā, firmai jāinformē klients par konkrēto darba devēju. Darba meklētājam noteikti jābūt iepazīstinātam ar sadarbības līguma noteikumiem, kas ir starp darba devēju ārvalstīs un pakalpojumu sniedzēju Latvijā. Turklāt pirms izbraukšanas jābūt konkrētam darba piedāvājumam, jāzina darba devēja nosaukums, atrašanās vieta, atalgojums, profesija un tas, kādi būs darba pienākumi, darba ilgums un līguma laiks. Tāpat darba meklētājam jānoskaidro, kādos gadījumos un kā darba ņēmējs var lauzt līgumu,” skaidro Z. Meļķe un par konkrēto situāciju saka: “Ja firmai šobrīd nav licences, cilvēkus iekārtot darbā ārzemēs tā nedrīkst. Runājot par šiem 200 un 300 latiem, uzsveru, ka firma nedrīkst ņemt naudu no cilvēkiem par darbā iekārtošanu.”
NVA Juridiskā departamenta jaunākā juriskonsulte Olga Iļjina skaidroja, ka SIA “Regus” licences termiņš beidzies februārī un līdz brīdim, kamēr firma nav saņēmusi jaunu licenci, pakalpojumus sniegt nedrīkst.
“Turklāt šobrīd firmām, kurām izsniedzam licences, tās būs beztermiņa. Līdz brīdim, kamēr netiks konstatēti kādi pārkāpumi, lai licenci vajadzētu anulēt,” skaidro O. Iļjina, bilstot, ka par konkrēto firmu rakstveida sūdzība jau tikusi saņemta un šī situācija tiks izvērtēta.
Jāpiebilst, ka vismaz šobrīd Cēsīs nav oficiāli reģistrēta neviena darbiekārtošanās firma.
Komentāri