Pēc ilgstošas atveseļošanās meža pūce nu ir Līgatnes dabas takās, apmeklētāji to nosaukuši par Kripatiņu. FOTO: publicitātes
Līgatnes dabas takās šajā gadā nonākuši vairāki dzīvnieki, kas savvaļā nevarētu izdzīvot.
Rudenī pie Līgatnes pūcēm mājvietu atrada vēl viens putns, pūce, kas pirms diviem gadiem tika atrasta smagi ievainota uz Tallinas šosejas. Putns tika nogādāts Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā, veterinārārsti tam konstatēja nopietnas galvas un kreisās acs traumas. Ilgstošas ārstēšanas un aprūpes rezultātā pūce izdzīvoja, taču traumas sekas ir neatgriezeniskas, un kreiso aci glābt neizdevās. Pēc ilgstošas atveseļošanās meža pūce nu ir Līgatnes dabas takās, apmeklētāji to nosaukuši par Kripatiņu. Putns ir labi iejuties savā jaunajā vidē un pavada laiku kopā ar pārējām meža pūcēm, vēsta Līgatnes dabas takas.
Šobrīd Līgatnes dabas takās mitinās trīs meža pūces, kas kļuvušas par dabas izglītības vēstnešiem. Meža pūce, tāpat kā visi pūčveidīgie, labi redz tālumā, taču neko nespēj saskatīt sava knābja galā. Autoceļu malas tai ir piemēroti un ērti medību lauki. Taču koncentrēšanās uz medījumu ir tik liela, ka piemirsts tiek it viss, arī automobiļi, kas pārvietojas pa ceļu.
Jau iepriekš dabas taku saimei pievienojušies trīs jenotsuņu jaunuļi. Jenotsuņu puikas Tipsis un Topsis un meitene Tīna agri pavasarī zaudēja mammu, kura gāja bojā, pakļūstot zem transportlīdzekļa. Rūpes par bāreņiem uzņēmās pieredzējusī Līgatnes dabas taku zvērkope Velga Vītola.
Līgatnes dabas takās dzīvo pieci jenotsuņi, un jaunpienācējiem jāsadzīvo ar Ullu un Bilu, kas te mitinās jau vairākus gadus. Jenotsuņi ir vienīgie suņu dzimts pārstāvji, kas dodas ziemas guļā. Tie neieziemojas kā lāči, bet gan samazina ikdienas aktivitāti aukstajos mēnešos, daļēji guļ ziemas guļā – vielmaiņa palēninās, viņi kļūst mazāk aktīvi, vairāk laika pavada slēptuvēs vai migās. Ziemas laikā var periodiski mosties, lai kaut ko apēstu no savām uzkrātajām rezervēm, bet, ja laika apstākļi ir bargi, paliek neaktīvi ilgāku laiku.
Jenotsuņi ir vienīgie suņu dzimtas pārstāvji, kas prasmīgi kāpj kokos. Šiem dzīvniekiem ir unikāls aizsargreflekss, kas briesmu gadījumā liek tiem sastingt un izlikties par “beigtiem” līdz brīdim, kad tie vairs nejūtas apdraudēti.
Dabas taku jaunpienācēju likteni izšķīrusi cilvēku veidotā vide, bet cilvēks arī palīdzēja tiem izdzīvot. Taču Dabas aizsardzības pārvalde atgādina, ka, redzot savainotu savvaļas zvēru, tostarp putnu, nepieciešams ziņot atbildīgajām iestādēm, patvaļīga dzīvnieka ārstēšana vai izņemšana no tā dabiskās vides ir aizliegta.
