Antra Bāliņa-Diega, jaunatnes darba organizatore Cēsīs, jautāta par aizkustinošākajiem Ziemassvētkiem, atcerējās notikumus pirms diviem gadiem.
„Cēsu jauniešu domes aicināti piedalīties Ziemassvētku prieka sagādāšanā pilsētas bērniem ar īpašām vajadzībām, togad atsaucās 35 jaunieši vecumā no 15 līdz 19 gadiem. Paši meistaroja dāvanas, daudz laika veltīja svētku zāles dekorēšanai, paši pārģērbās par rūķiem, sagatavoja ludziņu un gaidīja ciemos bērnus. Tā kā vecāki uz jauniešu sarūpētajiem svētkiem atveda ap 40 bērnu, tad gandrīz katram bija savs rūķis, kurš sargāja un parunājās, paspēlējās un uzdziedāja. Neredzīga meitene spēlēja klavieres un jaunieši viņu atbalstīja, dziedot dziesmiņas,” stāsta A.Bāliņa-Diega. „To vērot bija ļoti aizkustinoši. Es sapratu, ka pat tad, ja katram bērniņam būtu divi rūķi, labvēļi, tas nebūtu par daudz. Puisis, kas tēloja Ziemassvētku vecīti, togad bija jau students, bet atrada laiku un atbrauca uz Cēsīm.
Grūti pat iedomāties, cik ierobežoti ir bērni, kuriem atņemta daļa kustību un spēju. Jaunieši bija izdomājuši, ka māju un darbošanās sajūtu radīs, cepot piparkūkas. Pa visu zāli izplatījās piparkūku smarža.”
Bērniem, kuri ik ziemu apmeklē ar jauniešu līdzdalību rīkotus svētkus, mājās jābūt mīļām piemiņas lietām, kas saņemtas dāvanās – uzšūts rūķītis, uz zīda uzzīmēta glezniņa, apzīmēta krūzīte, stikla traukā veidots krāsainu smilšu svečturis.
