Cēsu pilsētas svētkiem šogad bija dots nosaukums “Svinam ar garšu!”, un svētkus varēja izgaršot gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Daudzi tūkstoši pilsētnieku un viesu visas dienas garumā centās izgaršot svētkus, un katrs varēja atrast savas garšas nianses.
Jau tradicionāli svētku diena sākās ar orķestramobiļa izbraukumu cauri pilsētai. Pūtēju orķestris “Cēsis” paviesojās gandrīz visos daudzdzīvokļu namu kvartālos, izbraucot cauri arī vairākiem privātmāju rajoniem pilsētā, lai ar skanīgām dziesmām modinātu cēsniekus svētkiem. Pilsētnieki modināšanu uzņēma ar lielu prieku, mājot braucējiem, fotografējot un filmējot pūtēju orķestra braucienu. Var uzteikt cēsnieci Agnesi, kura ar velosipēdu sekoja orķestra braucienam visā maršrutā. Orķestrantiem dzima ideja, ka nākamgad vajadzētu rosināt arī citiem interesentiem ar velosipēdiem vai pat skriešus kļūt par šādiem pavadoņiem, tādējādi būtu īpaša svētku rīta rosme.
Jau no rīta vecpilsētā un tās tuvumā vietas ieņēma tirgotāji. Šogad bija pieteicies rekordskaits – gandrīz 500 interesentu, un ieliņās un Pils dārzā gāja vaļā tirgošanās ar ēdamām, dzeramām un citām ikdienā nepieciešamām lietām. Pils dārzā valdīja viduslaiku gaisotne, muzikālie priekšnesumi bez mikrofoniem, pastiprinātājiem, kā jau viduslaikos, cik balss skanēja, un apmeklētāji to novērtēja ļoti atzinīgi.
“Lielajā skaņu jūklī, kas valda svētkos, te uz brīdi var it kā norimt, apsēsties, paklausīties pieklusinātu mūziku, kas aizved tālākā senatnē. Aizverot acis, ieklausoties šajā mūzikā, apkārt notiekošajā kņadā, tiešām rodas sajūta, ka esmu nonākusi tirgū dažus simtus gadu senākā pagātnē,” pārdomās dalījās rīdziniece Inga Vītola.
Viduslaiku zonā bija arī kāds pārsteigums, kas nebija minēts programmā un ko uztvēra vien šīs jomas zinātāji. Te viesojās un uzstājās Krievijas baroka deju kompānija “Petit Trianon”, kas pēc zinātāju teiktā esot “top” klases kolektīvs.
Īsti garšas svētki valdīja Maija parkā, kur ikviens varēja iesaistīties Gundegas Skudriņas veidotajā gastronomiski muzikālajā piedzīvojumā, lai pavērotu Latvijas labākos pavārus darbībā, nobaudītu viņu vadīto restorānu piedāvātos ēdienus par pieņemamām cenām. Daudzi izmantoja šo iespēju, atzīstot to par lielisku ceļojumu garšu pasaulē.
“Ikdienā uz šiem restorāniem neaizbraukt, un, manuprāt, par dažiem eiro tur nez vai iespējams ko nobaudīt. Tāpēc izmantojam šo iespēju un cenšamies pie katra paņemt ko vienu, lai pagaršotu ēdienus, ko citur svētku laikā nedabūtu. Pērn šis piedāvājums pagāja secen, garāmejot redzējām, ka ir, bet nepiestājām, šogad centāmies kļūdu labot,” teica cēsnieks Viesturs.
Rožu laukumā svētku sākumā risinājās Latvijas novadu Siera diena, kur apmeklētājiem bija iespēja degustēt un iegādāties vairākus desmitus siera šķirņu, pagaršot “Smiltenes piens” piedāvāto smūtija saldējumu, pēc kura visa pasākuma gaitā bija visgarākā rinda.
Pēcpusdienā Rožu laukumā atkal valdīja pūtēju orķestru mūzika, jau vairākus gadus orķestris “Cēsis” gādā, lai cēsniekiem reizi gadā būtu iespēja pilnībā izgaršot šo mūziku. Uzstājās ne tikai mājinieki, bet arī kolektīvi “Dobele”, “Lemisele” (Limbaži) un Latvijas Jauniešu pūtēju orķestris.
Klausītāju atzinību guva muzikālā terase pie Vidzemes koncertzāles, kur arī varēja paslēpties no svētku burzmas, pavērot deju kolektīvu un paklausīties koru uzstāšanos.
“Kad visu dienu esi bijusi kustībā, apstaigājot daudzās svētku norises vietas, kad ausis piekusušas no trokšņiem, ir brīnišķīgi apsēsties un paklausīties izjusto Pils kora sniegumu, ko izdevās noklausīties. Šī vieta bija brīnišķīga odziņa plašajā svētku piedāvājumā, ” teica cēsniece Iluta.
Vēl jau svētku garšu paletē Pils parks ar “Fonofestu”, Pils laukums ar “Modes garšu” un vēl, un vēl. Noslēgumā kā allaž ļoti plašais dalībnieku gājiens un svētku salūts, ar kuru gan svētki nebeidzās, bet turpinājās vēl vairākās vietās vairākas stundas.
