Ceturtdiena, 18. jūlijs
Vārda dienas: Aleksis, Aleksejs, Alekss

Cēsīs spēlē “Ideju tenisu”

Jānis Gabrāns
00:00
05.11.2015
3
74k5262 1

Latvijas Radio 1 klausītāji otrdien rīta pusē raidījumā “Kā labāk dzīvot” varēja klausīties tiešraidi no Vidzemes koncertzāles “Cēsis”. Jau otro gadu novembra pirmajā nedēļā raidījumā notiek speciālizlaidums “Ideju teniss”.

Raidījuma producente Loreta Bērziņa stāsta, ka tā ir Dziesmu svētku radošā direktora Gata Mūrnieka ideja, kurš nācis ar ierosinājumu radīt simts idejas Latvijai: “Viņš vērsās pie sabiedriskā medija, un kur gan citur tās labāk meklēt, ja ne raidījumā “Kā labāk dzīvot”? Pērn viņš pats vadīja šo raidījumu, šogad atgriezāmies pie Haralda Burkovska, ar kuru ir sadarbība kopš mūsu pirmajiem raidījumiem pirms desmit gadiem.”

Ja pērn visas piecas spēles notika Rīgā, šogad raidījums izbrauc uz reģioniem. Pirmajā dienā notika tiešraide no Rēzeknes, šodien no Jelgavas, ceturtdien no Liepājas, bet noslēgsies Rīgā.

Katrā raidījumā piedalās četri cilvēki, kuri sadalīti divās nosacītās komandās, lai spēlētos ar idejām. Viens no spēles noteikumiem – jebkuru ideju turpināt attīstīt, nemeklējot iespēju to noraidīt kā nerealizējamu. Arī H. Burkovskis aicināja ļauties fantāzijai.

Cēsīs “Ideju tenisu” spēlēja Ruckas Mākslas un rezidenču centra vadītāja, kino producente Ieva Goba, arhitekte un urbānā dizainere Evelīna Ozola, Cēsu Kultūras centra vadītāja Laura Bāliņa un arī šo rindu autors.

Spēles laikā tika apspriestas divas tēmas. Vispirms – kā līdz Latvijas simtgadei paveikt kultūras mantojuma revīziju? Ko, skrupulozi izvērtējot, izslēgt no mūsu bagātā kultūras mantojuma, kas nepelnīti aizmirsts. I. Goba ieteica, ka būtu izskaužama dažu kultūras vērtību pārekspluatēšana. Piemēram, Lielvārdes josta par daudz ekspluatēta, tāpēc vajadzētu noteikt kvotas, cik ko lietot. Spēles dalībnieki norādīja, ka nebūtu labi kaut ko izmest no kultūras mantojuma, bet līdzīgi kā ar nevajadzīgām lietām, ko aiznesam uz bēniņiem, radīt tādu kā muzeju, kurā pilnīgi visu kultūras mantojumu ievietot depozītā.

Apspriežot jautājumu, kas būtu brīnums, ar ko Latvijai pārsteigt pasauli, izskanēja ideja, ka mūsu valsts pasaulē varētu kļūtu zināma kā valsts, kur katrs runā vidēji septiņās valodās. H. Burkovska īpašu ievērību izpelnījās piedāvājums, apliecinot Latvijas adītāju prasmes, noadīt cepuri Gaiziņam.
Otrā apspriežamā tēma – kā panākt, lai ekonomiskie bēgļi kļūtu par dzinējspēku, nevis dižķibeli! Pēc apspriešanās viena komanda izteica ideju, ka valstī pārāk baidāmies no bēgļiem, bet patiesībā Latvijas pašvaldībām vajadzētu sacensties, kura iegūst vairāk bēgļu, lai aizpildītu darbavietas, skolas un nodrošinātu savas teritorijas ar iedzīvotājiem.

Izskanēja arī idejas, ka bēgļi paši šeit varētu kaut ko ražot citiem bēgļiem citās valstīs, jo paši vislabāk zina, ko vajadzēs. Nevajag no šiem cilvēkiem jaidīties, bet jāizmanto viņu prasmes un kompetences, jo starp viņiem ir arī kvalificēti speciālisti. Dalībnieki ieteica arī uz vietas izmantot iespēju iemācīties viņu kultūras vērtības, sadzīvi, iepazīt ēst gatavošanas noslēpumus, apgūt garšvielas, savietojot to ar mūsu tradīcijām, un taptu, piemēram, skābie kāposti ar kumīnu.

Raidījumam atvēlētās minūtes paskrēja ātri, un pēc tā dalībnieki atzina, ka šis bijis interesants piedzīvojums. Nedaudz traucējis laika ierobežojums, taču tas ļāvis sajust sacensības ideju. E. Ozola norādīja, ka šādā pasākumā svarīgi sevi, savu domāšanu pārlauzt, lai tas aiziet tādā neapzinātajā domu plūsmā: “Citādi sākas sevis cenzēšana, jo mēs taču esam racionālā tipa cilvēki. Tagad šķiet, ka gan jau īstās idejas dienas gaitā tikai radīsies un sapratīsim, ko vēl vajadzēja pateikt.”

Lūgts novērtēt cēsnieku spēli, tiesnesis H. Burkovskis to vērtēja atzinīgi, uzsverot ideju par cepures adīšanu: “Šo ideju varam attīstīt, uzliekot pušķi no atstarojošajiem elementiem, ko var redzēt no kosmosa. Vai veidot jostu, kas vijas cauri visai Latvijai un tamlīdzīgi. Svarīgi ļaut domām lidot.”

Atzinīgi raidījumu vērtēja arī producente L. Bērziņa, uzsverot, ka cēsnieki bijuši radoši, atraisīti, azartiski: “Pērn akcents vairāk tika likts uz formu, uz spēli – galda tenisu, saturs bija nedaudz pakārtots, šogad to mainījām. Šobrīd priekšplānā ir saturs, protams, atstājot idejas būtību, un arī šogad ir tenisa galds, tenisa bumbiņas. Taču galvenais – kādi cilvēki sanāk uz šo spēli. Tas, ka šogad braucam uz novadiem, meklējot cilvēkus uz vietas, mums, radījuma veidotājiem, bija zināms risks, taču tagad, kad aizvadīti divi raidījumi, varu teikt, ka tas attaisnojās un ir ļoti interesanti.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Amatas apvienības svētkos ceļ godā pļaušanu ar izkapti

00:00
18.07.2024
4

Nītaurē tikās pieci pagasti, kas savulaik veidoja Amatas novadu, tagad svinot apvienības svētkus. Bija daudz aizraujošu atrakciju un koncertu, bet zīmīgākais notikums – nītaurieši uzspodrināja senāk laukos neaizstājamās prasmes, proti, rīkoties ar izkapti. “Pļaušanai ar izkapti Nītaurē ir tradīcijas. Nītaurieši gan bijuši labākie Latvijas čempionātā pļaušanā, gan paši bijuši šo sacensību rīkotāji,” stāsta Nītaures kultūras […]

Pārstāvēt savu pagastu Kanādā

00:00
17.07.2024
81

Kanādā, Toronto, aizvadīti 16. Dziesmu un deju svētki. Tie tagad ir atmiņas, emocijas, prieks par kopābūšanu, satiktiem un iepazītiem cilvēkiem. Zaubes jauktā kora dziedātājiem neaizmirstams notikums, kuram veltīts daudz laika un enerģijas, lai kļūtu par Dziesmu svētku dalībniekiem. Pēc 2023.gada XXVII Vispārējajiem latviešu dziesmu un XVII Deju svētkiem zaubēnietis    Arnis Zvaigzne korim ierosināja braukt uz […]

Ar mākslu pret vardarbību

05:14
16.07.2024
13

Cēsīs, Raunas ielas 8 iekšpagalmā, garāmgājēji nevar nepamanīt sienas gleznojumu. Tajā sieviete, kurai uzglūn čūska, bet kāda roka uzbrucēju satver. Kā stāsta biedrības “Latvian Association for Youth Activists”  vadītāja Marija Groza, gleznojums simbolizē  solidaritāti un atbalstu pret vardarbībā cietušajāmsievietēm. Darba autore ir lietuviešu māksliniece Egle Narbutaite. “Vēlējos ilustrēt spēcīgu sievieti, kura spēj stāties pretī briesmām un […]

Ūdenslīdēju mācībās atgādina par drošību pie ūdens

00:00
16.07.2024
95

Šī gada peldēšanās sezonā no ūdenstilpēm izcelti jau 27 bojāgājušie, 2024. gadā līdz šim – 52 cilvēki. Peldsezonā pēdējos trīs gados Valts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no ūdens izceļ vidēji 50 bojāgājušos. Lai spētu pēc iespējas operatīvāk sniegt palīdzību slīkstošajam vai arī atrast noslīkušo, ūdenslīdēji reizi mēnesī rīko mācības praktisko iemaņu nostiprināšanai. Šonedēļ tās […]

Seminārs "Dīķis kā mazdārziņš"

17:36
15.07.2024
18

SIA “Latvijas Lauku Konsultāciju un Izglītības Cents” zivsaimniecības nodaļa) organizē izglītojošu semināru Cēsīs “Dīķis kā mazdārziņš – ierīkošana un uzturēšana” Norises datums 18.07.2024Ruckas muiža, Piebalgas iela 19, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101Laiks: 10.00 -15.00 Dalībniekiem būs iespējas iegūt zināšanas par zivju audzēšanu, zivju barošanu, par ūdens kvalitātes parametriem, kā izveidot tehniski pareizu zivju dīķi, kā arī […]

Vērtē Ungura veselību

00:00
15.07.2024
49

Ungura, Juvera, Ilzes, Nedža, Tauna un Niniera ezeros šovasar tiek veikta zinātniskā zveja un hidrobioloģiskā izpēte. Pētnieki kontrolzvejā novērtē zivju resursus, ņem ūdens paraugus, lai noteiktu ezera ekoloģisko stāvokli un zivju barības bāzi. Pie Ungura ikvienam bija iespēja parunāties ar pētniekiem, uzklausīt viņu secinājumus. “Ungurs ir viens no Latvijas priecīgākajiem ezeriem. Zivju sabiedrība ir veselīga, […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
22
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
19
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
13
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
19
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
26
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi