Otrdiena, 18. novembris
Vārda dienas: Aleksandrs, Doloresa, Brīve

Ceļus nav vērts greiderēt, tie jālabo

Leta
00:00
04.03.2016
14
Img 2788 1

Lauciniekiem nereti ikdienā lielākās problēmas sagādā sliktie ceļi. Ne vienā vien pagastā vietējie stāsta, ka slikto ceļu dēļ neattīstās lauku teritorijas, jo uzņēmēji neizvēlas vietas, kurp braucot jālauž mašīnas. Te nav nākotnes lauku tūrismam, ne arī pilsētas ļaudis noskata īpašumus. Tiesa, par sliktajiem ceļiem var runāt bez mitas, taču situācija, gadiem ejot, neuzlabojas. Par ceļiem rakstīts un runāts daudz, bet šoferi, kuri pa tiem brauc, nebeidz dusmoties un kreņķēties.

Viens no grants ceļiem, par kuru redakcijā saņemam cilvēku sašutumu zvanus, ved uz Ģikšiem un tālāk uz Skujeni. Vietējie bilst, ka uz abu roku pirkstiem varētu saskaitīt tās nedēļas gadā, kad ceļš ir apmierinošā stāvoklī.
Ģikšu pagasta veikala “Timrotiņš” pārdevēja Maruta Eglīte norāda, ka par slikto ceļu sūdzas arī produktu piegādātāji un veikalam preci ved ļoti nelabprāt. Īpaši, kad ceļš ir ledus klāts vai bedru bedrēs.

“Traki teikt, bet tik tālu jau esam pieraduši pie sliktā ceļa, ka būtu milzīgs pārsteigums, ja kas uzlabotos. Turklāt runa nav tikai par izsistajām bedrēm, bet atkušņa vai ledus laikā ceļš netiek rievots, kaisīts. Cik tad nesen mašīnas pa grāvjiem vien bija redzamas,” stāsta pārdevēja.

Ģikšos dzīvo Plaužu ģimene, kurai gar māju ved grantētais ceļš. Tas lielās un mazās bedrēs, katram autovadītājam jādomā, kā lai tām tiek pāri. Ģimene bilst, ka situācija ir dramatiska, turklāt gada lielāko daļu.
“Uzskatu, ka šis ceļš ir vienkārši beigts. Te būtu jāsāk ar grants kārtas uzbēršanu. Te neko nelīdz pat greiderēšana, jo dziļās bedres tāpat ciet vairs dabūt nevar. Un tādi ir daudzi ceļa posmi lauku teritorijās,” norāda Jānis Plaudis.

Sašutumu neslēpj arī skujeniete Laila Zeile, kuras ģimene pagastā vēlas aktīvi darboties lauku tūrismā. Viņa bilst, ka ceļa stāvoklis ir tik briesmīgs, ka bažas rada ne tikai darbošanās tūrisma nozarē, bet ģimene jau vairs ikdienā netiek paši savos darbos.

“Skujenē iepriekš bija firma, kas gatavoja mājas. Viņi no šejienes ātri vien aizgāja, sakot, ka neredz jēgu te kaut ko darīt, ja divus mēnešus gadā ceļi ir vienkārši ciet, bet pārējā laikā tie ir gandrīz neizbraucami. Turklāt ziemā slidenās kalnu nogāzes rada bažas jebkuram kravas auto. Paši pavasarī mašīnā līdzi ņemam dēļus, lai tiktu pāri neizbraucamākajām vietām. Ir patiesībā neizstāstāmi, kā laukos jācīnās ar problēmām, ja vienkārši nav izbraucama ceļa,” bilst L. Zeile, sakot, ka vietējie ļaudis ir zvanījuši pat uz Satiksmes ministriju. Ir meklēta palīdzība, skaidrota reālā situācija, bet nekas nemainās.

VAS “Latvijas Valsts ceļi” Komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova “Druvai” norāda, ka ik dienu tiekot saņemti iedzīvotāju zvani, cilvēki sūdzas par ceļu slikto stāvokli. Viņa bilst, ka ikvienam tiek skaidrots, ka šobrīd nav iespējams neko darīt, kamēr ceļi neatkusīs, neapžūs, lai tos varētu greiderēt. Tāpat tiek skaidrots, ka ierobežotā finansējuma dēļ nav iespējams labot visus grants seguma ceļus, par kuriem tiek saņemtas cilvēku sūdzības.

“Latvijā ir 20 tūkstoši kilometru valsts ceļa. Lielākā daļa no tiem ir ar grants segumu, turklāt regulāri uzturami, jo ir sliktā stāvoklī. Fiksējums ir tāds, kāds tas ir, un atbilstoši tam strādājam. Domāju, ka šādiem ceļa posmiem, kas jau ir kritiskā stāvoklī, būtu jāmeklē risinājums, lai uzklātu melno segumu. Tiesa gan, tad pa šo ceļu vairs nevarēs braukt lielie kravas auto,” bilst A. Kononova un neslēpj, ka saprot cilvēku satraukumu. “Arī man pašai ir lauku mājas, un zinu, kādi mēdz būt grants ceļi,” bilst VAS “Latvijas Valsts ceļi” pārstāve un aicina lauku teritoriju iedzīvotājus zvanīt un stāstīt par kritiskākajiem ceļu posmiem.

“Tas skar arī situācijas, kad smagās automašīnas, vedot kokmateriālu no meža, sabojā ceļu vēl vairāk. Nenoliedzami, saprotam arī uzņēmēju, kurš darbojas mežizstrādē. Ar to nereti arī saistītas darba vietas laukos, taču, ja situācija kļūst ļoti kritiska, ir jāziņo, lai šos gadījumus varam izvērtēt,” bilst A. Kononova.

Ceļu sliktais stāvoklis laukos pēdējo mēnešu laikā ir patiešām ļoti aktuāls un sasāpējis jautājums. Taču vietējiem iedzīvotājiem, šķiet, jāsaprot, ka pašiem jāķeras vērsim pie ragiem un kopā ar pašvaldību jācīnās par šo ceļu remontu. Tam piemērs ir bijušā Vaives pagasta vadība, kas izcīnīja kvalitatīvu ceļa segumu uz Rāmuļiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Svinam Latvijas 107. gadadienu ar lepnumu par savu valsti!

00:00
18.11.2025
10

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,Pie mājas pelēks akmens klaudz.Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.Un svēta, dārga tā ir man. Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,Kur citas skaņas skan un citu domu rod?Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod. Jau sen šo zemi – dziesmu zemi […]

Skanīgi, patriotiski un vīrišķīgi

00:01
17.11.2025
23

Jaunpiebalgā Lāčplēša dienā un Valsts svētku koncertā dzied zēnu un vīru koris. Dziedātājus rudenī kopā aicina diriģente Aija Sila, tiek mēģināts klātienē un neklātienē, lai dziesmas izskanētu svinīgi un plaši. Lāčplēša dienā jaunpiebaldzēni lāpu gājienā dodas pie pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem, pēc tam Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek koncerts, kur plecu pie pleca […]

Paaudzēm vajag satikties. Ik svētdienu un arī svētkos

00:00
17.11.2025
155

Priekuliešu Daces un Alfrēda Jurciņu ikdienu piepilda prieks par bērniem, mazbērniem un dzīvi savā valstī, Latvijā. Atmiņas par dzimtā pārdzīvoto, par padomju gadu represijām sevī nes klusi. Sarunā ar “Druvu” izskan spēcīga apziņa par latvisko identitāti, par ģimenes vērtībām. Gan Latvijas Poli­tiski represēto apvienības Cēsu biedrības bijušās priekšsēdētājas Daces Jurciņas, gan vīra Alfrēda dzimtu un […]

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
83
1

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
49

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
20

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
20
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
25
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
33
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi