Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Ceļu būvē, viss notiek

Sarmīte Feldmane
23:00
23.10.2016
4
Img 6429 1

Autovadītājus līdz ar gadalaiku maiņu bažīgus dara ceļi, kurus patlaban rekonstruē un par kuriem skaidrs, ka šogad darbi netiks pabeigti. Tik vērienīgi darbi pēdējos gados mūspusē nav bijuši, un iedzīvotāji novērtē to, kas tiek darīts. “Cilvēki ir saprotoši, ceļu remonts ir īslaicīgas problēmas, neērtības var pieciest, ja zini, ka pēc tam brauksi pa labu, asfaltētu ceļu,” saka Amatas novada Nītaures pagasta saimniecības pārzinis Pēteris Grugulis. Viņš atzīst, ka nītauriešiem ir priviliģēta situācija, jo pa rekonstruējamo ceļu Līgatne – Nītaure, kur būvdarbu laikā ātruma ierobežojums ir 50 un 70 kilometri stundā un būvobjektā kustību regulē deviņi luksofori, var arī nebraukt. “Uz Rīgu braucam caur Mālpili, uz Siguldu caur Mori, uz Cēsīm caur Spāri vai Ģikšiem. Šonedēļ, lai apskatītos, kā veicas darbi, braucu pa Līgatnes ceļu, brauciens bija tikai 40 minūtes ilgāks,” pastāsta nītaurietis. Autobraucēji slavē arī ceļu uzturētājus, jo grants ceļi, kurus rekonstrukcijas laikā labprāt izmanto braucēji, tiek krietni labāk uzturēti. Mašīnu skaits arī palielinājies.

“Latvijas Valsts ceļi” Komunikācijas daļas pārstāve Iveta Kancēna stāsta, ka novembrī uz reģionālā autoceļa Līgatne – Skrīveri (P32) vēl ritēs būvdarbi. Saskaņā ar līgumu 13 km garais posms jāizbūvē Piegādātāju apvienībai “ACB”, “CP”. “Objektā tiks ņemts tehnoloģiskais pārtraukums, un darbi atsāksies nākampavasar. Iecerēts, ka līdz novembra vidum būs paveikti darbi vairākos posmos 9,6 km garumā: nojaukts vecā asfalta segums un noņemta zemes kārta, pabeigta zemes klātnes ierakuma būvniecība (tai skaitā vājas nestspējas grunts apmaiņa), zemes klātnes uzbēruma un salizturīgās kārtas būvniecība, nesaistītu minerālmateriālu pamata nesošās apakškārtas būvniecība, kā arī ieklāta asfalta apakškārta un uzpildītas nomales,” informēja Iveta Kancēna. Kopējā līguma summa ir 12 429 944,80 eiro ar PVN.

Līdz novembra vidum turpināsies remontdarbi arī uz reģionālā autoceļa Cēsis – Vecpiebalga – Madona (P30) (38. – 49. km). Būvdarbus veic SIA “8 CBR”, un tos atsāks nākamgad pēc ziemas tehnoloģiskā pārtraukuma. Plānots, ka vēl šogad nojauks veco asfalta segumu, noņems zemes kārtu un veiks zemes klātnes uzbēruma būvniecību, nojauks un ierīkos jaunas caurtekas iepriekšējo vietā, izbūvēs salizturīgo kārtu un nesošās apakškārtas, kā arī ieklās asfalta apakškārtu un uzpildīs nomales. Darbi tiek veikti no 38. līdz 49. kilometram. Autovadītājiem jāievēro, ka drīkst braukt ar ātrumu 50 un 70 kilometri stundā un ir desmit luksoforu posmi. Paredzamais būvobjekta šķērsošanas laiks ir stunda. Līguma summa 8 844 562,22 eiro ar PVN.

Katrs, kurš braucis no Rīgas caur Līgatni, zina, ka tiek remontēts dzelzceļa tilts. Novembra beigās ir ieplānots pabeigt ceļa pārvada jeb tilta pārbūvi pār dzelzceļu autoceļā Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene) (A2) 63,7 kilometrā. Patlaban pilnībā ir izbetonēts tilta laidums. Šomēnes turpinās darbi pie tilta hidroizolācijas un tilta pieejas izbūves. Tilta pārbūvi veic SIA “Tilts”, un kopējā līguma summa no būvniecības sākuma 984 404,21 eiro ar PVN.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
10

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
18

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
42

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
55

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
57
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
62
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
22
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi