Nepastāvīgajā ziemā, kad sniegs mijas ar lietu un dienas gaitā gaisa temperatūra mainās no plus uz mīnus grādiem, autobraucēji vai nu ceļinieku darbu neredz – tātad viss kārtībā, vai arī lamā, uzskatot, ka viņi neko nedara. Par ceļiem un ceļinieku ikdienu saruna ar VAS ”Latvijas Valsts ceļi” Vidzemes reģiona Cēsu nodaļas vadītāju Andri Kazāku un VAS ”Latvijas autoceļu uzturētājs” Cēsu ceļu rajona direktoru Vitoldu Bērziņu. – Kādas ceļiniekiem bijušas pēdējās nedēļas un aizvadītā siltā ziema?
V.Bērziņš: – Maz saulainu dienu. Atkal greideri nevarēja strādāt. Viss pielijis. Nav jēgas dubļus dzenāt.
A.Kazāks: – Nu jau stāvoklis ir nedaudz labāks nekā tad, kad lija nepārtraukti. Ne viens vien teicis, ka ceļiniekiem laba ziema, nav ceļi jākaisa un nauda iekrājas citiem darbiem. Diemžēl šoziem paredzētie līdzekļi krietni pārtērēti. Ja gaisa temperatūra turas ap nulli, tad nokrītas, atkal jākaisa, jo iepriekš kaisītais sāls beidzis darboties. It kā ziemas nav, bet, lai nodrošinātu drošu braukšanu, regulāri jākaisa. Martā divas dienas nācās kaisīt pat trīs reizes.
V.Bērziņš: – Iepriekšējās ziemās mēnesī vidēji tīrīja un kaisīja 15 reizes, tagad nav bijis mēneša, kad būtu kaisīts mazāk par 20 reizēm. Kaut gan varētu sāli bērt mazāk, ja braucēji brauktu ar prātu. Melturos un Stalbē, kur ir mūsu meteoroloģiskās stacijas, tiek fiksēts arī garāmbraucošo automašīnu ātrums, varam vien brīnīties, kā daži brauc ar ātrumu pat 180 kilometri stundā jebkuros laika apstākļos.
”Druvā” bija rakstīts par ceļu stāvokli 6.martā. Todien man zvanīja viena sieviete un jautāja, kāds ir ceļš uz Liepu. Atbildēju, ka precīzi pateikt nevaru, cikos tas ir tīrīts, bet tīrītājs un kaisītājs strādā. Intereses pēc aizbraucu apskatīties. Līdz Jāņmuižai ceļš bija slapjš, pat nebija sniega švīku. Bet ”Druvā” arī bija rakstīts par pēcpusdienu, ka ceļš biezā sniega putrā. Kāds vienmēr brauks pirmais, pa priekšu kaisītājam. – Cik maksā ceļu kaisīšana?
A.Kazāks: – Cēsu ceļu rajona pārziņā ir 200 kilometri asfaltēta ceļa. Lai šos kilometrus nokaisītu, paiet apmēram divas stundas. Viena kaisīšanas reize izmaksā ap pieciem tūkstošiem latu, tai vajag apmēram 30 tonnu sāls. Ja dienā kaisa trīsreiz, viegli izrēķināt, cik iztērē. Nauda kūst un izkūp gaisā. Ar valsts otrās šķiras ceļiem situācija ir bēdīga, jo naudas pietiek vien galvenajiem un pirmās šķiras ceļiem. Un to uzturēšana ir līmenī. V.Bērziņš: – Aizvadīta 83 gados siltākā ziema. Bet tā nav kaisīts nevienu ziemu. Lai kādas tās bijušas, vismaz nedēļu bijis pastāvīgs laiks, mums kaut neliela atelpa. Kaisītājs nevar vienlaikus būt visās vietās. Vienmēr būs kāds, kas tam brauks pa priekšu. Un atkal atskan – ceļiniekus ziema pārsteigusi. Laikam savā mūžā nesagaidīšu, ka kaut kur atskanēs ziņa – ceļinieki atbilstoši laika apstākļiem veic maksimālo darbu tehnoloģiju un finansējuma ietvaros.
A.Kazāks: – Runājot par sāls kaisīšanu, pastāstīšu par somu pieredzi. Viņi neaizraujas ar kaisīšanu. Visi zina, ka ir ziema un ceļi var būt slideni. Auto ir aprīkoti ar radzēm, šoferi brauc nesteidzīgi bez bēdām. Ceļi nav melni, bez sniega, kā pie mums. Somi cīnās pret sāls kaisīšanu, lai sargātu savu ezeru zemi. Ceļu apsaimniekotāji saņem bonusus, ja izkaisa mazāk sāls. Mēs sālām uz nebēdu.
V.Bērziņš: – Mēs varam samazināt, ne likvidēt slīdamību. Katrā mežiņā vai līkumā ceļinieki nestāvēs un nevēros, vai nemainās braukšanas apstākļi. Patiesi, tādas situācijas kā šoziem iepriekš netika piedzīvotas. Gaisa temperatūra plus četri grādi, bet ir vieta, kur izveidojies apledojums. Meistars apseko ceļu, viss kārtībā. Pēc stundas mums zvana, ka slidens. Mums ir svarīgi, ka autovadītāji informē, ja kādā vietā pasliktinājušies braukšanas apstākļi. Ziņa atnāk ļoti operatīvi. Policija jau ziņo tikai tad, ja noticis negadījums.
– Kā ik pavasari, grants ceļi baļķvedējiem ir slēgti. Tomēr atrodas ne viens vien, kurš brauc un atstāj izdangātu ceļu. V.Bērziņš: – No 3.marta valsts ceļi slēgti. Viena baļķmašīna ceļam pārāk lielu skādi nenodarīs, bet vairākas var pamatīgi izpostīt. – No kuriem pagastiem saņemat visvairāk sūdzību? A.Kazāks: -Visvairāk sūdzību ir par Piebalgas pusi, kā saka zvanītāji – policija tālu un var atļauties riskēt. Neizbūvētais ceļa posms pirms Jaunpiebalgas ir ļoti sliktā stāvoklī. Tie pieci kilometri vairs netur slodzi un kļūst aizvien sliktāki. Kopš uzbūvēja un asfaltēja ceļu Vecpiebalga – Abrupe, labi redzams, kā mainās cilvēku braukšanas ieradumi. Pa šo ceļu tagad brauc daudzi gulbenieši, rancēnieši, tie, kurus nebaida šie pieci kilometri.
V.Bērziņš: – Janvāra sākumā pamatīgi tika izjaukts ceļš Asaru ezers – Nītaure. Pagaidām neko darīt nevaram, jāgaida, kad apžūs. Pirms nedēļas izbraucu šo ceļu, cauri tiku.
Grūti pateikt, vai šopavasar ceļi rūgs. Tas ir neprognozējami. Sasalums it kā nav liels. Ceļā Cēsis – Kārļi trīs vietās māli un divās dubļi griežas augšā. Vai tā ir rūgšana, diezin vai. Izskatās pārmircis. – Ne mazums galvassāpju autovadītājiem sagādā bedres.
A.Kazāks: – Situācija nav dramatiska, tās regulāri tiek aiztaisītas. Varbūt bedru ir vairāk nekā citus gadus. V.Bērziņš: – Ceļus regulāri apseko. Bīstamās bedres uzreiz aiztaisām. Bedrīšu remonts parasti sākas aprīļa otrā pusē. Šos darbus var veikt, kad gaisa temperatūra ne dienā, ne naktī nenoslīd zem plus pieciem grādiem.
-Pavasaris ceļiniekiem ir arī atkritumu vākšanas laiks ceļmalās. Kāda ir situācija šopavasar? V.Bērziņš: – Paši vēl nestrādājam. Probācijas dienesta norīkotie cilvēki jau sākuši strādāt. Viņi ir ļoti čakli. Arī pašvaldības, piemēram, Amatas novada dome, nogrēkojušos iesaista šajos darbos. Šķiet, ka atkritumu ceļmalās ir mazāk. Varbūt vējš sapūtis mežā. Neticu, ka cilvēki kļuvuši apzinīgāki. – Vai nav iecere ierīkot stāvlaukumus, kur būtu arī konteineri?
V.Bērziņš: – Valkas kolēģi vairākus stāvlaukumus likvidējuši un nav problēmu. Valmierieši sūdzas, nezina, kā rīkoties. Vidzemes šosejas malā pie Eglītes izveidojusies īsta miskaste. Kādreiz tika ierīkots laukums, kur šoferiem apstāties, aiziet uz kafejnīcu. Tās vairs nav. Ievērots, ka šajā vietā apstājas tie baļķu vedēji, kuri ir brīdināti, ka pie Melturiem sver kravas. Prātīgākais pie Eglītes atstāt autobusu pieturu un stāvlaukumu likvidēt. – Redakcijā visbiežāk sūdzības atskan par ceļu Cēsis – Vaive. Braukšanas apstākļi pa to ir tikpat mainīgi kā laika pstākļi.
V.Bērziņš: – Ceļu uz Krīviem pagājušonedēļ greiderēja. Vienā vietā malā divu metru platumā ir dubļu valnis. Ceļš tik plats, labi, ka var bez tiem diviem metriem iztikt. Pāris dienās atkal segums ir izdauzīts. Tāds tas ceļš ir.
A.Kazāks: – Vasarā sāksies šī ceļa remonts. Darbi jau ir izsolīti, strādās VAS ”Latvijas ceļu uzturētājs” Limbažu filiāle. Ceļam uzbērs trīs kārtas šķembu un divas kārtas bitumena seguma. Šī konstrukcija nodrošinās, ka ceļš neputēs un neveidosies bedres, jo ūdens notecēs grāvī. Šādu segumu jau vairākus gadus plaši izmanto igauņi, Igaunijā ar to noklāta lielākā daļa otrās šķiras ceļu. Pēc pieciem gadiem ceļam jāveic atkārtota virsmas apstrāde. To nedrīkst nokavēt. Igauņu pieredze rāda, ka šādi ceļi kalpo labi. Nevienam otrās šķiras ceļam mūsu rajonā nav tāda satiksmes intensitāte, kur šāds segums slodzi neizturētu. Vienīgi, ja blakus ir grants karjers.
– Jaunpiebalgas pieci kilometri. Daudzi jo daudzi autovadītāji cer, ka arī tos klās asfalts.
A.Kazāks: – Šovasar ceļa posmam Jaunpiebalga – Abrupe izstrādās projektu. Šogad un nākamgad jāizbūvē ceļa posms Jaunpiebalga – Saliņkrogs.
V.Bērziņš: – Esmu pārliecināts, ka mēs pārāk esam ceļus sadalījuši dažādās programmās, apakšprogrammās. Būtu viena programma, tajā arī noteikta kārtība, kādā ceļi atjaunojami. Tagad, ja tas ceļš ir vienā programmā, otrā to neliek, bet gadās, ka dažādu iemeslu dēļ konkrēto programmu iesaldē uz nenoteiktu laiku. Ceļš turpina brukt, gaida savu kārtu, kamēr atkal mainās programmas un prioritātes. Pareizāk būtu – katrā rajonā ir viena programma un tajā ir prioritātes – sākam ar šī ceļa sakārtošanu, tad nākamā.
Protams, vieglāk pateikt, ka ceļš nav programmā, kuru patlaban īstenojam. Gaidiet. Uzbūvētais kilometrs ir uzbūvētais kilometrs.
Sašķaidīšana programmās ir vēlētāju balsu makšķerēšana. Vienīgais rādītājs var būt satiksmes intensitāte. A.Kazāks: – Automašīnu intensitāti skaita divreiz gadā.
V.Bērziņš: – Bet jādomā uz priekšu. Sakārtos ceļu, kādam būs izdevīgāk braukt tieši pa to, nevis tur, kur agrāk, un intensitāte palielināsies.
Ja ceļš Garkalne – Alauksts būtu kārtībā, Vidzemes šosejai būtu mazāka intensitāte. No Gulbenes, Madonas, Balviem brauktu pa to. Nītaure, Skujene būtu nodrošināta ar labu ceļu.
– Kas nosaka prioritātes un to, ka ļaus pavisam sabrukt asfaltētajiem ceļiem, bet grants ceļus asfaltēs?
V.Bērziņš: – Deputāti. Partiju programmas.
A.Kazāks: – Lai sakārtotu valsts galvenos ceļus, nepieciešami trīs, četri miljardi latu. Piesaistot privāto partnerību, ja ir projekts, tos mēģinās sakārtot. Īsti lieli darbi sāksies līdz ar ceļa Rīga – Sēnīte būvi. Patlaban pat nespējam novērst ceļu sabrukšanu. ERAF naudu vairs nevar tērēt asfaltēto ceļu atjaunošanai, bet gan grants ceļu pārbūvei par asfaltētiem. Autoceļa Cēsis – Vecpiebalga projekts ir iesaldēts. Tāpat Līgatne – Skrīveri. Līdz Nītaurei melnais segums sabrucis, bet tā atjaunošanai ERAF finansējums nav paredzēts.
Rajona robežās otrās šķiras ceļu sakārtošanā pērn daudz padarījām, ap 40 kilometriem uzveda granti, izrakām grāvjus. Ja tā turpināsim, pēc gadiem 25 – 30 šie ceļi būs sakārtoti. Ik gadu automašīnu skaits palielinās par vairāk nekā desmit procentiem.
– Vai ir arī kāda priecīgāka ziņa?
A.Kazāks: – Tiltam pie Kārļu zivjaudzētavas veiks kapitālremontu, lai tilts kalpotu vēl gadus divdesmit. Sakārtos ūdens atvadi, margas, konusu sabetonēs, iztīrīs gultni. Tādus pašus darbus, kā pērn tiltam pār Rauni pie Vaives dzirnavām.
Šogad pabeigs Skujenes apvedceļu. Ceļš Dzērbene – Taurene plānos ir, paredzēts atjaunot asfalta segumu. Tuvākajā laikā būs skaidrs, vai izdosies ceļa Liepa – Smiltene 20 kilometru posmu līdz Lisai
pārbūvēt par ceļu ar melno segumu. Tiek plānots izrakt grāvjus, pastiprināt segumu un uzklāt divarpuskārtīgu virsmu. -Ceļiniekiem strādājošo netrūkst?
V. Bērziņš: – Nē. Kadru mainības mums nav. Ja kāds aiziet pensijā, cenšamies iztikt ar esošajiem darbiniekiem.
Komentāri