Izstāde. Daba, tās spēks veido, pārveido un rada no jauna. FOTO: Sarmīte Feldmane
Cēsu Izstāžu namā apskatāma mākslinieka Imanta Klīdzēja keramikas un melnbaltās fotogrāfijas izstāde “Appassione tempo”.
Nesteidzīgi ejot no zāles uz zāli, katram skatītājam raisās savas sajūtas, pārdomas.
“Te ir māls un smiltis. Māli kā 3D objekti un smiltis kā fotogrāfijas. Manā izpildījumā viens bez otra nu nekādi,” saka mākslinieks.
Fotogrāfijās ūdens un vēja raksti smiltīs. I.Klīdzējs uzsver, ka tas ir mirklis, kurā zīmējumi pastāv.
“Tad dabas pasaulē ienāk cilvēks, kurš grib mirkli paturēt atmiņā, piesavināties, veidojas subjektīvā pasaule, kuru mākslinieks, izmantojot dabas elementus, parāda bildēs. Tad ūdens visu aizskalo un sākas kas jauns,” stāsta I.Klīdzējs. Jūras veidotie raksti un tēli neļauj doties tālāk, tie it kā rosina ieraudzīt vēl kaut ko, saprast to stāstu.
Turpat līdzās keramika. Daudzi elementi rindās noklāj grīdu. Tie ir kā dienasgrāmatas fragmenti, kuri, kopā salikti, veido vienotu attēlu. Ikviens elements ir saistīts gan ar iepriekšējo, gan nākamo.
Keramikas elementi abās telpās izgatavoti no viena materiāla, bet katrā tiem cita krāsa. Mākslinieks skaidro: “Pamatā ir gaiši pelēks matējums, atturīgs, kas blakus pieļauj jebkuru krāsu. Elementi apdedzināti elektriskajā krāsnī. Taču, to pašu ieliekot malkas krāsnī, tam klāt tiek uguns, dūmi, pelni. Uguns vēja apmīļota, krāsa veidojas pilnīgi cita, arī tonalitāte,” skaidro mākslinieks un atgādina, ka tas parāda, cik liela nozīme ir videi. “Varam būt taisni, pareizi, bet, ja mainīsies vide, tā neglābjami iespaidos, jāmāk pielāgoties un iekļauties,” teic I.Klīdzējs un mudina skatītājus katram saskatīt ko savu, vērot gaismēnas. “Nevar būt nepareizs redzējums,” uzsver mākslinieks un piebilst: “Nošu valodā appoassione nozīmē – aizrautīgi, bet tempo – laiks.
Komentāri