Pēdējās nedēļās aktualizējies jautājums par atsevišķu valstij piederošu zivjaudzētavu, tostarp “Brasla” un “Kārļi”, turpmāko likteni.
Valstij nav naudas to uzturēšanai, tiek meklēts iespējamais risinājums. Viena no iespējām – nodot tās nomā. Tiesa, publiski izskanējusi informācija liek domāt, ka ne viss notiek atklāti.
Viss sākās ar TV raidījumā “Nekā personīga” publiskoto informāciju, ka vēlmi apsaimniekot zivjaudzētavu “Brasla” izteikuši Braslas HES līdzīpašnieki, kuru vidū ir arī ekspremjera Aigara Kalvīša sieva. Vēlme it kā loģiska, bet interesantākais, ka pieteikums iesniegts piecas dienas pirms ministrija lēmusi par zivjaudzētavu turpmāko likteni. Te, lūk, pierādījums tam, cik svarīgi tikt pie informācijas par procesiem, kas tikai grasās būt.
Zinot zivjaudzētavas atrašanās vietu, vēlme iegūt šo kārdinošo kumosu ir saprotama. Tā atrodas pašā Braslas upes krastā, klusumā un mierā, otrā krastā slejas skaistas klintis. Te varētu būt jauka atpūtas vieta, kur paglābties no lielpilsētas trokšņa.
Taču šoreiz ministru maiņa ietekmēja šos nodomus. Zemkopības ministrs demisionēja, viņa pienākumus sāka pildīt vides ministrs Raimonds Vējonis, kurš atzina, ka no valsts puses būtu neprātīgi likvidēt zivjaudzētavas, kur notiek
valsts uzdevumā zivju resursu atjaunošana.
Viņaprāt, jāatrod risinājumi, kā šīs īslaicīgās finansiālās grūtības pārvarēt. Ar ministra rīkojumu izveidota darba grupa, iesaistot tajā ne tikai ministriju, bet arī vairāku nevalstisko organizāciju pārstāvjus.
Jau rakstījām, ka šonedēļ minētā darba grupa Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāra vietnieka Arvīda Ozola vadībā apmeklēja
zivjaudzētavas “Brasla” un “Kārļi”, lai izvērtētu reālo situāciju. Arī “Druva” bija klāt brīdī, kad viesi iepazinās ar zivjaudzētavas “Brasla” darbību. Atbraukušie apskatījās mazuļu audzēšanas procesus, uzklausīja zivjaudzētavas vadītājas Taisijas Kurenkovas informāciju par pašreizējo darbību un nākotnes redzējumu.
Pēc iepazīšanās ar “Braslu” darba grupas vadītājs A. Ozols norādīja, ka šobrīd vēl nevar izteikt tiešas prognozes: “Jāredz visas zivjaudzētavas, un tad mēģināsim nonākt pie risinājuma, kā to saucu, minimālā konsensa, kad neviens nav sajūsmā, bet visi gatavi kaut cik piekrist.
Budžets zivju resursu atražošanas programmai samazināts, tāpēc svarīgi izlemt, kā visefektīvāk, izmantojot pieejamo finansējumu, panākt, lai varētu izaudzēt maksimāli daudz zivju mazuļu, infrastruktūras uzturēšanai un citām lietām tērējot minimāli nepieciešamo naudas daudzumu.”
A.Ozols skaidroja, ka, optimizējot valsts zivju atražošanas programmu, ir vēlme saglabāt zivjaudzētavas pie visiem būtiskajiem upju baseiniem – Ventas, Daugavas un Gaujas. Ja par Daugavas baseinu problēmu nav, tur paliek divas lielās audzētavas “Tome” un “Dole”, par Gaujas baseinu vēl nav skaidrs, vai paliks viena audzētava, vai neviena. Vai tas norāda, ka viena tomēr paliks aiz borta?
“Negribu teikt, ka šeit vairs neaudzēsim zivju mazuļus, jo infrastruktūra izveidota, ieguldītas investīcijas, audzētava normāli darbojas. Gribam dabūt aptverošu informāciju un tad lemt, ko var optimizēt, kuru zivjaudzētavu uz laiku varbūt iekonservēt. Bet nevaram arī lēmumu vilkt garumā, jo katra diena prasa līdzekļus, bet no otras puses – dažreiz sasteigti un neizvērti lēmumi rezultātā izmaksā vēl dārgāk,” atzina A. Ozols.
Zivju resursu aģentūras direktors Māris Vītiņš stāstīja, ka ar samazināto budžetu nav iespējams turpināt visu septiņu aģentūras pakļautības zivju audzētavu darbību. Sākotnēji bijis plānots Cēsu rajonā esošās slēgt, tagad, iespējams, meklēšot rezerves, lai tās turpinātu darbu.
No darba grupas pārstāvju teiktā bija noprotams, lai, piemēram, varētu pastāvēt “Braslas” zivjaudzētava, nāksies samazināt līdzekļus citām. Bet varbūt nepareizā virzienā meklējam? Piemēram, Zivju resursu aģentūras mājas lapā atrodamā informācija liecina, ka aģentūrā strādā aptuveni 50 darbinieki. Varbūt tur var atrast iespēju ekonomēt?
“Braslas” zivjaudzētavas vadītāja Taisija Kurenkova pēc komisijas vizītes atzina, ka nākotne līdz galam vēl nav skaidra. Zivjaudzētavā izstrādāts izdzīvošanas plāns, samazinot finansējumu no 121 000 uz 88000 latu. Šķiet, tā nav tik liela summa, lai vajadzētu slēgt audzētavu, kurā valsts veikusi investīcijas, kas katru gadu pilda valsts pasūtījumu, ielaižot upēs 110 000 taimiņu mazuļus un 3,5 miljonus nēģu kāpuru.
“Turpināsim strādāt un cīnīties. Savus priekšlikumus par darbības optimizāciju esam izteikuši, atliek gaidīt lēmumu. Ceru, ka tas būs labvēlīgs, jo strādāju te jau sen, man būs ļoti žēl, ja zivjaudzētavu likvidēs,” atzina T. Kurenkova.
Likumsakarība – kurš tuvāk informācijai, pirmais tiek pie lielā kumosa – mūsu valstī darbojas kopš neatkarības atgūšanas. Jo tieši tā ir pamatā daudziem nomas un privatizācijas gadījumiem. No nomas līdz privatizācijai nav garš ceļš ejams, un tad jau neko atpakaļ nepagriezīsi. Iespējams, šāds scenārijs bija plānots arī par Braslas zivjaudzētavu, bet kāds papūlējās „kēķa ziņas” izpaust, un process novirzījās citā gultnē.
Vēl tikai viena piebilde. To, ka “Braslas HES” meklē iespēju iegūt šajā vietā kādu īpašumu, apliecina fakts, ka 2006.gadā Privatizācijas aģentūras valdes sēdē noraidīts SIA “Braslas HES” iesniegtais apbūvēta valsts zemesgabala Cēsu rajonā, Straupes pagastā, “Braslas klintis”, uz kura atrodas SIA “Braslas HES” piederošs ēku nekustams īpašums, privatizācijas ierosinājums. Noraidīts, jo minētais zemesgabals atrodas Gaujas Nacionālā parka dabas lieguma zonā – Braslas ielejas liegumā. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” valstij un pašvaldībām piederošā un piekrītošā zeme dabas rezervātos, dabas lieguma un regulējamā režīma zonās nav privatizējama vai atsavināma.
Uldis Lencbergs
Komentāri