Ik dienu kļūst aizvien vēsāks. Līdz ar aukstāka laika atnākšanu aktualizējas arī bezpajumtnieku problēma. No 1. oktobra darbu atsākusi Cēsu novada sociālā dienesta nakts patversme, kas pajumti sniedz Cēsu novada ļaudīm, bet izņēmuma gadījumos arī citu novadu cilvēkiem, kuri palikuši bez pajumtes un nokļuvuši Cēsīs. Cēsu novada sociālā dienesta direktore Iveta Sietiņsone saka, ka pagaidām vēl nakts patversmē, kas atrodas Cēsīs, Bērzaines ielā 16, nakšņo vien divi, trīs cilvēki. Kļūstot vēsākam, klientu skaits, visticamāk, palielināsies. Tā tas bijis iepriekšējos gados, droši vien šis gads nebūs izņēmums. Vietu skaits patversmē ir ierobežots – astoņas līdz desmit. Lai gan lielākoties nakts patversmes klienti ir vieni un tie paši, patversme nav ilgtermiņa risinājums. I. Sietiņsone stāsta, ka ar cilvēkiem, kuri nokļūst patversmē, tiek runāts un kopā tiek meklēti risinājumi, kā dzīvi mainīt uz labo pusi. Ne visi to vēlas, ne visiem izdodas atrast darbu un nostāties uz savām kājām. Ja darbs tiek atrasts, ir iespēja saņemt arī dzīvojamo platību. I. Sietiņsone atzīst – tai vajadzētu būt motivācijai, ik gadu ir bezpajumtnieki, kuri maina dzīvi, taču ne visi. Problēma ir tā, ka lielākoties ļaudis, kuri kļuvuši par bezpajumtniekiem, pārāk “draudzējas” ar grādīgo dziru. Cilvēku, kuri palikuši bez dzīvesvietas un kuri alkoholu nelieto, ir maz, viņi arī samērā neilgā laikā rod risinājumu problēmām. Nakts patversmes pakalpojums nav bezmaksas. Bezpajumtniekiem, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir Cēsu novada administratīvajā teritorijā, maksa par vienu nakti patversmē ir 50 santīmi. Cēsīs ir vienīgā nakts patversme bijušajā Cēsu rajonā. I. Sietiņsone saka, ka ik pa laikam patversmes pakalpojumu izmanto arī citu novadu ļaudis, bet viņiem par nakti patversmē jāmaksā daudz vairāk. Šādos gadījumos patversmes darbinieki sazinās ar konkrētā novada sociālo dienestu, kas kopā ar cilvēku, kurš palicis bez pajumtes, meklē risinājumus problēmai. “Druva” vaicāja Priekuļu novada sociālā dienesta vadītājai Elitai Rancānei un Līgatnes novada sociālā dienesta vadītājai Ivetai Viļumsonei, vai abos novados bezpajumtnieki ir problēma, tika saņemta noliedzoša atbilde. Ja tomēr novada iedzīvotājam rodas problēmas, tās sociālie dienesti iespēju robežās palīdz risināt. E. Rancāne skaidro: “Bezpajumtnieki ir problēma pilsētās, ne laukos. Priekuļu novadā pēdējos trīs gados ir bijuši trīs gadījumi, kad pie mums dažādu apstākļu dēļ ir vērsušies mūsu novada iedzīvotāji, kuri palikuši bez pajumtes. Palīdzējām, šos gadījumus atrisinājām.” E. Rancāne piebilda, ka pērn reizi Priekuļu novada iedzīvotājs nokļuvis Valmieras nakts patversmē.
I. Viļumsone savukārt zināja stāstīt, ka ir kāds Līgatnes novada iedzīvotājs, kurš ik pa laikam kļūst par citu novadu nakts patversmju klientu, taču Līgatnes novadā viņš pat neuzturas. I. Viļumsone vērtē, ka pagaidām novadā bezpajumtnieku problēma nav, taču nākotnē šādas problēmas varētu rasties, piemēram, ja dzīvokļu maksājumu parādnieki zaudēs savas dzīvesvietas. Cēsu nakts patversme ik dienu durvis ver sešos vakarā, un tās iemītnieki var pamieloties ar nelielām vakariņām – siltu tēju, zupiņu, kas gatavota no koncentrāta, un maizes šķēli. Līdz astoņiem no rīta patversmes telpas klientiem jāatstāj. Noteikumi ir stingri – alkoholu lietot patversmē nedrīkst, un reibumā esošie arī nedrīkst izmantot patversmes pakalpojumu. Māra Majore Linē
Komentāri