Man vakar kolēģe atnesa divas lielas plastmasas pudeles ar bērzu sulām un sacīja: “Dzer uz veselību! Bērzs drīz jātaisa ciet!” Pārrunājām, kā pagājušas brīvdienas, un viņai saku: “Zini, cik esmu tev parādā? Vismaz piecus latus! “ Viņa nesaprata, par ko runāju. Jūs sapratāt?
Lieldienu sestdienā biju Rīgā. Pie Ķīpsalas halles bija tirdziņš – zemnieku un amatnieku darinājumi. Un tieši tur izbrīnījos – bērzu sulas nopērkamas par 50 santīmiem litrā.
Bet vakar Cēsu tirgū cena tā pati. Ja ir pircēji, kāpēc nepārdot? Bet vai tas nav tas pats, kas pie sūdu čupas saplūkt nātru dzinumus un nest pilsētniekam – lai tiek pie pirmajiem pavasara vitamīniem. Par kādu cenu? Kas to lai zina, cik tirgū maksās nātres, pieneņu lapas, balandas.
Veselīga uztura pētnieki tiešām ir atzinuši, ka bērzu sulas ir ļoti vērtīgs produkts. Bet vai tomēr nav neērti koka sulas, kur klāt nav paša darba, pārdot piena litra cenā? Un es rēķinu to pienu, ko pērku lielveikalā. Cik santīmu par litru slaukuma saņem zemnieks?
