Svētdienas pēcpusdienā (27.11.) Veselavas pagastā, braucot cauri Bērzkrogam, nevarēja neieraudzīt Ziemassvētku gaismiņas un rosību.
Pagalmā par notiekošo priecājās bērni, kopā ar vecākiem veselavietes Annas Luteres vadībā visi izvingrojās, Indra Kumsāre mudināja padziedāt Ziemassvētku dziesmas, pastāstīja par to, kas sagādā prieku.
Tad varēja doties “Ziemassvētku vecīša brīnumu mežā”. Tas iekārtots Veselavas Zirgu pasta stacijas ēkas staļļa trijās telpās. Te varēja satikt pašu Ziemassvētku vecīti, parunāties, uzrakstīt vēstuli. Bērni rimti sastājās rindā, lai gaidītu brīnumu.
“Ir Ziemassvētku laiks. Katrs gaidām kādu brīnumu, īpaši bērni, bet ikviens grib gūt prieku. Kas to rada? Pārsteigumi un gaisma. Krēsla iestājas tik agri! Gribas mirdzošas uguntiņas,” saka Zirgu pasta stacijas saimniece Sigita Norvele un pastāsta, ka savulaik, dzīvojot Īrijā, īpašs pasākums ar bērniem bijis brauciens, lai nofotografētos kopā ar Ziemassvētku vecīti, tas bijis īsts piedzīvojums. “Kāpēc gan Ziemassvētku vecīti nevarētu satikt pie mums? Kur ir vecītis, tur ir prieks, gaismiņas un noslēpumi. Tie slēpjas, bet jāmāk ieraudzīt,” bilst Sigita un atklāj, ka “Ziemassvētku vecīša brīnumu mežā” deg ap 180 metriem spuldzīšu virteņu.
Trijās telpās ir, ko darīt bērniem un vecākiem. Var ne tikai priecāties par mirguļojošām spuldzītēm, bet arī iesaistīties atrakcijās. Brīnumu meža atklāšanas reizē ne tikai bērni, arī pieaugušie gribēja nofotografēties ar vecīti, ieburt sevi gaismiņu piepildītajā telpā.
Aizvien vairāk mašīnu piestāja Bērzkrogā, garāmbraucējiem gribējās redzēt, kas te notiek. “Braucām no ciemošanās Gulbenes pusē, un bērni pa mašīnas logu ieraudzīja ziemeļbriedi,” ar smaidu stāsta rīdziniece Solvita Kārkle un atklāj: “Tā arī apstājāmies. Kā šī vieta ir pārvērtusies! Iepriekš, garām braucot, allaž noskatījāmies, kā vecā ēka iet bojā. Gaidīja saimnieku un sagaidīja. Un saimnieks dalās ar savu prieku un dod to mums. Cik te ir gaiši! Ziemassvētku sajūta ir iegūta. Cik garšīga var būt dažādu skuju tēja! Tādu nebiju dzērusi.”
Bērni drīz vien atklāja, ka abi ziemeļbrieži ir veselavietes Kristīnes Leščinskas zirgi Seišela un Pikardija, izrotāti ar gaismiņām un zvaniņiem. “Viņas neiebilst, arī citus gadus priecējušas bērnus un labprāt pavizina savā mugurā,” pastāsta K.Leščinska un piebilst, ka diemžēl vēl sniega par maz, lai brauktu ar kamanām.
“Ziemassvētku vecīša brīnumu mežā” sava vieta arī vietējiem meistariem, kuri sarūpējuši dāvanas. Ja nezināt, kas ir pinkas jeb topši, var nelauzīt galvu, bet pagaršot zirņu pikas, savukārt saldumi un Ziemassvētki vienmēr bijuši sabiedrotie.
Dažādas paaudzes piepildīja veco Zirgu stacijas stalli. Lielākoties ģimenes ar bērniem. Sigita un domubiedri saņēma daudz pateicību un arī apbrīna par to, ko var izdarīt vecā ēkā, kā to atdzīvināt.
“Gada beigās redzēsim, cik liela ir interese. Brīvdienās te gaidīts ikviens, bet citās dienās iepriekš jāpiesakās,” pastāsta Sigita un uzsver, ka līdz gadu mijai taču īpaši alkstam gaismas. Te to var pasmelties un paņemt līdzi kā smaidu, labu garastāvokli.
Komentāri