Trešdiena, 12. februāris
Vārda dienas: Laima, Laimdota

Bērnu zobārstniecībai naudas nav

Monika Sproģe
23:00
04.04.2016
81
Img 8498 1

Cēsu novada pašvaldība izrādīja iniciatīvu un nosūtīja vēstuli Veselības ministrijai ar lūgumu izskatīt iespēju palielināt piešķirto finansējumu valsts apmaksātiem zobārstniecības pakalpojumiem bērniem. Veselības ministrija radušos situāciju apzinās, taču atbildes vēstulē pašvaldībai finansiāla atbalsta vietā sola meklēt jaunas veselības politikas iniciatīvas.

“Druva” vērsās pie Slimību profilakses kontroles centra galvenā speciālista zobārstnieciskās aprūpes jautājumos un Latvijas Zobārstu asociācijas (LZA) prezidenta dr. Anda Paeglīša, lai noskaidrotu, kāpēc izveidojusies tik dramatiska situācija ar valsts apmaksātu zobārstniecības pakalpojumu nodrošināšanu bērniem un ko šādā situācijā ir darījusi pati asociācija, lai uzlabotu esošo stāvokli.

“LZA pašlaik sadarbojas ar Nacionālo veselības dienestu (NVD), un arī pēc ministra uzdevuma meklējam risinājumu, bet saistībā ar bezmaksas zobārstniecību bērniem šāds risinājums iespējams tikai uz ietaupīšanas rēķina. Te jāsaka, ka ietaupīšana attiecas uz kaut kādām noteiktām manipulācijām,” saka A.Paeglītis, netieši norādot, ka visi iespējamie ietaupīšanas mehānismi jau vairākas reizes tikuši caurskatīti.

“Zobārstniecības speciālisti ir gatavi atskaitīties par katru santīmu, un mums nav melno caurumu, kuros pazustu summas. Skaidrs, ka nav iespējams rast risinājumu bērnu bezmaksas zobārstniecībai bez papildu naudas, tāpēc arī daudzas zobārstniecības prakses atzīst, ka finansiāli to nespēj realizēt,” saka A. Paeglītis.

LZA pārstāvji ne reizi vien tikušies ar NVD un apsprieduši situāciju. Tagad nolemts 2017. gada janvārī tikties ar veselības ministru Gunti Belēviču, lai ieviestu korekcijas, kas nav lielas, tomēr izmaina attiecības starp zobu higiēnas pakalpojumiem un zobārstniecības pakalpojumiem. “Kaut kādu daļu no kvotām, kas netika izpildītas zobu higiēnā, liksim klāt zobārstniecībā, tādējādi sperot kaut sīku, tomēr solīti uz priekšu šajā jautājumā,” teic A. Paeglītis, atzīstot, ka arī 2017. gads zobārstniecības kontekstā nevieš optimismu.

Izsakot viedokli, kāpēc vispār šāda situācija izveidojusies, ārsts apņemas runāt par visu medicīnu kopumā: “Ja valstī medicīnai atvēlēti mazāk par 3% no IKP, tad tā jau ir hroniska slimība sistēmā. Medicīna vairs nespēj elpot. Protams, šāda situācija nav radusies šodien. Ja runājam par zobārstniecību, tad bērnu jautājums visos laikos ir bijis ļoti jūtīgs, tāpēc kvotas zobārsti burtiski vilka līdz beidzamajam, bet tagad to vienkārši vairāk nevar izdarīt. Tas vadzis ir lūzis,” saka ārsts, piebilstot, ka sadārdzinājusies elektrība un zobārstniecības materiāliem lielie ražotāji ik gadu paceļ cenas. LZA prezidents uzsver, ka kopumā zobārstniecības izmaksas aug, taču neaug speciālistu algas.

“Ja kāds smejoties saka, ka viņam iznāk algām un neiznāk materiāliem, tad, ticiet man, bērniem tiek izmantoti vislabākie materiāli. Uz materiāliem neviens netaupa,” tā speciālists.

Veselības ministrijas atbildes vēstulē Cēsu novada pašvaldībai rakstīts, ka, pamatojoties uz nozares profesionāļu viedokli un fiksēto finansējumu nepieciešamību (kvotām), zobārstniecības pakalpojumi iekļauti Primārās veselības aprūpes attīstības plānā 2014.-2016. gadam. A. Paeglītis saka, ka tā ir taisnība, taču šajā plānā zobārstniecība ir iekļauta, izmantojot senus aprēķinus. “2013. gadā nozares speciālisti veica pārrēķinu un lūdza ielikt zobārstniecību Primārās veselības aprūpes plānā. Plānā bija paredzēts, ka no 2015. gada zobārstniecībai būs nepieciešami 4,5 miljoni klāt, bet nav. Mēs esam vienīgā no sfērām, kuri ir pārrēķinājuši savus tarifus, lai aprēķini nebūtu novecojuši. Tāpēc šajā plānā bija skaidri definēti mutes veselības veicināšanai nepieciešamie finanšu līdzekļi, bet tie diemžēl nav saņemti. Visu pagājušo gadu esam sarakstījušies ar Veselības ministriju, un viņi novērtē mūsu pūles, meklē to naudu, bet bez rezultātiem,” skaidro A. Paeglītis, piezīmējot, ka tomēr bija būtiski to iekļaut šajā plānā. Taču, kā rāda viņa pieredze, pat parakstīts papīrs nenodrošina solījumu izpildi. Vienlaikus speciālists uzsver, ka medicīna noteikti nav atkopusies no krīzes. LZA prezidents sarunas laikā nerimstas atkārtot, ka Cēsu zobārsti negatavojas kļūt pārmēru bagāti no bērnu zobārstniecības. “Neviens zobārsts neplāno milzu peļņu no valsts pasūtījuma, bet jāsaprot, ka zobārsti nevar strādāt ae zaudējumiem, jo mums jāmaksā arī nodokļi. Līdz ar to jāsaprot – ja par pakalpojumu nevar saņemt atbilstošu naudu, nevar nomaksāt arī nodokļus, tādējādi, godīgi strādājot, iznāk, ka cieš daļa bērnu,” norāda A. Paeglītis.

Sarunā “Druvai” LZA prezidents teic, ka, viņaprāt, ledus ir sakustējies un drīzumā LZA tiksies ar Veselības ministrijas pārstāvjiem, lai nāktu klajā ar kārtējiem priekšlikumiem situācijas uzlabošanai. “Veselības ministrija ir atvērta sarunām, mums izveidojies ļoti labs kontakts, neskatoties uz dažiem pārpratumiem. Šajā gadījumā asociācijas uzdevums ir palīdzēt ministram izprast situāciju zobārstniecības sfērā. Esam gatavi skaidrot un pamatot, kāpēc šis finansiālais atbalsts ir nepieciešams. Situācijas uzlabošanai šī gada sākumā jau notika viena konstruktīva saruna par konceptuāli speramiem soļiem, tagad aprīļa otrajā pusē nāksim kopā ar NVD un izteiksim savus priekšlikumus situācijas uzlabošanai par šo un nākamo gadu,” intervijā pauž A. Paeglītis, pagaidām atsakoties publiski uzskaitīt priekšlikumus, jo, lai gan tie nav slēpjami un drīzumā tiks atklāti ziņojumā, to galējais formulējums ir tapšanas procesā un vēl diskutējams.

Runājot par bērna mutes veselības veicināšanu un saglabāšanu, LZA prezidents vēlas uzsvērt zobārsta pieejamību Cēsīs. Viņaprāt, cēsniekiem to vajadzētu uztvert kā priekšrocību, jo Latvijā vēl arvien ir apdzīvotas vietas, kurās zobārsts pieņem pacientus dažas dienas nedēļā. Vienlaikus ārsts piesauc vecāku atbildību par bērna mutes veselību, jo regulāri, vismaz reizi gadā, apmeklējot zobārstu, var ievērojami samazināt zobārstniecības izdevumus.

Cēsu novada pašvaldībai adresētajā vēstulē Veselības ministrija, atsaucoties uz NVD sniegto informāciju, informē, ka pašlaik zobārstniecības pakalpojumus bērniem Cēsīs no valsts budžeta līdzekļiem nodrošina SIA “Ģimenes zobārstniecība”, SIA “Dens”, SIA “Ingadent”, SIA “Livita” un SIA “Zobu prieks”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
8

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
59
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
67
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Vai to tiešām katrs ezis var…

00:00
09.02.2025
50

Latvieši nav tie, kas ikdienā dižojas, bet ir reizes, kad kaimiņiem jāparāda un pašiem sev jāpierāda, ka diženums nekur tālu nav jāmeklē. To apliecina Cēsu Izstāžu namā apskatāmā izstāde “Kas dižam dižoties”. Tajā Drabešu Amatu mājas meistaru un 45 mācekļu darbi. “Dižošanās vajadzīga, lai paši redzētu, kas paveikts, redzētu, ko citi dara, jo ikdienā dažādi […]

Ziņas par slēpošanas trašu galu… ir nedaudz pārspīlētas

00:00
08.02.2025
61
1

Ziema šogad skubina padomāt par kādu jaunu terminu starpsezonai no rudens līdz pavasarim. Ja janvārī zied vizbuļi, no sūnām spraucas gailenes un jau atgriežas gājputni…, tad nosaukt šo dabas ampelēšanos par ziemu mute neveras. Ja valodniekiem un meteorologiem nosaukuma izdomāšana šādai starpsezonai varētu būt interesants teorētisks vingrinājums, tad tiem, kuri nodarbojas ar slēpošanas trašu uzturēšanu, […]

Vajadzība pēc bezmaksas zupas porcijas palielinās

00:00
07.02.2025
209
7

Cēsīs darbojas divas zupas virtuves. Biedrības “Labāka rītdiena” uzturētajās “Karotēs” pēc siltas maltītes bez maksas var atnākt ikviens. Biedrības “Ģimenes centrs Mūsu nākotne” zupas virtuvē ēdienu piedāvā iedzīvotājiem, kuriem ir atbilstoša pašvaldības Sociālā dienesta izziņa. Zupas virtuvē “Karotes” janvārī izdalītas 3256 porcijas jeb aptuveni 1305 litri siltas zupas. Biedrības “Labāka rītdiena” valdes priekšsēdētāja Evija Jēkabsone […]

Tautas balss

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
6
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
35
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
26
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
27
5
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Vai alkohola veikalam jābūt centrā

17:17
02.02.2025
72
Seniore raksta:

“Kādu laiku nebiju viesojusies Cēsīs. Nu atbraucu un biju nepatīkami pārsteigta – pašā pilsētas centrā pie Vienības laukuma specializēts alkoholisko dzērienu veikals. Un tas laikā, kad runājam par Latvijas iedzīvotāju nodzeršanos, par to, ka jāsamazina alkohola patēriņš, ka lielveikalos jānorobežo plaukti, kuros tirgo alkoholiskos dzērienus. Nezinu, kam tas senais universālveikals pieder, bet brīnos par to […]

Sludinājumi