Šokējošā inflācija skar ne tikai iedzīvotāju personīgos ienākumus. “Druva” skaidroja, vai inflācija likusi izdarīt izmaiņas valsts un pašvaldības iestāžu slēgtajos līgumos par ēdināšanas pakalpojumiem.
Cēsu pilsētā tikai divās izglītības iestādēs – 3. un 4. bērnudārzā – iepērk produktus un pašu virtuvē gatavo ēdienu. Visās pārējās ēdināšanas pakalpojumi tiek pirkti. Vasaras beigās, slēdzot līgumus par skolēnu ēdināšanu, dome noteica, ka standarta pusdienu cenai jābūt latam. Šī vienošanās ar firmām, kas gatavo pusdienas, un vecākiem, kas par tām maksā, nav mainījusies, neskatoties uz inflācijas straujo pieaugumu. “Ja rudenī vecākiem varēja šķist, ka standarta pusdienu cena – viens lats – ir mazliet par dārgu, tad tagad, redzot pārtikas preču cenas veikalos, diez vai kāds tā domā, ” vērtēja Cēsu domes izglītības nodaļas vadītāja Lolita Kokina. “Pagaidām nedomājam paaugstināt cenu par standartpusdienām.” Lielākajā daļā skolu ir arī izvēles pusdienas, lai skolēni paši veidotu lētāku vai dārgāku pusdienu komplektu.
“Kad maijā uz diviem gadiem slēdzām līgumu par produktu iepirkumu Cēsu pilsētas 4. pirmsskolas izglītības iestādei, neviens nevarēja paredzēt tik šausmīgu cenu kāpumu. Pagāja seši mēneši, un mēs sapratām, ka līgumā jāiekļauj papildu punkts, ka var mainīties iepirkuma cena, jo citādi piegādātājiem līgumu nāktos lauzt,” pastāstīja bērnudārza vadītāja Māra Rozenberga un piebilda, ka cenu sadārdzināšanās nemainīs nostāju – bērnudārzs iepirks tikai labus produktus, jo kvalitāte ir svarīgāka par cenu. “Tomēr līgumu uz diviem gadiem turpmāk diez vai slēgsim. Pārāk neparedzama ekonomiskā situācija,” vērtēja M.Rozenberga.
Kopš septembra šajā bērnudārzā vecāki par bērnu trīsreizēju ēdināšanu dienā maksā Ls 1.60 , un no šīs summas produktu pašizmaksa vien jau sasniegusi 92 santīmus. Pārējie izdevumi ir par ūdeni, elektrību un citiem tēriņiem, kas nepieciešami bērnudārza virtuvei. “Mēs pagaidām varam iekļauties vecāku maksu apjomā un septembrī noteikto maksu nepalielināt,” secināja M. Rozenberga.
Bērnudārzos, kuros nav virtuves, ēdienus sagatavo firma un noteiktās stundās pieved, tāpēc ēdināšanas pakalpojumi ir dārgāki. Vecākiem gan nav jāsedz visi izdevumi, jo līgumā paredzēts, ka daļu dotē no pilsētas budžeta.
Veselavas speciālā pirmsskolas izglītības iestāde – no valsts budžeta uzturēts bērnudārzs – 2008. gadā saņēmusi lielāku finansējumu. “Ne tikai mēs bijām aprēķinājuši un inflācijas dēļ no valsts pieprasījām lielāku budžetu, bet arī valsts bija paredzējusi pārtikas iepirkuma un apsaimniekošanas izdevumu pieaugumu. Saņēmām 80 procentus no pieprasītās summas,” pastāstīja izglītības iestādes vadītājas vietas izpildītāja Arnita Mote. “Ar pārtikas piegādātājiem esam noslēguši līgumus, kuros paredzēts, ka preču cena var mainīties. Izteikti tas bija jūtams decembrī un janvārī, kad strauji pieauga cenas maizei un pienam. Ja ražotājs vienlaikus grib taupīt uz kvalitāti, tad mēs laužam līgumu. Piemēram, maizi tagad iepērkam no citiem.”
