Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Bērniem vajag kustību

Monika Sproģe
00:00
06.12.2015
22
Img 6128 1

Ārpusskolas aktivitātes ir svarīgas bērna attīstībai un veicina viņa redzesloka paplašināšanos, palīdz iegūt lielāku pašcieņu, ļauj kļūt mērķtiecīgākam un atklāt savas stiprās puses, kā arī iegūt jaunus draugus. Zosēnos ir samērā maz iespēju, kur savus talantus izkopt, taču vecāki ir atraduši ceļu un veidu, kā palīdzēt saviem bērniem kļūt veiksmīgiem arī ārpusskolas nodarbībās.

Sanda Pogule ir Zosēnu pagasta bērnudārza audzinātāja, viņas jaunākie bērni Agnija (8) un Matīss (6) darbojas tautisko deju pulciņā Zosēnos, bet Jaunpiebalgā māsiņa un brālītis apmeklē futbola pulciņu.

“Mēs dzīvojam vairāk nekā 15 kilometrus no Jaunpiebalgas, kur bērni iet skolā un apmeklē futbola nodarbības. Ceļu uz skolu un atpakaļ uz mājām mazie mēro patstāvīgi. Man veicies, ka skolas autobusa šoferītis ir personīgi pazīstams, viņš manus bērnus nedaudz pieskata, kā aizbrauc, atbrauc. Jaunpiebalgā uz lielo sporta zāli, kur notiek futbola nodarbības, no skolas ar kājām jāmēro gandrīz divi kilometri. Es nevaru atstāt darbu bērnudārzā, lai savējos izvadātu pa pulciņiem, tāpēc dažreiz palīgā nāk vecākā meita, kas tagad dzīvo Jaunpiebalgā.” Pagājušajā gadā Sanda vēl mazos pavadījusi uz autobusu, jo bērni bijuši bailīgi, kaut gan Matīss esot drošāks par “lielo” māsu.

Sandas mazajiem rīts sākas pirms septiņiem, autobuss uz Jaunpiebalgu iet pusastoņos, bet mājās bērni pārrodas ap pieciem: “Viņiem gribot negribot ar visu pašiem jātiek galā. Pagaidām ir labi, jo Jaunpiebalgā bērnudārzs un mazā skoliņa ir vienā ēkā,” saka Sanda.

Sanda uzskata, ja bērnam ir interese un vēlēšanās ar kaut ko nodarboties, vecāku uzdevums ir dot viņam iespējas izpausties: “Ir jāļauj bērnam sevi kaut kādā veidā pierādīt, jo tieši bērnībā var redzēt tās spējas, kas viņam ir un kuras dzīves gaitā var attīstīt. Šādās nodarbībās bērnam paplašinās redzesloks, viņš kļūst patstāvīgāks, pieaugušāks. Mājās nekad to nevar iedot. Pateicoties pulciņiem, bērns ir nodarbināts, aizpildījis laiku un izlicis enerģiju. Matīss ir ļoti kustīgs, un tādi ir daudzi bērni, kas dzimuši pēc 2000. gada, viņiem vajag kustību, tāpēc futbols ir viens no veidiem, kur šo enerģiju izpaust mērķtiecīgi un veiksmīgi. Uz futbola nodarbībām gan Agniju, gan Matīsu nekad nav nācies pierunāt, bet uz tautiskām dejām gan šad tad negribas doties.”

Sanda atzīst, ka attālums, kas mazajiem katru dienu no dzīvesvietas jāmēro līdz Jaunpiebalgai, kur mācības un pulciņi, sarežģī nodarbību apmeklēšanu. To iespēju dēļ, kādas Jaunpiebalga piedāvā bērniem, sieviete apsver domu pārcelties. Sanda labprāt sūtītu mazos arī Jaunpiebalgas Mākslas skolā, bet šādu iespēju liedz tālais ceļš uz māju: “Redzu, ka Agnija ļoti skaisti zīmē, bet tas pagaidām ir talants, ko, žēl, bet nevaru palīdzēt bērnam attīstīt. Arī futbols ir uz vecāku atbildību, jo bērns ir no bērnudārza jāizņem un jāaizved uz pulciņu, tāpat arī būtu ar mākslas skolu vai mūzikas skolu, bet es strādāju Zosēnos, man tas vienkārši nav iespējams.”

Par to, kā mazuļi mēro ceļu gan uz nodarbībām, gan uz mājām, Sanda raizējas, bet saka, ka mācās uzticēties: “Viņiem jāpaspēj uz autobusu, jāiet pāri lielam ceļam, un viņi tomēr iet vieni paši, tad palūdzu lielo meitu, lai paskatās, vai nenokavē autobusu, jo tik maziem bērniem vēl nav nostabilizējusies laika izjūta.”


Katru vakaru pa nodarbībai

Dravantu ģimenē ārpusskolas nodarbībās iesaistījušies trīs bērni – Reinis (10), Renāte (3) un Rūdolfs (15). Ar basketbolu aizraujas Rūdolfs, un tīri likumsakarīgi, jo puisis ir gara auguma, savukārt Reinis iestājies jaunsargos, iesaistās regbijā un tautiskajās dejās. Pastarīte Renāte nav no malā stāvētājām un arī sper savus pirmos soļus deju pulciņā Zosēnos.

GĀDĪGA. Trīs bērnu mamma Sanda Dravante rūpējas, lai visiem bērniem būtu ārpusskolas nodarbības.

* GĀDĪGA. Trīs bērnu mamma Sanda Dravante rūpējas, lai visiem bērniem būtu ārpusskolas nodarbības. Foto: MONIKA SPROĢE

 

“Interese par dažādām nodarbēm nāca no pašiem bērniem, mums atlika tikai atsaukties viņu aicinājumam,” saka mamma Sanda Dravante. “Pagājušajā gadā regbijs Jaunpiebalgā parādījās kā kaut kas līdz šim vēl nebijis, un, kur viens, tur visi.” No tiesas jāapbrīno bērnu izturība šādu slodzi savienot ar mācībām un labu uzvedību, jo Zosēnos, kā zinām, pamatskolas nav, uz skolu jābrauc ar autobusu, tādēļ rītos jāceļas agri, bet mājās viņi atgriežas reizē ar vecākiem, kad viņiem beidzies darbs. “Ja vīram darbs nebūtu Jaunpiebalgā un uz pulciņu būtu jābraukā speciāli, tas izmaksātu diezgan daudz, taču atbalstīt vajag, jo fiziskas aktivitātes norūda. Tā kā Reinis ir apmierināts ar savu izvēli, mums viņš nav jābiksta, toties agrāk, kad dēls vēl mācījās mūzikas skolā un spēlēja ģitāru, tad gan rokas sāpēja, kājas sāpēja, vārdu sakot, visādi attaisnojumi, lai tikai nebūtu jāiet uz mūzikas nodarbībām. Šajā cīņā puika mūs uzvarēja, mēs sapratām, ka nav jēgas bērnu mocīt.”

Tagad ir pretēji, Reinis pats raujas uz regbiju. Sākumā par šo sporta veidu Sandai nebija īsti priekšstata, bet, kad paskatījās, tad acis iepletās. Domāju, uz kurieni es to bērnu esmu palaidusi! Sapratu, ja nopietni grib ar regbiju nodarboties, zobiem vajadzīgi aizsargi, jo spēles elementos un taktikā ietilpst grūstīšanās, ķeršanās kājās un zemē raušana. Formas dod skola, bet bruņu nav. Dažreiz spēles karstumā puikas pastrīdas, tomēr regbija noteikumos ir strikti pateikts, ka pēc spēles nekādas savstarpējās attiecības nedrīkst kārtot. Spēle paliek spēle.”
Ar Renāti iznāk nedaudz citādāk, jo Renātes ome ir kultūras nama vadītāja, līdz ar to kultūras namā viss šķiet pazīstams. “Nez, kā izvērstos dejošana, ja visi būtu sveši. Tagad ome mums ir liels palīgs, jo piecos, kad meitai sākas dejošana, es vēl esmu darbā. Tāpēc par Renātes dejošanu rūpi tur mana mamma,” saka Sanda.

Dravantu ģimenē gandrīz katru vakaru kādam bērnam ir ārpusskolas nodarbības, bet sestdienas, svētdienas nereti paiet, piedaloties sacensībās.


Rūpes un prieks

Mārīte Sietiņa ir audžumamma četriem bērniem – Laurai Miškai (13), Laurai Krūmiņai-Sūnai (13), Ralfam Miškam (15) un mazajam Robertam Strautniekam (6).

Mārīte stāsta, ka visi viņas audžubērni ir ļoti talantīgi un jau kopš mazām dienām piedalījušies dažādos pasākumos, kuros guvuši atzinību, uzslavas un uzvaras: “Bērnudārza laikos bērni piedalījās vokālistu konkursā “Cālis”, konkursā “Nāc līdzās” un kļuva par vieniem no 12 Latvijas laureātiem.

AR SMAIDU. Mārītei Sietiņai netrūkst dzīvesprieka, to viņai sagādā audžubērni.

* AR SMAIDU. Mārītei Sietiņai netrūkst dzīvesprieka, to viņai sagādā audžubērni. Foto: MONIKA SPROĢE

 

“Pabeidzot pirmo klasi, viņu izvēles izkristalizējās pavisam skaidri un bērni paši iestājās dažādos interešu pulciņos gan savā skolā Drustos, gan, protams, mūzikas skolā Jaunpiebalgā. Tagad abas Lauras spēlē klavieres un flautu, bet Ralfs klavieres un trompeti. Drustu skolā visi apgūst tautiskās dejas, Laura Krūmiņa – Sūna dzied ansamblī, bet Ralfs labprāt spēlē teātri, ” ar lepnumu stāsta Mārīte.

Par laimi, bērni ar savām nodarbībām tiek galā paši, jo daļa pulciņu ir turpat skolā un līdz autobusam uz mājām visu var pagūt: “Man viņi ir lieku reizi jāaizved uz koncertiem un ģenerālmēģinājumiem, bet tas nav tālu. Uz Jaunpiebalgu viņi aizbrauc ar satiksmes autobusu, bet man jābrauc pakaļ. Šogad mūzikas skolas nodarbības notiek trīs reizes nedēļā, bet ir bijuši gadi, kad nodarbības ir četras un piecas reizes nedēļā.”

Slodze bērniem iznāk liela, un grūti pateikt, kā tas ietekmē viņu mācības, bet Mārīte saka, ka dienas beigās visi ir noguruši: “Citreiz mēs tikai ap astoņiem vakarā atgriežamies mājās, un gadās, ka vēl kāds mājasdarbs jāizpilda.”
Svarīgs noteikums katram mūziķim ir neatlaidīgs darbs, vingrināšanās, tāpēc arī Mārītes bērniem katram ir savs instruments: “Ir instrumenti, kurus nomājam, tas ir liels pluss, ka neprasa obligāti iegādāties. Ralfs trompeti iegādājās pats, bet par simbolisku samaksu. Esam pirkuši klavieres, jo tās vajag visiem trīs bērniem, solfedžo jābūt sagatavotam. Mums ir prieks dzirdēt viņus spēlējam klavieres, redzam, kā viņu prasmes attīstās. Dažreiz pat rīkojam savus koncertiņus.”

Sestdienās Ralfs kopā ar Zosēnu medniekiem iet par dzinēju medībās, un viņa interešu loks paplašinās. Mārīte uzskata, ka ikviena lietderīga nodarbe bērna attīstībai nāk tikai par labu: “Attīstās visi procesi:domāšana, uztvere, koncentrēšanās spējas un māka uzstāties svešas publikas priekšā. Tas tomēr ir ļoti svarīgi – prast sevi parādīt un celt pašapziņu.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
16

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
22

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
48

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
58

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
58
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
68
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
30
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi