Svētdiena, 14. aprīlis
Vārda dienas: Strauja, Gudrīte

Bērni cieš no varmākām

Druva
00:00
03.11.2006
1
5lapa Beernu

Cēsu rajona policijas pārvaldē iekārto telpu, kur sarunāties ar bērniem, pusaudžiem, jauniešiem, vārdu sakot, nepilngadīgajiem, kuri cietuši no vienaudžu un pieaugušo pāri darījumiem.

Policijas amatpersonas, tāpat mediķi, sargot katru mazo cilvēciņu, par nodarījumiem, kas notiek mūspusē, runā nelabprāt, tāpēc rodas maldīgs priekšstats, ka bērnus sit, seksuāli izmanto, ka paši bērni ir agresīvi un nodara pāri vienaudžiem citur, labi, ka patālu no mūsu rajona.

Letālus varmācīgus iznākumus gandrīz nav iespējams noslēpt no preses, sabiedrības, bet par tiem, piedodiet, pussistajiem, izvarotajiem tā arī neuzzinām.

Bet, izrādās, tieši šādi cietušus nepilngadīgos ik nedēļas uzklausa psihologi Cēsu policijas pārvaldē. Un uzklausa tāpēc, ka par pāri nodarīto jau ieinteresējusies policija. Valstī ir noteikts, ka nepilngadīgo nopratina vienreiz un psihologa klātbūtnē. Izdara izņēmumus, ja lietā uzrodas jauni fakti. Tātad piecgadīgi bērni savas personiskās traģēdijas zīmē uz papīra, parāda ar krāsām un rotaļu lāčiem. Lielāki runā. Bērni stāsta un liecina.

“Druvas” saruna ar psiholoģi, ģimenes psihoterapeiti Ingu Jurševsku un psiholoģi Ivetu Berķi, kuras strādā Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas psiholoģiskās palīdzības un atbalsta centrā Cēsīs. Šīs un vēl pāris profesionāles policijas vadība līgst, lai piedalītos mūspuses cietušo bērnu un reizēm arī pāridarītāju nopratināšanā.

Šajā sarunā netika nosaukts neviens uzvārds, nevienas mājas, kurās bērni cieš. Tā ir profesionālā ētika, kas jāievēro. Bet speciālistes nenoliedza, ka par to, kas notiek, ir jāuzzina līdzcilvēkiem, lai mazāk sabiedrībā būtu vienaldzības, acu pievēršanas uz to, kas, iespējams, notiek kaimiņmājā, kādā vārtrūmē vai pasākumā. Pieaugušie sit un seksuāli izmanto

Bērnus sit ar pannām, malkas pagalēm, grūž, spārda, mazākos met pret zemi. Vēl notiek seksuāla pazemošana ar izģērbšanu, dzimumorgānu aiztikšanu līdz pat dzimumaktam. Tā parasti rīkojas ģimenei tuvu stāvošs vīrietis, tas var būt arī bērniņa tētis, bet biežāk audžutētis vai kāds vīrietis, kurš ilgstošāk dzīvo kopā ar bērna māti. Par cik veciem šādi cietušiem bērniem runājam? Izrādās, visbiežāk par piecgadīgajiem, sešgadīgajiem.

“Pieaugušie vairāk vēršas pret maziem bērniem, jo viņi nevarēs izstāstīt, līdz galam apzināties, kas notiek,” paskaidroja psiholoģe Inga Jurševska.

Par cik situācijām mēs runājam? Izrādās, apmēram reizi nedēļā psiholoģes piedalās kādā pratināšanā, kur jāuzklausa cietis bērns. Tie nav tikai seksuālās, ir arī fiziskās un smagi emocionālās vardarbības gadījumi.

“Nevajag tagad domāt, ka šādu gadījumu kļūst vairāk. Tie nenotiek masveidā. Kāpēc tie parādās? Tāpēc, ka iedzīvotāji kļūst izglītotāki, saredz, ka, iespējams, notiek pāri darījums,” sacīja psiholoģe Iveta Berķe un piekrita, ka arī mūspusē skaļi nenosauktais cipars par sistajiem, emocionāli varmākotajiem bērniem ir gana šaušalīgs. Arī pēc psihologu pētījumiem un vāktās statistikas, kas raksturo situāciju ne tikai Latvijā, bet arī citās pasaules valstīs, bērni visvairāk cieš no salīdzinoši tuvu cilvēku izdarītas vardarbības, nevis no sveša cilvēka uz ielas.

“Varmāka var justies drošāk, ja bērns viņu pazīst. Viņš ir kontaktā, kaut ko pērk, kaut ko gādā un arī piedraud, ja vajag. Bērns šādā situācijā ir viņa varā. Varmāka zina, ja ķersies klāt svešam bērnam, viņš aizies mājās un izstāstīs. Tad varmāka būs apdraudēts,” paskaidroja Inga Jurševska. Psihologi zina teikt, ka vardarbīga ģimene visdrīzāk ir noslēgta, kurai nav daudz draugu, paziņu, secīgi, nav, kas notiekošo varētu ieraudzīt, vērtēt, izstāstīt. Ja runā par seksuālo vardarbību, tad to ģimenē tomēr nepiekopj abi vecāki, ierasti seksuāli bērnu pazemo vīrietis. Pilu publikācijas tekstu lasiet drukātajā „Druvā”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Būt dabā un iepriecināt putnus

00:00
14.04.2024
6

Latvijā 10.aprīlī Meža un Putnu dienas. Dzērbenē to pasākumi papildināja cits citu un tapa, sadarbojoties kultūras, tūrisma un jaunatnes lietu speciālistiem. Novada tūrisma speciālisti rīkoja pārgājienu “Putnu dienas simfonija Dzērbenē”. Interese bija tik liela, ka visi gribētāji netika. 30 cilvēkiem ekskursiju gar gleznaino Ievalčupīti vadīja    Agnese Gaile un Mārtiņš Platacis no Latvijas Ornitoloģijas biedrības […]

Muzeji paraksta līgumu mērķtiecīgai sadarbībai

00:00
13.04.2024
13

Starp Cēsu Vēstures un mākslas muzeju un Talsu novada muzeju parakstīts ilgtermiņa līgums, nostiprinot sadarbību arī juridiski. Šāda veida pārnovadu muzeju ilgtermiņa sadarbības juridiskā forma Latvijā līdz šim nav īstenota. Līgums paredz ne tikai kopīgu pasākumu īstenošanu, bet arī izstāžu un zināšanu apmaiņu. Muzeji jau iepriekš veiksmīgi īstenojuši kopīgus projektus. Cēsu muzeja direktore Ināra Bula “Druvai” […]

Nākotnes redzējums par bioloģisko pārtiku

08:26
12.04.2024
41

Kā veicināt bioloģiskās pārtikas patēriņu Vidzemes bioreģionā? Ko celsim galdā 2030.gadā ģimenēs, restorānos un lielveikalos, mācību iestādēs, pansionātos un slimnīcās, bija galvenais jautājums, ko risināja pirmajā koprades darbnīcā. Vidzemes plānošanas reģiona un Cēsu novada pašvaldības organizētās trīs darbnīcas ir praktisks turpinājums pērn parakstītajam memorandam par atbalstu bioreģiona izveidei Gaujas Na­cionālā parka teritorijā. Koprades darbnīcā tikās […]

Ne tikai par bedrēm ielās, naudu kultūrai un atbalstu tūrismam

00:00
11.04.2024
54

Finansējums amatiermākslai, pašvaldības atbalsts tūrisma attīstībai, sabiedriskais transports, ielu un ceļu sliktais stāvoklis – tā ir daļa jautājumu, par ko Līgatnes pilsētas un pagasta iedzīvotāji gandrīz četras stundas diskutēja ar Cēsu novada domes vadību un Līgatnes apvienības pārvaldes pārstāvjiem. Novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam un viņa vietniecei Inesei Suijai-Markovai nācās uzklausīt pārmetumus par tūrisma organizāciju […]

Valmierā tiekas remigranti uzņēmēji

09:22
10.04.2024
40

5.aprīlī, Valmieras integrētajā bibliotēkā pulcējās remigranti no Valmieras, Cēsu un Limbažu novada – gan jau esošie, gan topošie uzņēmēji, lai dalītos savos pieredzes stāstos un uzzinātu vairāk par grantu konkursu uzņēmējdarbības atbalstam remigrantiem. Remigranti atklāti runāja par saviem dzīves pavērsieniem, izaicinājumiem, kas bija jāpārvar, atgriežoties dzimtenē, un sapņiem, ko viņi vēlas piepildīt ar savu biznesu. […]

Nemanāma, bet tik noderīga

08:21
10.04.2024
42

Cēsīs, Torņa ielā ,ir viena no publiski pieejamām bezmaksas tualetēm. Tā darbojas ne tikai vasarā, bet arī ziemā no septiņiem rītā līdz vienpa­dsmitiem vakarā. Tikai bēda tāda, ka ne katrs pilsētas, Pils parka vai vecpilsētas apmeklētājs zina, ka šāda tualete ir, turklāt bez maksas. Tam varētu palīdzēt pamanāmas un skaidras norādes, lai ikviens, kuram tāda […]

Tautas balss

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
19
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
35
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Ielāps uz ielāpa. Tā ir Birzes iela

08:19
09.04.2024
37
10
Druva raksta:

“Atkal Cēsīs remontē Birzes ielas asfaltēto daļu. Segums jau tagad sastāv tikai no ielāpiem, iznāk, ka ar lāpīšanu labo lāpīto. Vai neatmaksātos beidzot šo daļu kārtīgi atjaunot, lai mašīnām nebūtu jābrauc kā slalomistam pa pampakiem? Birzes iela ir ļoti labs ceļš, kā apbraukt centru. Atslogot satiksmi Vienības laukumā, domāju, pašvaldība taču ir ieinteresēta,” pauda autovadītājs […]

Laipns šoferis

08:19
09.04.2024
33
Druva raksta:

“Ļoti vēlējos izteikt pateicību ilggadējam “CATA” autobusa šoferim Zigmāram Balodim,viņš vienmēr ir jauks, laipns un punktuāls. Ar pasažieriem sasveicinās un ir smaidīgs, uzlabojot garastāvokli ikvienam braucējam. Daudzi šoferi no viņa varētu mācīties. Jau ilgi braucu no Jāņmuižas uz Cēsīm un vienmēr priecājos par šo autobusa vadītāju,” sacīja jāņmuižniece.

Sludinājumi