Inešnieks Jānis Sloka pirms divām nedēļām Cēsīs atvēra bāru “Draugi”. Lai arī Jānim ir tikai 24 gadi, viņš atzīst, ka uzņēmības un drosmes viņam netrūkst. Kopā ar sievu Lieni ir gatavs riskēt un cer, ka viss izdosies.
“Tā nu sanāca, ka bija izdevība atvērt savu bāru. Ar sievu nolēmām, ka šo izaicinājumu pieņemsim. Sākām meklēt kredītu telpu remontam, labiekārtošanai, bet nonācām pie slēdziena, ka tik jauniem kā mums neviens īsti neuzticas. Pa visām malām salasījām naudiņu un ķērāmies klāt. Paši izdomājām dizainu, veicām remontdarbus. Paldies jāsaka arī sievasmātei un draugiem, kuri palīdzēja un labprāt nāca talkā,” stāsta Jānis un jautāts, kāpēc bārs nosaukts tieši par Draugiem, saka: “Sākumā domājām veidot izteiktu sporta bāru, bet nedaudz nobijāmies. Nevēlamies nevienu atbaidīt. Sieva izdomāja šo nosaukumu un pie tā palikām. Domāju, ka rezultātā sanāca ļoti labs nosaukums. Pašiem iepatikās un vairs citus variantus nepieļāvām.”
Jānis nenoliedz, ka ar zināmu konkurenci šajā biznesā nāksies saskarties, jo dažādu bāru Cēsīs netrūkst.
“Laikam šis bija vienīgais apsvērums, kura dēļ minstinājāmies un lieku reizi pārdomājām, vai šo atbildību uzņemties un bāru atvērt. Ļoti ceru, ka atradīsim savu klientu loku un tos, kuri gribēs pie mums atpūsties. Nedēļas nogalēs gan cilvēku netrūkst. Darba dienās ir klusāks. Cilvēki vairāk sēž mājās. Varbūt nav arī īsti naudas, kuru vienkārši tāpat izšķiest. Domāju, ka vasarā arī viss būs labi,” vērtē Jānis.
Jautāts, kādu kontingentu Jānis vēlētos redzēt Draugos, saka – dažādu. “Negribu šķirot. Laipni gaidīts ikviens, bet skaidrs, ka nedēļas nogalēs sapulcējas jaunieši. Darbdienās ieklīst arī cilvēki, kuri iepriekš te bija nākuši pusdienās. Neteikšu, ka viņi ir patīkami pārsteigti. Taču ceru, ka jaunieši novērtēs. Pašiem ir milzīgs gandarījums par paveikto. Prieks būtu, ja zāle būtu pilna apmeklētāju. Centāmies, darījām, pašu spēkiem paveikts milzīgs darbs,” domās dalās jaunietis un atzīst, ka pašam brīvajā laikā patīk sportot.
“Nesaprotu, kāpēc Cēsīs kārtībā nav stadions. Garām ejot, sāp sirds. Domāju, ka daudz jauniešu labprāt vakaros ietu pasportot. Jaunatnei tā ir aktuāla problēma. Viņiem īsti nav ko iesākt savā brīvajā laikā,” spriež Jānis un uz jautājumu, ko viņam pašam dzīvē nozīmē draugi, saka: “Daudz. Draugi ir svarīgi. Taču, jo kļūstam pieaugušāki, jo labāk izkristalizējas patiesie draugi. Parādās arī tas, cik daudz laiku viens otram spējam veltīt. Varbūt tā ir nevaļa un aizņemtība.”
Domājot par nākotni, Jānis atzīst, ka vēlas būt vienkārši laimīgs. “Tāds esmu jau šobrīd un ceru, ka tas nemainīsies. Ko nozīmē būt laimīgam? Būt apmierinātam ar dzīvi. Priecāties un baudīt to. Arī noņemšanās ar bāra atklāšanu bija gandarījums, kas mani darīja laimīgu. Negulētās naktis aizmirstas, kad redzu galarezultātu,” saka bāra Draugi vadītājs. – Kā sevi iedomājies pēc desmit gadiem? – Tāds pats. Vienīgi nedaudz nobriedušāks. Bet par tik tālu nākotni vēl nedomāju. – Vai atceries savu draugu dzimšanas dienas? – Teikšu, ka jā. Mēnesi noteikti katram zinu. – Tava labākā īpašība? – Labsirdība, kas kādreiz ir arī slikta īpašība. – Ko nekad nedarītu? – Daudzas lietas nedarītu. Bet teikšu, ka nekad nekrāptu savu sievu. -Tavs iecienītākais dzēriens? -Pirmais, kas ienāca prātā, ir alus. Bet tā varētu būt arī kola.
Komentāri