Otrdiena, 25. marts
Vārda dienas: Māra, Mārīte, Marita, Mare, Ģedimins

Badmintonā medaļas sadalītas

Druva
14:01
14.11.2011
28
Service Detail

20 Sep 2000: Service detail during the Mens Singles Badminton Quarterfinal at Pavilion 3 on Day Five of the Sydney 2000 Olympic Games in Sydney, Australia. Mandatory Credit: Darren McNamara /Allsport

Beidzies atklātais Cēsu novada badmintona čempionāts, kurā šogad piedalījās tieši simts dalībnieki – 39 sieviešu konkurencē un 61 vīru grupā. Finālspēļu atklāšanu pagodināja Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Rozenbergs, kurš biedrībai “Sporta klubs “Saulrīti”” par sporta tradīciju uzturēšanu un pilsētas vārda popularizēšanu pasniedza atzinības rakstu un pilsētas karogu. Dalībniekiem tas bija papilds stimuls spēlēm, no kurām daža vienspēle ilga gandrīz vai stundu.

Dāmu turnīrā uzvaru čempionātā jau pirms pēdējās kārtas bija nodrošinājusi cēsniece Grieta Jermacāne, kura ar badmintonu nodarbojās jau vairāk nekā desmit gadus, pēdējos gados allaž esot starp līderēm. Viņas spējas apliecina arī tas, ka Grieta treniņnolūkos startē arī vīru grupā un daudziem liek atzīt savu pārākumu. Pati sportiste vērtē, ka spēlēt pret vīriem, protams, ir grūtāk, bet tas vajadzīgs treniņam, spēku pārbaudei: “Jo tikai pret spēcīgākiem pretiniekiem varu celt arī spēles līmeni.”

Viņa ir labākā arī dubultspēlēs, gan sieviešu, gan jauktajās, un neslēpj, ka ir gandarījums par šīs sezonas panākumiem.

Vīru konkurencē līdera godu prata nosargāt valmierietis Jānis Kristaps Gulbis, kurš badmintonā trenējas jau septiņus gadus. Viņš atzīst, ka šajā sporta veidā svarīgākais ir ātrums un reakcija: “Bez tā nekas nesanāks. Visam jānotiek ātri, jāpaspēj ne tikai pēc volāniņa, bet jāizdomā arī, kur raidīt nākamo sitienu. Ja vienkārši atsitīsi, punktus zaudēsi. Jāskatās, kur ir pretinieks, un jācenšas raidīt bumbiņu brīvā vietā.”

Viņš neslēpj, ka svarīgs arī inventārs – jo rakete vieglāka, jo vieglāk spēlēt un ātrāk visu var izdarīt.

Pieredzējušākais novada čempionātā ir Edmunds Bambāns, kurš badmintonu spēlē no 1975.gada. Lai arī pretinieku viņa vecumā turnīrā nav, E. Bambāns atzīst – ir gandarījums, ka ar jaunajiem varu uzspēlēt kā līdzīgs ar līdzīgu: “Rezultāts paliek otrajā plāksnē, svarīgi, ka varu joprojām būt līmenī. Manā vecumā grūti noturēt formu, glābj tas, ka vairāk nekā 30 gadus vingroju un ķermeņa plastiskums ir saglabāts. Bez tā badmintonā, vismaz sportiskajā līmenī, nav ko darīt.”

Lai arī badmintons pamatos nav mainījies, šajos gados tas kļuvis citāds nekā tad, kad E. Bambāns ienāca šajā spēlē. Mainījies inventārs, jo sākumā bija tikai koka raketes. Agrāk šis sporta veids arī prasīja vairāk spēka. “Tolaik spēlēja līdz 15 punktiem, bet uzvaras punktu varēja gūt tikai pie savas izspēles. Tad varēja atspēlēties pat no bezcerīga rezultāta. Atceros, man bija gadījums, kad zaudēju jau 3:13, bet rezultātā izdevās tomēr uzvarēt. Tad spēle prasīja daudz vairāk spēka un koncentrācijas. Tagad katra izspēle dod punktu, viss notiek ātrāk,” stāsta E. Bambāns.

Atskatoties uz sportisko karjeru, viņš uzsver, ka lielāko gandarījumu devusi iespēja divreiz piedalīties pasaules senioru spēlēs, kas ir ļoti vērienīgs pasākums: “Šādi notikumi paliek atmiņā. Ne tikai sportiskā gaisotne, bet arī iespēja pabūt tālās zemēs, jo vienreiz sacensības notika ASV, otrreiz – Austrālijā. Īpaši atmiņā palikusi Melburna, kur kājām apgāju pa F1 trasi. Tagad, skatoties sacensības televīzijā, atceros, kur biju, ko izjutu.”

E. Bambāns joprojām regulāri startē ne tikai novada meistarsacīkstēs, bet arī Baltijas sacensībās, taču, kā pats atzīst, viņa grupā 60+ konkurentu kļūst arvien mazāk.

Atgriežoties pie pēdējās kārtas sacensībām, tajā dalībnieki ierindojās sekojošā secībā: pirmā diena E klases dāmām: Grieta Jermacāne, Ieva Pakalna, Sanda Viskanta, Ilze Negriba, Laura Veldre, Zane Vilcāne; vīriem: Jānis Gulbis, Grieta Jermacāne (vīru grupā startē treniņnolūkos), Roberts Lauris, Edgars Jēps, Armands Lapsa, Alekss Fiļipovs.

A klase sievietēm: Eva Jemeļjanova, Gunta Lapiņa; vīriešu grupā: Zane Vilcāne, Dace Pumpure (abas vīru grupā startē treniņnolūkos), Aivars Grīnbergs, Kārlis Vītols.

Otrā diena E grupa sievietēm: G. Jermacāne, S. Viskanta, I. Negriba, I. Pakalna, L. Veldre, D. Mateusa; vīriem – J. Gulbis, A. Fiļipovs, A. Lapsa, Grieta Jermacāne (vīru grupā startē treniņnolūkos), V. Muračevs, R. Lauris.

A klases vīru grupa: M.s Jankovskis, M. Zemešs, A.s Juzups.

Sieviešu dubultspēles: G. Jermacāne/ L. Veldre, I. Pakalna/ D. Mateusa, A. Bogena/ I. Miezīte.

Vīriešu dubultspēles: R. Lauris/ A. Lapsa, G. Dreija/ J. Gulbis, E. Jēps/ E. Bambāns.

Jauktās dubultspēles: J. Gulbis/ G. Jermacāne, A. Fiļipovs/ L. Veldre, G. Dreija/ S. Viskanta, A. Lapsa/ I. Negriba, R. Lauris/ I. Pakalna, E. Bambāns/ Z. Vilcāne.

Par 2011.gada Cēsu novada meistarsacīkšu uzvarētājiem badmintonā kļuva:

sievietēm: Grieta Jermacāne, Sanda Viskanta, Ieva Pakalna; vīriešiem: Jānis Kristaps Gulbis, Reinis Belasovs, Alekss Fiļipovs; sieviešu dubultspēlēs: G. Jermacāne, A. Pumpure, K. Ulme, D. Lozda, L. Pērkone, T. Dvornika; vīriešu dubultspēles: J. Gulbis, G. Dreija, A. Lapsa, R. Lauris, E. Bambāns, E. Jēps; jauktās dubultspēlēs: J. Gulbis, G. Jermacāne, G. Dreija, A. Pumpure, A. Lapsa, K. Ulme.

Oļģerts Tīliks Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pasniegtas “Gada balvas kultūrā”

06:35
25.03.2025
5

Cēsu novadā pirmoreiz pasniegtas    “Gada balvas kultūrā”. Ikviens varēja ieteikt cilvēkus, kuri, viņaprāt,    par pērn ieguldīto darbu pelnījuši pagodinājumu.      Laureāti saņēma pašvaldības Goda rakstu un mākslinieka Ēro Rasa darināto piemiņas balvu, kurā stiklā mirdzošā zvaigzne atgādinās, cik nozīmīgs novada kultūras dzīvē ir šis gads, kad iesākas jauna tradīcija. Katrā nominācijā bija […]

Stiprina sociālo darbinieku vērtību

00:00
25.03.2025
11

Atzīmējot Pasaules sociālo darbinieku dienu, Cēsu novada pašvaldībā godināja Sociālā dienesta darbiniekus. Vidzemes koncertzāles kinozālē svētku noskaņā sveica katras nodaļas gada darbinieku, pasniedza pateicības darbiniekiem, kuru veikumu cildināšanai bija ietikuši nodaļu vadītāji. Pēc oficiālās daļas visi noskatījās filmu “Vecāku sapulce”. Uzrunājot sociālos darbiniekus, Sociālā dienesta vadītāja Inga Kārkliņa sacīja: “Šodien vēlos izteikt visdziļāko pateicību par […]

Cēsu Valsts ģimnāzijas saime atgriežas mājās

00:00
24.03.2025
62

20.martā, pēc apjomīgiem rekonstrukcijas darbiem atklāta Cēsu Valsts ģimnāzijas atjaunotā ēka. Mācību iestāde, kuras sākotnējais nosaukums ir Cēsu Valsts vidusskola, dibināta 1925.gadā, un šogad skola atzīmē simtgadi. Ģimnāzijas vēsturiskās ēkas celtniecība sākās dažus gadus pēc skolas dibināšanas – 1937. gada pavasarī, kad kalniņā aiz sliežu ceļa svinīgi ielika pamatakmeni jaunbūvei. Tā projekta autors bija Indriķis […]

Sēja nav tikai pavasara ziņā

00:00
23.03.2025
42

“Plaukstas lieluma pavasaris” – ar tādu nosaukumu pirms aktīvās darba sezonas zemnieki satikās Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrā, lai  uzzinātu jaunākās tendences un citas aktualitātes zemkopībā.  Drabešu pagasta zemnieku saimniecības “Kalna Smīdes” saim­nieks Jānis Sietiņsons “Dru­vai” atzina,  ka pavasaris vienmēr ir pārdomu brīdis. “Var sēt un var nesēt, bet abos gadījumos ir jābūt […]

Aicina uzmanīties no krāpniekiem, kas iedzīvotājiem sūta īsziņas tiesas vārdā

13:16
22.03.2025
25

Valsts policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, jo krāpnieki iedzīvotājiem nosūta viltus īsziņas tiesas vārdā, lai iegūtu piekļuvi bankas datiem un izkrāptu naudu – šogad šādā veidā Latvijā jau izkrāpti vairāk nekā 26 000 eiro. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē saņemta informācija par kārtējo krāpšanas gadījumu – šoreiz krāpnieki iedzīvotājam nosūtījuši īsziņu Tiesu administrācijas portāla tiesas.lv […]

“Klimata pārbaude” izturēta. Tā nebeidzas

00:00
22.03.2025
41

Cēsu Izstāžu namā apskatāma Vidzemes Māksli­nieku dienu vizuālās mākslas izstāde “Klimata pārbaude”. Līdz ar to Cēsīs atgriezusies tradīcija, kas te aizsākās un gadu gaitā pabija vairākās Vidzemes pilsētās.    Cēsu muzeja direktore Ināra Bula atgādināja, ka cēsnieki nolēma rīkot konkursu, kas apzinātu Vidzemes māksliniekus, rosinātu piedalīties un veicinātu    darbos atklāt savu redzējumu par aktuālo […]

Tautas balss

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
15
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
29
9
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
14
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
27
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
25
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Sludinājumi