Rūkot iedzīvotāju maksātspējai, būtiski krities apgrozījums autoveikalos, kuri apkalpo attālākās lauku teritorijas.
Tajā pašā laikā autoveikalu īpašnieki Liepā un Vecpiebalgā saka, ka šo darbu nepametīs. Viņi nevarot rēķināt tikai finansiālos ieguvumus vai zaudējumus, jo daudzviet ceļi ir neizbraucami, iedzīvotāji trūcīgi, tāpēc viņiem gandrīz neiespējami ir tikt līdz veikaliem pagastu centros, par iepirkšanos pilsētā daudzi pensionāri, arī trūcīgās ģimenes vairs pat nedomājot.
“Mēs esam viņu mazais lielveikals. Katru rītu mašīnās liekam pārtikas produktus, sadzīves preces, arī veļu, dvieļus. Tagad pavasarī sēklu paciņas, zemīti piķēšanai un darba cimdus. Gribam, lai cilvēki visu var iegādāties pie mums. Tas ir svarīgi ne tikai viņiem, bet arī mūsu izdzīvošanai – jo plašāks sortiments, jo biežāk braucam, jo lielākas iespējas, ka esam un pastāvēsim arī turpmāk,” vērtēja firmas “LD autoveikals” īpašniece Leokādija Leščika un paskaidroja, ka, lai iedzīvotājiem visas preces un produkti maksātu lētāk, viņa pati tos iegādājas vairumtirdzniecības bāzēs, produktus regulāri piegādā uz noliktavu Liepā, un katru dienu, bieži arī brīvdienās divi firmas autoveikali dodas pie pircējiem Cēsu un daļēji aptver arī Valmieras rajonu. Firmā strādā četri cilvēki, darbs rit jau astoto gadu.
“Tieši pēdējos pāris mēnešus jūtu, cik cilvēkiem grūti klājas, kā jātaupa naudiņa vai tās vispār nav. Lauku cilvēki pērk pašu nepieciešamāko – maizīti, graudu izstrādājumus, cukuru, sāli. Daudziem tagad likvidētas saimniecības, tāpēc vajag arī pienu, sviestu, gaļu. Man liekas, ka mūsu veikalos nav nekā, ko nevarētu nopirkt. Ja arī kā trūkst, tad pierakstu un nākamajā reizē atvedu,” stāstīja Leokādija. Vaicāta, vai pirkums autoveikalā cilvēkam maksā dārgāk nekā pilsētniekam, kurš var izstaigāt vairākus veikalus un iegādāties akcijas preces, autoveikala īpašniece neslēpa – vairumbāzes cenai klāt liek uzcenojumu, apmēram 15 procentus no cenas, jo ceļa izdevumi nav lēti, pārdevējiem un šoferiem jāmaksā alga.
“Bet es esmu speciāli staigājusi pa mūsu ciemata veikaliem, pa Cēsu veikaliem, nav mūsu prece dārgāka. Arī veikali uzceno,” tā Leokādija Leščika un bija pārliecināta, ka autoveikalu klientiem Taurenē, Dzērbenē, Mārsnēnos, Liepā, Raunā vēl ilgi būs iespēja sev vajadzīgo iegādāties pie pašām mājas durvīm.
“Es šo darbu daru no sirds. Man patīk. Man patīk satikt lauku cilvēkus, kuri tik ļoti gaida mūs atbraucam. Man sirds lūst, kad sirma māmulīte iznāk un saka – iztērēju naudu zālītēm, biju dikti slima, bet tagad vairs nav ne naudas, ne ēdamā. Tad vienkārši iedodu – maizīti, krējumu. Man taču sirds ir krūtīs un zinu, ka cilvēks, kad varēs, tad atdos,” tā Leokādija.
“Druva” aprunājās arī ar pāris cilvēkiem, kuri preces iegādājas autoveikalā. “Man tā ir svētku diena, kad veikalu gaidu piebraucam. Dzīvoju jau tepat Billē, pilsēta nav tālu, bet man grūti tālu aiziet, kur vēl braukt. Tāpēc gaidu, kad buss ar precēm piestāj ceļmalā. Es nesūdzos, ka dzīvotu neēdusi. Atlicinu un reizēm arī kaut ko garšīgu nopērku,” sacīja Amatas novada iedzīvotāja Aina Dzīvīte. Autoveikala pakalpojumus izmanto arī Cēsu pansionāta iemītnieki, kuriem trūkst spēka, lai dotos uz pilsētas veikaliem. Pansionāta darbinieki autoveikalā nopērk pa konfektītei, cepumam vai kādu zivs gabaliņu arī guļošajiem iemītniekiem.
Ir vēl kāda tendence, kas raksturo autoveikalu darbinieku ikdienu. Viņu klienti pārsvarā ir pensionāri. Skarba patiesība – pensionāri laukos nereti esot vienīgie iedzīvotāji, kuriem ir regulāri ienākumi.
“Mēs dzirdam – pašiem naudas nav, jāpriecājas, ka vecākiem pensija, tad varam iztikt. Tā saka jaunas ģimenes, kurās aug bērni, bet pabalstu naudas ir daudz mazākas par vecāku pensijām. Tas nav patīkams joks, bet veikalā runājam – ja valstī izlems, ka jāsamazina pensijas, tad arī mēs varam iet bezalgas atvaļinājumā,” sacīja autoveikala “Ķīzerkalns” pārdevēja Ilze Kaparkalēja. Veikals “Ķīzerkalns” strādā Vecpiebalgā, bet autoveikals dodas arī pie pircējiem Liezērē, Jaunpiebalgā, Zosēnos un citviet.
“Autoveikalam ir pastāvīgi pircēji, mēs jau varam prognozēt ienākumus, pagasta veikalā vairs tā nav. Cilvēki ļoti taupa. Daudziem nav naudas. Cilvēki ļoti baidās no visa sliktā, negatīvā. Viņi par daudz dzird vārdu – krīze un nezina, kas jāgaida no rītdienas,” tā situāciju raksturoja veikala īpašniece Dace Čačka, bet firmas “TAM” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tupiņš, kura pārziņā ir trīs autoveikali, bija skarbs: “Lauki izmirst. Mēs tagad braucam gar mājām – dažas tukšas, citās pensionāri. Cilvēki pērk pašu lētāko – makaronus, putraimus. Taupa un bēg no Latvijas. Daudzi, lai pastrādātu ārzemēs, citi saka – nekad te neatgriezīšos. Patriotisms ir zem nulles. Mēs vēl turpināsim strādāt, jo saviem pircējiem esam vajadzīgi, bet klājas ļoti smagi. Tik grūtu situāciju neatceros. Nezinu, kad laukos būtu valdījusi tik liela bezcerība.”
Komentāri