Lai būtiski samazinātu biļešu tirdzniecības pārkāpumus sabiedriskā transporta pakalpojumos reģionālajā maršrutu tīklā, Autotransporta direkcija (ATD) kā obligāti ieviešamu prasību no 2021.gada plāno noteikt videonovērošanu, kas fiksē autobusa vadītāja sēdvietu, pastāstīja ATD pārstāve Zane Plone.
Viņa atzīmēja, ka patlaban jau vairākos novados sabiedriskā transporta pakalpojumi tiek nodrošināti ar transportlīdzekļiem, kuros ierīkota videonovērošana, kas fiksē autobusa vadītāja sēdvietu.
“Plānots, ka turpmākajos konkursos tā tiks noteikta kā obligāta prasība, lai būtiski samazinātu biļešu tirdzniecības pārkāpumus. Šāda prasība kā obligāta būs no 2021.gada (pakalpojumu sākšanas datums), bet konkurss tiks sludināts 2019.gadā. Visiem regulārajiem pārvadātājiem, kas šobrīd veic sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālajos maršrutos, līgums būs spēkā līdz 2020.gada 31.decembrim,” skaidroja Plone.
Kā liecina ATD apkopotā informācija, kopš pagājušā gada vairākos novados brauc autobusi, kuros ierīkota videonovērošana, kas sniedz labus rezultātus attiecībā uz biļešu izsniegšanu. Latvijā esot tādi novadi vai maršruti, kuros biļešu neizsniegšanas gadījumu praktiski nav vispār, bet esot arī tādi maršruti un konkrēti pārvadātāji, kuriem joprojām biļešu tirdzniecības pārkāpumi tiek konstatēti. Gan pagājušajā gadā, gan arī šogad ATD pastiprina kontroles šādos maršrutos vai pievērš uzmanību tieši konkrētam pārvadātājam, teica Plone.
Pērn direkcija veikusi 1355 pārbaudes reģionālo maršrutu autobusos, kas ir par 16% vairāk, salīdzinot ar 2016.gadu. Savukārt, salīdzinot ar 2015.gadu, kontroļu apjoms pieaudzis pat par vairāk nekā 100%. Pārkāpumi tika konstatēti aptuveni 16% gadījumu, un izplatītākie bija biļešu tirdzniecības pārkāpumi, piemēram, biļetes neizsniegšana pasažierim. Pārvadātājiem, kuriem tika konstatēti pārkāpumi, tika piemērots līgumsods.
Pagājušajā gadā kopumā tika konstatēti 213 pārkāpumu gadījumi. To vidū ir tādi gadījumi, kad autobusā atradās pasažieri bez braucienam derīgas biļetes, pieturvieta, kas norādīta biļetē, neatbilst tai, ko autobusa vadītājam nosaucis pasažieris, norādot sava brauciena galamērķi, pasažierim, kurš samaksājis par braucienu, nepamatoti izsniegta nulles vērtības biļete. Tāpat tika konstatēts, ka atsevišķi pārvadātāji nav izpildījuši reisus, nav uzstādījuši kustības sarakstus pieturvietās, kā arī nevar uzrādīt dokumentus, kuriem brauciena laikā jāatrodas autobusā, piemēram, licences kartīti vai apliecinājumu. Par konstatētajiem pārkāpumiem ATD piemērojusi pārvadātājiem līgumsodu.
ATD valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš arī atgādināja, ka pasažieriem ir būtiski prasīt autobusa vadītājam biļeti.
“Mēs regulāri atgādinām to, cik svarīgi ir prasīt autobusa vadītājam biļeti un saglabāt to līdz brauciena beigām, jo, pirmkārt, tā pasažieris pasargā pats sevi, izvairoties no naudas soda pat 20 eiro apmērā, ko var saņemt, braucot bez biļetes. Otrkārt, ikviena izsniegtā biļete uzrāda katra reisa pieprasījumu. Šobrīd reģionālā maršrutu tīkla samazināšanas kontekstā iedzīvotājiem, braucot ar autobusu un paņemot biļeti, ir iespēja parādīt, ka sabiedriskā transporta pakalpojumi konkrētā reisā ir nepieciešami un pieprasīti. Nereti saņemam vēstules ar iedzīvotāju parakstiem un norādēm, ka konkrēts reiss ir vajadzīgs, bet diemžēl tie, kuri parakstās, sabiedrisko transportu, kā rāda statistika, paši izmanto reti. Tādēļ vēlējos atgādināt, ka veids, kā norādīt uz autobusu pārvadājumu nepieciešamību, ir sabiedriskā transporta izmantošana un biļetes paņemšana,” uzsvēra Godiņš.
Ņemot vērā, ka ikviena maršruta un reisa pieprasījums tiek vērtēts pēc izsniegto biļešu skaita, ATD aicina iedzīvotājus būt atbildīgiem un ņemt biļetes par braucienu sabiedriskajā transportā. Tāpat pasažieri tiek aicināti rūpīgi pārbaudīt izsniegtajā biļetē norādīto informāciju par gala pieturvietu. Ja pasažieri konstatē gadījumus, kad autovadītājs nav rīkojies godprātīgi attiecībā uz biļešu izsniegšanu, aicinām informēt ATD, rakstot uz e-pasta adresi “info@atd.lv”, sociālajā tīklā “Twitter” un “Facebook” vai zvanot pa tālruni 67280485.
ATD ir vienotas valsts politikas realizētāja starptautisko pārvadājumu jomā, autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanā, kā arī sabiedriskā transporta plānošanā. Regulāri veicot sabiedriskā transporta finanšu analīzi un auditu, direkcija nodrošina vienotu, nepārtrauktu un pieejamu sabiedriskā transporta sistēmu visā valstī. ATD uzdevums ir īstenot vairāku pasākumu kompleksu, lai Latvijas autopārvadātājiem tiktu nodrošināta likumīga iespēja veikt pārvadājumus Latvijas teritorijā un ārpus tās.
Kā ziņots, lai izskaustu negodprātīgus pasažieru autobusu šoferus, kuri mēdz paņemt no pasažiera naudu, neizsniedzot pretī biļeti, ATD šogad plāno pastiprināt biļešu kontroli un paplašināt videonovērošanas pieejamību autobusos.
Tikmēr līdz 2019.gadam plānots ieviest bezskaidras naudas norēķinus vismaz 50% sabiedrisko transportlīdzekļu un veicināt videonovērošanas sistēmu ieviešanu transportlīdzekļos esošo līgumu ietvaros. Tas ir viens no īstermiņa pasākumiem, kas iekļauts Satiksmes ministrijas (SM) ziņojumā “Par budžeta līdzekļu ekonomiju, ēnu ekonomikas mazināšanu un precīzas uzskaites nodrošināšanu sabiedriskā transporta pakalpojumos”.
ATD aplēses liecina, ka 2018.gada un 2019.gada laikā bezskaidras naudas norēķini būs iespējami jau apmēram 50% autobusos, bet kā obligāta prasība bezskaidras naudas norēķinu nodrošināšanā reģionālās nozīmes autobusos tiks izvirzīta konkursa nosacījumos par tiesībām sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus pēc 2020.gada.
Analizējot informāciju par pārvadātāju darbības rezultātiem, ATD konstatējusi, ka pārvadātājam, kas ierīkoja video novērošanas iekārtas sabiedriskajos transportlīdzekļos, pēc iesniegtajām atskaitēm 2017.gadā atsevišķā maršrutu tīkla daļā ir palielinājies pārvadāto pasažieru skaits par 11,65%, bet ieņēmumi pieauguši par 10,25%, salīdzinot ar rādītājiem 2016.gadā.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Sabiedriskā transporta padomes (STP) sēdē panākta vienošanās, ka reģionālais maršrutu tīkls ir jāpārskata un ka turpmāk uzturēt to tieši tādā apmērā, kāds tas ir šobrīd, esošo resursu ietvaros nav iespējams. Tāpat panākta vienošanās, ka plānošanas reģioni kopā ar pašvaldībām iesniegs priekšlikumus attiecībā uz maršrutu tīkla izmaiņām, un visi grozījumi, kas maršrutos varētu tikt veikti, notiks pamazām.
Iepriekš Satiksmes ministrija ar rīkojumu uzdeva STP apstiprināt plānoto reģionālās nozīmes maršrutu tīkla apmēru 2018.gadam un turpmākajiem gadiem atbilstoši likumā par kārtējā gada valsts budžetu un likumā par vidēja termiņa valsts budžetu piešķirtajiem līdzekļiem valsts budžeta apakšprogrammā “Sabiedriskais transports”.
Lai realizētu šo uzdevumu, ATD sadarbībā ar plānošanas reģioniem jāsagatavo STP priekšlikumi maršrutu tīkla samazināšanai vidēji par vienu miljonu kilometru katrā plānošanas reģionā.
Komentāri