Pirmdiena, 17. februāris
Vārda dienas: Donats, Konstance

Atvērts informācijas centrs Ukrainas bēgļiem

Jānis Gabrāns
00:00
16.03.2022
10
Ukrainu Centrs1 1

Cēsīs, Jāņa Poruka ielā 8, uzņēmuma “CATA” ēkā kopš 14. marta darbojas informācijas centrs, kurā Ukrainas kara bēgļi var uzzināt par dažāda veida palīdzību, ko var saņemt no valsts, pašvaldības, privātpersonām un uzņēmumiem.

Centra atvēršanas brīdī tur pulcējās apmēram desmit ukraiņu ģimenes, lai piereģistrētos, kā arī, tiekoties ar dažādu jomu speci­ālistiem no pašvaldības, uzzinātu informāciju par savu šī brīža mājvietu – Cēsīm un Cēsu novadu. Jautājumu daudz, sākot ar to, kā kursē sabiedriskais transports, līdz darba un izglītības iespējām.

“Druvas” uzrunātie ukraiņi ik pa laikam centās valdīt asaras, īpaši atceroties savējos, kuri palikuši Ukrainā.

Skolotāja Ludmila, kura dzīvoja pilsētā Kamjanske, Dnipro­pet­rovskas apgabalā, kopā ar diviem dēliem Cēsīs ieradusies marta sākumā. Vispirms uzturējušies kādā viesu namā, kur saimniece laipni atvēlējusi vietu, tagad pārcēlušies uz dienesta viesnīcu, kur nodrošināti labi dzīves apstākļi. Viņa saka, ir pat bezvadu internets, kas bērniem īpaši patīk: “Bija patīkami uzzināt par šāda centra atvēršanu, te varēs rast atbildes uz daudziem jautājumiem, kādi šajā situācijā neizbēgami rodas.”

Stāstot, kāpēc par galamērķi izvēlētas Cēsis, viņa norādīja, ka vīrs strādā par tālbraucēju šoferi kādā Cēsu uzņēmumā, darba devējs palīdzējis nokļūt šurp.

“Ļoti ceru, ka mans pedagoga amats te noderēs, iespējams,  es varētu palīdzēt tieši ukraiņu bērniem. Saprotu, ka ir jāatrod darbs, jo bērni jābaro, un ir vēlme pašai pelnīt. Negribas nevienam sēdēt uz kakla, gribas pašiem organizēt savu dzīvi. Protams,    ir grūti, jo nezinu valodu.”

No ciemata Harkivas tuvumā ieradusies Olga, kura asarām acīs stāsta, ka viņu ciemats atradies tieši ugunslīnijā, 11 dienas nācies dzīvot pagrabā: “Krievijas karavīri uz Harkivas pusi mūs nelaida, ceļš bija atvērts tikai uz Krieviju, beidzot nolēmām izmantot to iespēju, jo ilgāk tas nebija izturams. Man ir daudz draugu Krievijā, viņi mūs uzņēma.  Jau pirmajā vakarā pie mums ieradās no Krievijas federālā drošības dienesta, pārbaudīja telefonus, turpināja tos noklausīties līdz brīdim, kad šķērsojām robežu.

Pa ceļam uz Latvijas robežu mūs vēl uz dažām stundām aizturēja robežsargi, tad gan bijām pamatīgi nobijušies, jo, ja ar mums kaut kas tur notiktu, neviens nezinātu, kur meklēt, kur esam palikuši. Centāmies tikt iespējami ātrāk prom, jo redzējām, kā tur cilvēkus zombē, televizoros stāsta tikai par zvērībām, ko Ukrainā veic vietējie neofašisti, ka paši ukraiņi met bumbas uz savām pilsētām. Šausmas!”

Olga ieradusies kopā ar kaimiņiem, ar kuriem kopā slēpušies pagrabā. Vīrs palicis Ukrainā, lai sargātu māju no Krievijas karavīriem, kuri uzvedoties kā īsti marodieri – laupot, demolējot. Arī dēli palikuši Ukrainā. Meita ar mazdēlu ir Vācijā, un šobrīd esot neziņa, vai viņi brauks šurp, vai Olga – pie viņiem.

“Esam Cēsīs tikai dažas dienas, man te ļoti patīk, maza, klusa pilsētiņa,” saka Olga. “Bet, lai cik te mierīgi un jauki, ļoti gribas mājās. Paldies, ka mūs uzņemat, bet ļoti ceru, ka šis bezjēdzīgais karš samērā drīz beigsies un varēšu atgriezties mājās.”

Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šteins, stāstot par centra izveidi, uzsver, ka tieši informācija patlaban ir vissvarīgākā: “Ne tikai tiem, kuri    ierodas no Ukrainas, bet arī vietējiem iedzīvotājiem, kuri vēlas sniegt palīdzību, izmitinot bēgļus, piedāvājot darba vietas, citādi palīdzot. Šī ir vieta, kur abas puses var savest kopā.”

Pēc viņa teiktā,  Cēsīs ieradušies aptuveni 40 cilvēki no Ukrainas, bet viņu skaits dienu no dienas palielinoties. Jau rakstījām, ka pašvaldība var uzņemt līdz 300 cilvēku, vēl talkā nāk privātais sektors,    tiek lēsts, ka kopumā novadā varētu izmitināt līdz 500 bēgļu.

“Pašvaldības piedāvājumā ir vietas dienesta viesnīcās, skolu internātos. Ir piedāvājumi arī no attālākiem pagastiem, bet vispirms ukraiņus izmitināsim Cēsīs, pilsētas tuvumā, tad skatīsimies kaut ko tālāk. Uzrunājam uzņēmējus, kuri var piedāvāt darbu, jo pirmās sarunas liecina, ka Ukrainas cilvēki ir gatavi strādāt, pelnīt, lai paši nodrošinātu savu dzīvi,” saka A. Šteins, piebilstot, ka pagājušajā nedēļā Cēsu novada domes ārkārtas sēdē deputāti lēma par virkni atbalsta pasākumiem kara bēgļiem no Ukrainas. Tāpat paredzēts atbalsts Cēsu novada iedzīvotājiem, kuri uzņem ukraiņus sev piederošā īpašumā.

Bēgļiem no Ukrainas svarīga ne tikai mājvieta, darba iespējas, bet arī izglītības iespējas bērniem. Pašvaldības Izglītības pārvaldes pirmsskolas izglītības satura un kvalitātes vadītāja Dzintra Kozaka stāsta, ka ar vietām pirmsskolas iestādēs un skolās problēmu nav : “Vietas piecgadīgiem, sešgadīgiem pirmsskolas izglītības iestādēs pilsētā varam nodrošināt, problēmas radīsies pusotru, divus gadus veciem bērniem, jo šo vietu trūkst pašu cēsnieku bērniem. Iespējams, nāksies risināt jautājumu par transporta nodrošināšanu, lai nogādātu bērnus uz kādu bērnudārzu ārpus pilsētas. Arī skolas gatavas uzņemt Ukrainas bērnus, to izteikusi Cēsu 2.pamatskola, Cēsu Pilsētas vidusskola. Vecāki interesējas arī par ārpusskolas aktivitātēm, viens bērns vēlas turpināt mācības mūzikas skolā.”

Zināmas grūtības var radīt valodas barjera. Dz. Kozaka atzīst, ka te situācijas būs dažādas, bet skolās ir pedagogi, kuri prot krievu, angļu valodu, bērni savā starpā, iespējams, komunicēs angliski. No vecākiem dzirdēts, ka tiek nodrošinātas attālinātas mācības,  bērni varēs turpināt mācības  arī Ukrainā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sākusies Nītaures pamatskolas ēkas pārbūve

00:00
17.02.2025
8

Nītaures Mūzikas un mākslas pamatskolas kolektīvam šis mācību semestris sākās ar pārmaiņām. Skolas ēkā notiek vērienīgi remontdarbi, kopš  6.janvāra mācības ir pagastmājas telpās. “Telpas apsekoja kontrolējošās iestādes un atzina, ka tās izmantojamas mācību darbam. Skolēnu brīvlaikā notika pārcelšanās. Lai to izdarītu , strādāja skolotāji, bērnu vecāki, palīdzēja apvienības pārvaldes darbinieki, zemessargi,” stāsta pamatskolas direktore Gunta […]

Krustcelēs alga, piemaksa un mērķdotācija   

00:00
16.02.2025
19

Vienmēr uzsvērta Dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmība latviešu kultūrā un nācijas stiprināšanā un līdztekus izskanējis amatiermākslas kolektīvu vadītāju satraukums par zemo atalgojumu. Pērn valdība apstiprināja vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtības maiņu un noteica   valsts finansējuma daļu (mērķdotāciju) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Kolektīvu vadītāji par darbu saņem […]

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
38
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
174
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
145
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
45
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
22
5
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
22
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
26
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
51
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
38
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi