Tā kā rudens šogad nolaupīja vasaras beigas, septembris sākās ar cerību, ka vasara vēl atgriezīsies, bet uz saulainām un siltām dienām bija jāgaida vēl vairākas nedēļas. Tikai septembra beigas atnāca saulainas un siltas. Kartupeļi pa to laiku jau bija norakti, dārzeņi noņemti. Nepadarīta darba sajūta nepameta lauksaimniekus, kuru saimniecībās uz lauka veldrē palika milzums graudu.
Latvijas centīgākie un
patriotiskākie ļaudis, kuru, kā izrādījās, Cēsīs ir ļoti daudz, dažu stundu laikā sagādāja daudz darba atkritumu savācējiem. Maisiem un konteineriem Latvijas Lielās talkas dienā tika savākti sadzīves atkritumi, attīrītas aizaugušas vietas, izkoptas apbedīšanai slēgtās kapsētas. Redzot, cik sestdienā centīgi strādājuši dažādu paaudžu talcinieki, skaidrs, ka cilvēkos nav zudušas patriotiskās jūtas pret dzimto zemi, bet ieraugot, kādi ir pilsētas zaļajās graviņās un vecajās kapsētās atrastie atkritumu kalni, var secināt pilnīgi pretējo – mūsu vidū netrūkst ļaužu, kuriem sakoptības jēdziens nesniedzas tālāk par mājas slieksni. Kā citādi gravā blakus dzīvojamām mājām atrastu vecus televizorus, gultas karkasus, gāzes balonu.
Pāris gadus par cēsniekiem kļuvušais melno gulbju pāris, kas mīt Maija parka dīķī, šomēnes pasniedza ģeogrāfijas stundu. Ja mums iestājies rudens, tad zemeslodes otrā pusē Austrālijā, no kurienes cēlušies melnie gulbji, sācies pavasaris. Gulbji joprojām dzīvo pēc Austrālijas gadalaikiem. Tas izskaidro septembra beigās gulbju ligzdā maza, pelēka gulbēna izšķilšanos no olas.
