Trešdiena, 30. aprīlis
Vārda dienas: Lilija, Liāna

Atmaksa tiek kavēta 15% izsniegto ātro kredītu

Druva
10:22
12.07.2011
24

No visiem izsniegtajiem ātrajiem kredītiem atmaksa tiek kavēta 15% gadījumu, pastāstīja Latvijas Ātro kredītu devēju asociācijas, kas apvieno desmit kompānijas, valdes priekšsēdētājs Dāvis Sīmanis.

Savukārt, ņemot vērā līgumsodu summas, no kopējā kredītportfeļa slikto kredītu apjoms veidojot vismaz 30% un vairāk, jo sliktie parādi akumulējoties ilgtermiņā.

Pēc viņa sacītā, klientus, kuriem radušās maksātspējas problēmas, var iedalīt vairākās apakškategorijās. Pirmie ir klienti, kuriem radušās īstermiņa maksātspējas problēmas, un viņi savas saistības nokārto trīs mēnešu laikā. Otro grupu veido cilvēki, kuri ir zaudējuši darbu vai ienākumu avotu un tāpēc ilgstoši nespēj norēķināties ar aizdevējiem.

Savukārt trešo kategoriju, kura gan neattiecoties uz kavētājiem, veido problemātiskie klienti, kuri jau aizņemas ar mērķi aizņēmumu neatdot. Tāpēc viņi ilgstoši mēģinot izvairīties no saistību segšanas, neapzinoties šādas rīcības sekas. Tie visbiežāk esot klienti vecumā līdz 25 gadiem.

No visiem izsniegtajiem kredītiem 5% veido pirmā kavētāju grupa, 8% – otrā, bet tīšie nemaksātāji ir aptuveni 2%.

Kā skaidroja Sīmanis, aizdevumu summas lielākoties ir līdz 200 latiem un asociācijas biedri, atsaucoties uz labās prakses kodeksu, pārtrauc soda procentu aprēķinu brīdī, kas soda procenti vai līgumsods sāk pārsniegt pamatparādu. Tas nozīmē, ka maksimālās parādu summas, kas jāatdod pēc ilgstošas kavēšanas, ir līdz 500 latiem.

“Vairums kavētāju negaida šo soda procentu maksimālu aprēķinu un apmaksā parādus trīs mēnešu laikā. Pārējo parādu atgūšana var ilgt gadu un vairāk,” saka Sīmanis.

Viņš arī informēja, ka aizvien vairāk asociācijas biedru pārtrauc sadarboties ar parādu piedziņas kompānijām, jo “tikai tādā veidā varam būt pārliecināti par piedziņas procesa ētiskumu un zināt, ka netiek pārkāptas likuma normas”.

Asociācijas vadītājs informēja, ka salīdzinājumā ar pērno gadu šogad izsniegto aizdevumu skaits nav samazinājies, jo ātro kredītu izsniedzējiem jau ir izveidojies pastāvīgo klientu loks, kuri turpina izmantot šo pakalpojumu.

Viņaprāt, ātrā kreditēšana ir kļuvusi populārāka un aizvien vairāk cilvēku uzticas aizdevējiem internetā. Pēc asociācijas apkopotās statistikas, 24% ātro kredītu izmanto vismaz divas reizes, 13% – trīs reizes, bet 9% – pat četras reizes un biežāk.

Ātro kredītu devēju asociācijas dati liecina, ka aptuveni 1000 cilvēku mēnesī pirmo reizi izmanto iespēju aizņemties ātro kredītu. Tiesa, esot jāņem vērā, ka viena persona var kļūt par klientu divos un vairāk ātro kredītu izsniedzēju uzņēmumos.

“Par spīti Jāņu periodā piedzīvotajam aptuveni 30% izsniegto kredītu kāpumam jūlija pirmajā nedēļā ir vērojams “klasiskais” kritums vasaras iespaidā – par apmēram 15% no vidējiem rādītājiem. Šo situāciju skaidrojam ar to, ka cilvēki, iespējams, ir devušies atvaļinājumos vai arī mazāk laika pavada internetā,” skaidroja Sīmanis.

Viņš gan prognozēja, ka ātro kredītu izsniedzēju portfeļi turpinās pieaugt, jo cilvēki joprojām regulāri saskaras ar īstermiņa naudas plūsmas problēmām un tāpēc aktīvi izmanto aizdevēju pakalpojumus, lai tās risinātu.

Latvijas Ātro kredītu devēju asociācijā apvienojušies tādi nozares uzņēmumi kā SIA “Ferratum Latvia”, SIA “MD investīcijas”, SIA “Ātrais kredīts”, SIA “Delta Capital”, SIA “Pro Invest Group”, SIA “Dolce Investment Group”, SIA “ICredit.lv”, SIA “ARJ Group”, SIA “Eastcon Finance” un SIA “Greencredit”.

NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Raunā visos laikos strādājušas prasmīgas audējas

00:00
30.04.2025
15

Raunas pagastmājas izstāžu zālē pavasara krāsas spoguļojas audumos – dreļļos, lupatdeķos, brunčos, jostās, segās. Audēju kopas “Drellis” audējas priecē ar pēdējos gados tapušajiem darbiem un izstādē “Dreļļa līkloči gadsimtu griežos” atskatās uz vairāk nekā pusgadsimtā paveikto. “Par aušanas pulciņa sākumu uzskatām 1975. gadu, bet Raunā audējas strādājušas vienmēr. Pirms tam nāca kopā slimnīcas verandā, tikās […]

Satiksmei būs slēgts Mednieku un Palejas ielas krustojums

10:22
29.04.2025
20

No 29. aprīļa plkst. 9.00 līdz 30. aprīļa plkst. 9.00 autoceļa remontdarbu dēļ satiksmei slēgts Mednieku ielas un Palejas ielas krustojums.

Savējie sabrauc, un Rauna rūc

00:00
29.04.2025
108

Aizvadītajā svētdienā Raunā satikās tie, kam sirdī auto un motosports. Savējie, raunēnieši. “Raunēniešiem ir jāiepazīst savi varoņi! Tik  daudz izcilu sportistu taču nāk no Raunas,” saka viens no pasākuma “Rauna rūc” idejas autoriem Andris Abrāmovs. Viņš ar gandarījumu atzīst, ka kopā ar Kalvi Blūmu un Lindu Vecgaili izdevies sarīkot salidojumu, kurā varēja satikt pazīstamus auto […]

Vidzemē norisināsies medicīnas mācības “Ausma 2025”

16:17
28.04.2025
20

No 29. līdz 30. aprīlim Vidzemē norisināsies Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes Medicīnas rotas un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta kopīgās mācības “Ausma 2025”, kas notiks jau sesto reizi. Lai stiprinātu valsts aizsardzības spējas, mācību laikā zemessargi un karavīri trenēsies pēc iespējas realitātei pietuvinātos apstākļos. Tiks pārbaudīta Medicīnas rotas spēja organizēt un koordinēt cietušo evakuāciju uz civilajām […]

“Māls” būs izzinošs piedzīvojums

00:00
28.04.2025
127
1

“Cēsis – Latvijas kultūras galvaspilsēta” notikumu programma kļūst aizvien plašāka. Iekļaujoties kopējā norišu kalendārā, novadā notiek dažādi pasākumi, daudzi vēl priekšā. Arī multimediālais kon­cert­uzvedums “Māls”. Tas augustā būs skatāms Žagarkalnā. Režisore Inga Cipe atklāj, ka tiks iesaistīti ap diviem tūkstošiem novada amatierkolektīvu dalībnieku. “Korus, deju kolektīvus kopā redzam reizi piecos gados Dziesmu svētkos. Kolektīvi ir […]

Viens nav karotājs

00:00
27.04.2025
381
1

“Solo” zīmola izaugsmi panākusi uzņēmuma komanda, saka tā īpašnieks Uldis Kvants Uzņēmums “Beatus”, kas plašāk pazīstams ar preču zīmi “Solo”, ir daudzkārtējs Cēsu novada uzņēmēju gada balvas ieguvējs. Pērn atzinība gūta nominācijā “Gada izaugsme”. Droši vien arī uzņēmuma 33 gadu ilgo vēsturi vislabāk raksturo vārdi – ne gadu bez izaugsmes! Šajos gados no viena cilvēka, […]

Tautas balss

Cēsis ir pieprasītas

23:26
27.04.2025
20
1
L. raksta:

“Tagad, kad Cēsīs nevar izbraukt pa Lapsu ielu, redzam, cik dzīva ir satiksme pilsētā. Tas labi vai slikti, cits jautājums. Protams, satiksmes mierinātājiem situācija varētu nepatikt, bet tagad ieraugām patieso plūsmu. Pilsētā dzīvo un to apmeklē daudz cilvēku. Jā, ielās redzam maz gājēju, bet kopumā Cēsis ir galamērķis daudziem,” sprieda pensijas vecuma kungs L.

Sociālajos tīklos izteiktie solījumi pazudīs

23:25
26.04.2025
17
12
Cēsniece Z. raksta:

“Feisbuks pilns ar pašvaldību vēlēšanu kandidātu solījumiem. Agrāk, kad tos lasījām drukātā veidā, vēlāk katru ievēlēto deputātu varēja turēt pie vārda, bet kā tagad? Sociālajos medijos publicētais, rakstītas vai runātais, taču laika gaitā pazudīs. Manuprāt, to jau katra partija un kandidāts var pats izdzēst. Tad nu pēc pāris gadiem ķer vēju laukā, solījumi pazuduši. Vajadzētu […]

Pacienta paldies mediķēm

23:25
25.04.2025
22
Rozuliete Gaida raksta:

“Tikai veselā miesā mājos vesels gars. Tāpēc saku lielu paldies Stalbes mediķēm Anitai Viškintei un Sandrai Zepai, kuru darbam pateicoties esmu izveseļojusies. Saņēmu sirsnīgu attieksmi, iejūtību, izpratni un teicamu ārstēšanu,” sacīja seniore, rozuliete Gaida.

Baltās ietves

05:09
25.04.2025
14
Cēsnieks Artūrs raksta:

“Lai gan ziema bija maiga un ietves reti tika kaisītas ar sāli, tomēr vecpilsētā to segums ir balts. Tāds tas bija arī agrākos pavasaros, un pat vasarā lietus nespēja izmazgāt sāli no bruģa. Varbūt bruģakmeņiem tas nekaitē, bet rada dīvainu ainu un liek aizdomāties, cik sāls ticis uz ēku pamatiem,” viedokli pauda cēsnieks Artūrs.

Paši izvēlējās, tomēr…

07:08
24.04.2025
16
Seniore K. raksta:

“Traki, ka Krievija neuzņemas atbildību par saviem pilsoņiem, kas dzīvo citās valstīs. Protams, katrs jau pats izvēlas pilsonību, tomēr traki, ka Krievija saviem pensionāriem nepārskaita naudu. No kā lai vecie cilvēki dzīvo?! Aizvien vairāk redzam, ka Krievijas varai nerūp pat pašu pilsoņu liktenis,” pārdomās dalījās seniore K.

Sludinājumi