Daudzviet pilsētā, tostarp visās autobusu pieturvietās, izvietotas neliela izmēra atkritumu urnas, lai cilvēkiem, kuri iet pa pilsētu, gaida autobusu, būtu kur izmest tukšas pudeles, saldējuma papīrus, čipsu pakas, citus sīkos atkritumus. Diemžēl daži cēsnieki
urnas izmanto, lai izmestu tur savus sadzīves atkritumu maisus.
Urnas nav lielas, ja kāds tur iemet vienu vai divus lielos maisus ar atkritumiem, tā ir pilna, bet gājējiem nav kur likt čipsu paku vai tukšo plastmasas pudeli. Neredzot citu iespēju, cilvēki to nomet zemē pie urnas vai
pilsētas zaļajā zonā.
Cēsu novada pašvaldības komunālās nodaļas vadītājs Juris Belasovs uzsver, ka šo atkritumu savākšanai tiek tērēta budžeta nauda, ko varētu izmantot daudz lietderīgāk. Komunālās nodaļas darbinieki divas, pat trīs reizes nedēļā brauc tukšot urnas, allaž savācot krietnu apjomu šādu no malas iemestu sadzīves atkritumu.
“Apjomi ir itin ievērojami. No pilsētas urnām gadā tiek savākti 90 kubikmetri, vēl apmēram 150 kubikmetrus atkritumu savācam no krūmiem, ceļmalām. Pilsētai šī atkritumu vākšana izmaksā aptuveni 7000 eiro. Ja šo naudu varētu iztērēt citur, par šo summu var, piemēram, uzlikt 150 kvadrātmetrus trotuāra – apmēram simts metrus garu ietvi. Katru gadu šāds ietves posms tiek vienkārši izmests atkritumos. Pilsētā ir 60 kilometri ietvju, puse ir labā stāvoklī. Protams, ar šiem simts metriem neko strauji neuzlabotu, bet daudz pareizāk tomēr būtu atjaunot ietvi, ko izmanto liels skaits pilsētnieku, nevis naudu tērēt dažu neapzinīgu iedzīvotāju cūcību savākšanai. Cēsnieki kādreiz jautā, kāpēc nevaram saremontēt nelielu ietves posmu. Te ir atbilde – tāpēc, ka nākas vākt citu atstātos atkritumus,” norāda J. Belasovs.
Komunālajā nodaļā uzskata, ka galvenie vaininieki ir privātmāju iedzīvotāji, kuri šādi no pārpildīšanas pasargā savus konteinerus. Protams, notiek pārbaudes, vai privātmāju īpašniekiem ir līgumi ar “ZAAO” par atkritumu izvešanu, bet līgumi jau neko negarantē. Tie, iespējams, noslēgti ar nosacījumu, ka konteineru iztukšo iespējami reti. Bet dzīvē tie piepildās ātrāk, un kaut kur tas viss nevajadzīgais jāliek. Vai arī mājā bijuši kādi svētki, kad atkritumi sarodas krietni vairāk nekā ikdienā. Tad cilvēki izmanto pilsētas publiskos konteinerus, vai atkritumus aizved uz kādu daudzdzīvokļu kvartālu. Arī “Druvā” dzirdētas cēsnieku sūdzības,
ka ne reti novērots – pagalmā iebrauc svešas mašīnas, no kurām konteineros tiek iemesti maisi ar sadzīves atkritumiem.
“Vajadzētu šos urnu piesārņotājus ar sadzīves atkritumiem pieķert pie rokas, sodīt un vēl publicēt viņu vārdus, bet mūsu demokrātiskajā valstī jau to nedrīkst, to neļauj datu aizsardzība, personas neaizskaramība un tamlīdzīgi. Tas, ka viņu dēļ jātērē pārējo pilsētnieku nauda, nevienu nesatrauc,” norāda J. Belasovs.
Iespējams, sava vaina jāuzņemas arī vecpilsētā dzīvojošajiem, kuri atbrīvoties no
sadzīves atkritumu maisiem var tikai noteiktā dienas laikā, kad pie mājas piestāj atkritumu savākšanas automašīna. Bet ne visi var auto sagaidīt, tāpēc izmet atkritumu maisu kādā mazajā urnā vai atstāj ielas malā ar cerību, ka kāds to iemetīs atkritumu savākšanas mašīnā. Taču dzīva ir tradīcija, ja kaut kur kāds nomet atkritumu maisu, pēc neilga laika tur jau ir kaudze. Nezin kāpēc cilvēki uzreiz domā, ka tur ierīkota atkritumu izgāztuve. Šādi maisi itin bieži bija manāmi Kases ielas un Vaļnu ielas stūrī, bet tagad pašvaldības policija tur pielikusi norādi, ka atkritumu maisus uz ielas atstāt nevar, un cenšas kontrolēt situāciju.
Protams, šāda piesaiste pie atkritumu savācēja dažkārt ir apgrūtinoša. It īpaši, ja uz darbu jādodas krietni pirms laika, kad brauc atkritumu savākšanas mašīna, bet vakarā jāatgriežas tik vēlu, kad tā jau prom. Kur likt atkritumus? Iespējams, situāciju atrisinātu pazemes konteineru izveide vecpilsētā, kas tiek risināta jau kopš pagājušā gada.
Kā “Druva” noskaidroja uzņēmumā “ZAAO”, notiek pazemes konteineru izbūves vietu saskaņošana ar zemes īpašniekiem, bet divu izraudzīto vietu īpašnieki nepiekrīt pazemes konteineru ierakšanai. Līdz ar to “ZAAO” kopā ar pašvaldības speciālistiem domā, kā risināt šo situāciju, iespējams, konkrētajās vietās tiks izvietoti cita tipa konteineri. Šobrīd tiek svērti visi plusi un mīnusi.
Vēl vairāk atkritumu rodas ielu malās, kur tos nomet gājēji vai braucēji no mašīnām. Kā pastāstīja komunālās nodaļas komunālinženieris Didzis Ozoliņš, vismaz divas reizes nedēļā centrālās ielas tiek apstaigātas, lai savāktu zemē nomestos atkritumus: “Tas tiek darīts regulāri, pretējā gadījumā skats pilsētā nebūtu patīkams. Šo piedrazošanu taču dara paši pilsētas iedzīvotāji, vai tiešām nerūp pilsētas izskats, vai arī savā mājā viss tiek vienkārši mests zemē? Netrūkst zvanu uz komunālo nodaļu, un cilvēki stāsta, ka tur un tur mētājas skārdenes, papīri, vai tiešām pašvaldībai neesot sētnieku. Varbūt vajadzētu sākt ar to, ka aizrādīt tiem, kuri piedrazo pilsētu. Nevar taču būt, ka neviens neko nekad nav redzējis. Protams, vieglāk piezvanīt, lai pašvaldība skrien un tērē budžeta naudu. Ja nebūtu tik daudz laika jāvelta atkritumu vākšanai, varētu vairāk padarīt pilsētas uzkopšanā, paveikt citus nepieciešamos darbos.”
Jānis Gabrāns
Komentāri