Ārvalstīs strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem vairs nebūs jāmaksā nodokļu starpība, paredz šodien Saeimā kā steidzami galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Grozījumi paredz, ka ar nodokli neapliks Latvijas rezidenta algota darba ienākumus, kas gūti citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu. Šobrīd Latvijas rezidentiem, kas algotu darbu strādā ārvalstīs, Latvijā jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodokļa starpība. Grozījumiem stājoties spēkā, šos ienākumus ar nodokļiem Latvijā neapliks. Likumprojekts paredz arī daļēju nodokļa amnestiju – par ārvalstīs gūtiem algota darba ienākumiem, ja tie gūti 2008.-2010.taksācijas gadā, nodoklis būs jāmaksā pēc 5% likmes. Personas, kas par minētajiem ienākumiem 2008.-2010.gadā nav maksājušas nodokli, varēs iesniegt precizētu deklarāciju vispārējā kārtībā. Maksātāji, kas 2008.-2010.taksācijas gadā nodokli no minētajiem ienākumiem būs veikuši pēc nodokļu likmes, kas bija spēkā attiecīgajā taksācijas gadā, iesniedzot precizētu deklarāciju, būs tiesīgi saņemt pārmaksātā nodokļa atmaksu. Minētās normas nepiemēro ārvalstīs gūtajiem jūrnieku algota darba ienākumiem, jo šajā gadījumā ir noteikts speciāls nodokļa režīms, kā arī fizisko personu gūtajam ienākumam par taksācijas gadu, par kuru ir veikta iedzīvotāju ienākuma nodokļa revīzija. Grozījumi arī paredz metāllūžņu pārdošanas ienākumus, sākot ar 2012.gadu, izdalīt kā atsevišķu ienākumu veidu gan rezidentiem, gan nerezidentiem, nosakot, ka metāllūžņu pārdošanas ienākums nevar tikt pielīdzināts ienākumam no personīgā īpašuma atsavināšanas. Tādējādi visos gadījumos, fiziskai personai nododot metāllūžņus, ienākuma izmaksātājs ieturētu iedzīvotāju ienākuma nodokli pēc 10% likmes. Likumprojekts paredz palielināt fiziskās personas apliekamo ienākumu par iepriekšējos taksācijas gados attaisnotajos izdevumos iekļautajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem saistībā ar pirms termiņa izbeigto dzīvības apdrošināšanas līgumu (ar līdzekļu uzkrāšanu), piemērojot ienākumam nodokļa likmi, kas ir noteikta gadā, kad tiek izmaksāta pieprasītā atpirkuma summa. Likumprojektā paredzēts, ka turpmāk nodokļa maksātājam būs jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam pirms saimnieciskās darbības sākšanas, norādot saimnieciskās darbības jomu, kurā nodokļa maksātājs veiks saimniecisko darbību. Minētā norma mazinās nereģistrētas saimnieciskās darbības risku, norāda likumprojekta autori. Atvieglojumu par apgādībā esošu personu, sākot ar 2011.gadu, varēs piemērot par brāli un māsu arī pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, kamēr brālis un māsa turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja viņiem nav darbaspējīgu vecāku. Likumprojektā veikti redakcionāla rakstura precizējumi saistībā ar terminu “deklarētā dzīvesvieta”, kā arī saistībā ar līdz šim lietoto terminu “pamatdarbavieta”. Likumprojekts galvenokārt ietekmēs fiziskās personas, kuras sāks saimniecisko darbību un kurām saskaņā ar likumu jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējām; kuras gūst ienākumus no metāllūžņu pārdošanas; kuras gūst algota darba ienākumus ārvalstīs; kuras pirms termiņa lauž apdrošināšanas līgumu, uz kura pamata veiktie apdrošināšanas prēmiju maksājumi līdz līguma laušanai bijuši iekļauti attaisnotajos izdevumos. LETA
Komentāri