Arī sievietēm ir atšķirīgs redzējums par svarīgāko politikā

Centrs “Marta” sadarbībā ar sieviešu resursu centru “Prieks” Cēsīs, Konrāda kvartālā organizēja priekšvēlēšanu diskusiju ar kandidātēm un sabiedrību par drošību, līdztiesību, vardarbības novēršanu un citām tēmām Vi­d­zemes vēlēšanu apgabalā. Cēsīs sarunā piedalījās Anete Biķe no Apvienotā saraksta, Līga Krapāne no “Latvija pirmajā vietā”, Sintija Siliņa no “Mēs mainām noteikumus”, Signe Grūbe no Progresī­va­jiem, Silvija Amatniece no Jaunās vienotības un Ināra Mūrniece no Nacionālās apvienības. Kandidā­tes parādīja, ka arī par tēmām, kur viedokļi atšķiras, iespējams runāt cieņpilni un uzklausot citai citu.

Politiķes, stāstot par sevi, dalījās arī tajā, kas motivē kandidēt uz Saeimu. A. Biķe ir studējusi ārzemēs, viņa vēlas ar savu piemēru iedrošināt arī citus jauniešu atgriezties Latvijā, bet tam jārada vairāk iespēju. L. Krapāne pastāstīja, ka viņas galvenā motivācija ir, lai Latvija daudzos rādītājos Eiropas Savienībā nebūtu pēdējā vietā. S. Siliņai ir svarīgi mainīt vēlēšanu kārtību: “Manā izpratnē šī vēlēšanu kārtība nav īsti demokrātiska un atbilstoša Sat­ver­smei.” S. Grūbei ir svarīgas gan cilvēktiesības, gan demokrātija, kā arī iespēja veicināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. S. Amatniece pastāstīja, ka nāk no ļoti patriotiskas ģimenes, demokrātiskās vērtības ierakstītas šūpulī. Viņa ir jaunā mamma, tāpēc ir svarīgi jautājumi, kas saistīti ar atbalstu jaunām ģimenēm. Arī I. Mūr­niece uzsvēra atbalstu ģimenēm ar bērniem, demogrāfijas problēmu risinājumus. Visas kandidātes par prioritāru nosauca drošību.

Diskusijā runāja par izglītības un veselības jomu, demogrāfijas jautājuma risināšanu, bet lielāka viedokļu dažādība izvērtās par Stambulas konvenciju, kandidātēm lūdza balsot, vai turpināt dalību tajā vai izstāties, un īsi pamatot viedokli. A. Biķe skaidroja, ka frak­cijai šajā jautājumā nav vienotas nostājas, katrs balsos pēc saviem ieskatiem, bet viņa ir par palikšanu tajā, jo ir būtiski būt integrētiem Rietumu vērtībās, nevis Krievijas vai Austrumu vērtībās. L. Krapāne norādīja, ka konvencijas viena no slēptajām nozīmēm ir ieviest Latvijā jēdzienu par sociālo dzimti: “Konvencija ir absolūti neviennozīmīga un, teiktu, ka nav leģitīma Eiropas Savienībā (ES), mums tajā nav jābūt.” Arī “Mēs mainām noteikumus” nav vienota redzējuma, bet S. Siliņa uzsver, ka konvencija sašķēla sabiedrību un tās redakcija ir interpretējama, kā arī atver durvis sankcijām pret Latviju, tāpēc ir pret dalību tajā. S. Grūbe ir par Latvijas dalību konvencijā, jo tā atbilst ES un cilvēktiesību normām. Arī Jaunā vienotība uzskata, ka konvencijā ir jāpaliek: “Konvencija nerisina tikai sekas, bet liek skatīties uz prevenciju, starpinstitucionālo sadarbību, informācijas apriti, kas ir ļoti būtiski.” I. Mūrnieces domas dalījās, no vienas puses jautājums sašķēla sabiedrību, bet no otras puses tajā ir aktuāli punkti vardarbības novēršanai.

Priekuliete Biruta Mežale interesējās, kā būs iespējams nodrošināt “Latvija pirmajā vietā” solīto 5000 eiro piedzimšanas pabalstu, uz ko L. Krapāne atbildēja, ka jānodrošina, lai valsts vairāk pelna, nevis aizņemas. Dažas kandidātes norādīja, ka būtiskāk par pabalsta palielināšanu ir nodrošināt iespējas jaunajām māmiņām strādāt un saņemt atvieglojumus, kā arī pārskatīt pensiju sistēmu, lai tā būtu sievietēm atbalstošāka. Dis­kusijas apmeklētāja Anita Lauga “Druvai” teica: “Vaicāju kandidātēm par konkrētiem darbiem, lai nav tikai solījumi. Arī tas palīdz izvēlēties, par ko balsot.”