Septembra sākumā grupa Cēsu pensionāru brauca ciemos ar sālsmaizi pie tuvējiem kaimiņiem. Limbažos gaišās, gaumīgi noformētās bijušās slimnīcas telpās šogad iekārtots sociālās aprūpes dienests, zem sava spārna turot arī pensionāru biedrību.
Kā stāstīja biedrības valdes priekšsēdētāja Ārija Dika, netiekot jautāts: esi pensionārs, invalīds, vientuļā māmiņa vai cits sociāli maznodrošināts. Pilsētas dome visiem cenšoties palīdzēt.
Ēkā pašā Limbažu centrā ir kopāsanākšanas telpas, trenažieru zāle, istabiņa rokdarbniecēm. Ir iespēja par mazu samaksu pašiem mazgāt veļu, nodot un apmainīt lietotus apģērbus, apavus, saņemt citus pakalpojumus. Aprūpes dienesta rīcībā ir arī autobuss. Tikšanās reizē skartas aktuālās pensionāru sadzīves tēmas un runāts par biedrību darbības perspektīvu.
Pēcpusdienā Ainažos notika pilsētas svētki ar plašu bērnu un jauniešu līdzdalību. Koncertēja pašmāju un viesu – igauņu un Rīgas draugu – kolektīvi.
Būt jūras tuvumā un nesasveicināties ar to šķita nesolīdi, tāpēc pašā novakarē, jau gan zem lietussargiem, vakarējām pie Vitrupes.
Cēsu pensionāri vairākkārt apceļojuši tālākus novadus Kurzemē, Zemgalē, Latgalē, bet šīs vasaras pēdējā ekskursija bija plānota tepat mūsu Piebalgā. “Vēveru” muzeja sēta bija biezā miglā tīta, bet jau “Saulrietos” un Jāņaskolā sveicināja saule. Muzejnieces silti sagaidīja vecļaudis, K. Skalbes muzejā pat krāsns bija iekurta, un priecēja ar sirsnīgiem stāstījumiem par novadnieku ieguldījumu ne vien dzimtajā pusē, bet arī Latvijas kultūras un sabiedriskajā dzīvē. Daudzi pirmoreiz pabija Vecpiebalgas baznīcā, kas no drupām atdzimusi galvenokārt ar pašu draudzes locekļu ieguldījumu un kaimiņpagastu pašvaldību atbalstu.
Priecēja Inešu centra, bijušās Vecpiebalgas muižas, jaunie vaibsti, brāļu Kaudzīšu muzeja ekspozīcija, dārzs ar Ķenča, Pāvula un Pietuka Krustiņa skulptūrām, atraktīvais gida stāstījums. Tas mudināja vēlreiz izlasīt “Mērnieku laikus”, domās lasīto saistot ar ekskursijā redzēto un dzirdēto.
