Nemet akmeni cita dārziņā ir teiciens, kas nozīmē — nemeklē vainu citos, ja pats neesi bez vainas. Tas aicina nerunāt sliktu par citiem un netiesāt viņu darbus. Starp citu, tieši tā šo teicienu skaidro mūsdienu draugs — mākslīgais intelekts. Taisnība jau vien tam (nespēju lietot dzīvām būtnēm domāto vietniekvārdu “viņam”) ir. Par šo teicienu aizdomāties mani rosināja Māra Zandera viedokļraksts “Stiklotā ēkā mētāties ar akmeņiem nav prātīgi”, kas publicēts “Satori.lv”, kurā viņš spriež par to — ja politiķi apšauba valsts finansējuma jēgu nevalstiskajām organizācijām (NVO), tad tikpat labi var jautāt, kāds ir ieguvums no valsts finansējuma politiskajām partijām.
Pēdējā laikā patiešām publiskajā telpā notikusi tāda kā akmeņu mešana gan svešos dārziņos, gan mētāšanās pašu stiklotajā namā. Un tas viss pēc ministru prezidenta Andra Kulberga (AS) izteikumiem. Ja viņa mērķis bija sašūpot ūdeņus un ar skaļiem apgalvojumiem piesaistīt sev uzmanību pirms gaidāmajām parlamenta vēlēšanām, viņam laikam tas ir izdevies. Pēc tam jau atlika vien grozīt galvu līdzi dažādos virzienos lidojošajiem akmeņiem, kas ietvēra gan taisnošanās mēģinājumus, gan racionālus NVO darbību skaidrojumus.
Nevalstiskajam sektoram piešķirtais valsts finansējums ir jāpārvērtē, šādu pozīciju turpina aizstāvēt premjers Andris Kulbergs, neskatoties uz nevalstisko organizāciju pausto kritiku, ka premjers īsti neizprot NVO darba specifiku un grauj uzticēšanos tām.
Kulberga skatījumā — ja NVO pārstāvot sabiedrībai nozīmīgu jautājumu, tad sabiedrība to arī būšot gatava finansēt. Politiķis izcēla, ka pats kā biedrības “Auto asociācija” vadītājs nav ņēmis valsts naudu. “Auto asociācija” gan ir vienas uzņēmējdarbības nozares — auto tirdzniecības uzņēmumu — interešu lobija organizācija. Vienlaikus Kulbergs piekrītot, ka ir daudz arī tādu NVO, kuras veiksmīgāk un lētāk par valsti veic valsts deleģētus pienākumus. Viņaprāt, nauda šādos gadījumos par valsts funkciju veikšanu NVO jāpiešķir konkursos. NVO sektora pārstāve, Latvijas Platformas attīstības sadarbībai (LAPAS) direktore Inese Vaivare savukārt pauda vērtējumu, ka premjera uzsāktā un tālāk atsevišķu personu izvērstā kampaņa pret NVO ir teju kā hibrīdkarš ar mērķi graut iedzīvotāju uzticēšanos pilsoniskajai sabiedrībai un nevalstiskajam sektoram. Trīs dienās 555 cilvēki parakstījuši Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam adresētu atklātu vēstuli, publiski viņu aicinot saglabāt valsts demokrātiskās vērtības un iestāties par tiesisko paļāvību, akadēmisko brīvību un pilsoniskās sabiedrības līdzdalību. Vēstule tapusi, reaģējot uz pēdējā laika politiķu izteikumiem un vairāku ministriju lēmumiem, kas skāruši nevalstiskās organizācijas un zinātniskos projektus. Starp vēstules parakstītājiem ir nevalstiskā sektora, akadēmiskās vides, uzņēmējdarbības, kultūras un sociālās jomas pārstāvji, arī juristi, pedagogi un pētnieki.
“Es nevaru atļauties, ka dažos mēnešos sagrauj to, kas veidots desmitiem gadu laikā,” saka Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes locekle, pilsoniskā aktīviste un atklātās vēstules autore Rasma Pīpiķe. Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam adresētajā vēstulē paustas bažas, ka politiķu vēršanās pret nevalstiskajām organizācijām un zinātnisko projektu publiska apšaubīšana var vājināt tiesisko paļāvību, akadēmisko brīvību un sabiedrības līdzdalību. Tās parakstītāji aicina prezidentu publiski iestāties par šiem demokrātiskas valsts pamatprincipiem un sekmēt to ievērošanu valsts institūciju darbā. Pīpiķe uzsver, ka vēstule nav tapusi, lai aizstāvētu kādu konkrētu organizāciju vai projektu.
No vienas puses gluži saprotama šķiet premjera vēlme izprast naudas (un kopsummā ne tās mazākās) izlietojumu, no otras — negribas arī, ka jebkas tiek pielīdzināts tikai naudas vērtībai. Turklāt nesimpatizē, ka tie mestie akmeņi pašlaik lido mums visiem pār galvām. Prasītos pēc cieņpilnas komunikācijas, mēģinot atrast kopsaucējus un iespēju racionāli sadarboties.
Komentāri