Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā apkopojusi jaunākos datus par iedzīvotāju attieksmi pret dalību Eiropas Savienībā. Februārī veiktā SKDS sabiedriskās domas aptauja liecina, ka, salīdzinot ar janvāri, sarucis to cilvēku skaits, kuri pozitīvi vērtē valsts dalību ES – vairs tikai 24, 8 procenti. Vairāk kļuvis gan eiroskeptiķu – februārī tie ir 26,1 procents, gan cilvēku, kuri nezina , vai dalība ES jāvērtē labi vai slikti, to ir 45,4 procenti.
Pavisam cita aina atklājas, ja jautā par ES un Latvijas attīstību. Gandrīz puse respondentu – 48 procenti – teikuši, ka ES virzība ir pareiza, bet būtiski iebildumi ir 15 procentiem. Ja šo pašu jautājumu par virzību attiecina uz Latviju, tad puse aptaujāto apgalvo, ka mūsu valsts virzās nepareizi, ka pareizi – 26 procenti. Iegūtie dati liek izdarīt šādu secinājumu – ES virzās pareizi, Latvija – nepareizi, Eiropas Savienībai nevar uzticēties.
Ko ES darbībā aptaujātie novērtējuši kā sekmīgu? Gandrīz puse aptaujāto domā, ka labs ieguvums ir iespēja strādāt ārpus Latvijas, jo darbaspēkam dota brīva kustība, apmēram trešdaļa augsti novērtē preču brīvu kustību, bet 20 procenti aptaujāto par svarīgu uzskata to, ka Latvijai ar Eiropas valstīm izveidota kopēja ārējā robeža.
”Pētījums par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret dalību Eiropas Savienībā liek izdarīt secinājumu, ka lielu daļu eiro pesimistu droši vien var uzskatīt par slikti informētiem eiro optimistiem,” aptaujas rezultātus komentēja Iveta Šulca, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja.
Pētījumu centrs Eurobarometer regulāri veic aptaujas, lai noskaidrotu iedzīvotāju domas par svarīgākajām problēmām valstī. Jau septītā aptauja (kopš 2004. gada) liecina, ka par vissvarīgāko problēmu tiek uzskatīta inflācija un cenu pieaugums. Latvijas iedzīvotāji ir kļuvuši pesimistiskāki, prognozējot inflācijas attīstību. Vērtējot valsts ekonomisko situāciju, visskeptiskāk noskaņotie Baltijas valstu iedzīvotāji ir Latvijā. Tikai 14 procenti uzskata, ka viņu sociālā labklājība ir laba. Tāpēc nav brīnums, ka 44 procenti Eurobarometer aptaujāto gaida no ES, lai tā vairāk pievēršas sociāliem jautājumiem, otrajā vietā pēc svarīguma ir tiesiskums, bet trešajā vides un enerģijas problēmas.
I.Šulca prognozē: ”Manuprāt, 21. gadsimtā 27 valstīm, kuras apvienojušās Eiropas Savienībā, vislielākais izaicinājums un vienota rīcība būs nepieciešama, lai risinātu problēmas, ko izraisa klimata izmaiņas, atkarība enerģētikā un nelegālā migrācija.”
Par 2008. gada Latvijas aktualitātēm, kas saistītas ar ES, var uzzināt Cēsīs, Eiropas Komisijas informācijas punktā, kas darbojas centrālajā bibliotēkā. Viena no aktualitātēm ir Šengenas zonas nostiprināšana, jo Latvija ir šīs brīvās pārvietošanās zonas ārējās robežas sargs. Kopš pagājušā gada 21. decembra no Alūksnes līdz Lisabonai Portugālē ir brīvās pārvietošanās iespējas pa sauszemi un jūru, bet kopš 30. marta arī pa gaisa telpu. Cēsu centrālā bibliotēka aprīlī piedāvā ielūkoties literatūras izstādē par Šengenas telpas izveidi un to, kas mainījies, kad Latvija tai pievienojās.
Komentāri