Šovasar „Druva” vairākkārt rakstīja, ka Cēsīs nezināmas personas ar krāsu apķēpājušas sabiedriskas iestādes un dzīvojamos namus, sazīmējot uz ēku sienām zīmējumus. Policijā tika saņemti apmēram desmit ziņojumi par šādiem pārkāpumiem. Kā varētu spriest, iespējams, tie nebija vienīgie gadījumi.
„Druva” devās uz kādu Rīgas ielas iekšpagalmu, kur mājas iedzīvotājs, cēsnieks Aivars Dambis bija gatavs pastāstīt, ka huligāni, kas apķēpā sienas, ienākuši pat iekšpagalmos un pacentušies nodarīt postījumus. A.Dambis ieguldījis daudz darba, lai iekšpagalmu uzturētu kārtībā un šeit arī sīkumi būtu sakārtoti. Viņš pat izveidojis nelielu atpūtas vietu, kur iespējams rīkot piknikus, taču tieši šo vietu huligāni pacentušies apķēpāt. „Domāju, viņi noteikti pagalmā ir ienākuši naktī, jo dienas laikā šeit parasti ir mājas iedzīvotāji, kas var vietu uzraudzīt, savukārt naktī jebkurš brīvi varēja ienākt,” stāsta A.Dambis.
Par šo notikumu mājas iedzīvotāji izvēlējušies neziņot policijai, jo apzinās, ka, nedaudz pacenšoties un pastrādājot, ar ķēpājumiem galā tiks, taču drošību turpmāk ievēros. Kopā ar mājas iedzīvotājiem nolemts, ka durvis uz iekšpagalmu turpmāk tiks slēgtas un svešām personām ieeja tiks liegta. Katram mājas iedzīvotājam izsniegta atslēga, lai pagalmā tiktu tikai savējie. „Saprotams, ja durvis ir vaļā, tad bieži vien šajos pagalmos ienāk kaut vai intereses pēc, taču, ja neprot uzvesties, tad lai labāk nenāk neviens. Man jau nekas iebilstams nebija pret to, ka jaunieši tur nāk, pavada laiku, jo vismaz līdz šim nekas netika demolēts. Nu uzticība zudusi, un neviens svešs labāk lai nenāk,” tā A.Dambis.
Radās jautājums, vai tiešām Cēsīs uzdarbojas tādi huligāni, ka nu jau ne tikai mājas durvis, bet arī durvis uz iekšpagalmiem jāslēdz ciet. Vai tiešām pat vecpilsētas centrā vairs gluži droši nejūtamies. Uz jautājumu atbildēja Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieka pienākumu izpildītājs Aivis Jakovels. Viņš atzina, ka bieži šādi gadījumi
nenotiek. Šis bijis viens konkrēts, visticamāk, vienas personas darbs, kad apķēpātas bija vairākas ēkas. Policija joprojām strādā, lai noskaidrotu, kas ir vainīgais. „Domāju, sienas tiek apķēpātas biežāk, nekā policijā tiek saņemta informācija, jo bieži vien šie postījumi nav tik lieli, lai ziņotu policijai. Īpašnieki
ātri vien nokrāso apzīmēto vietu, jo tas viņiem neprasa daudz pūļu. Taču uzskatu, ka, ja zīmējums ir uztriepts lielākā platībā, tad labāk par to tomēr ziņot policijai, lai varētu meklēt vainīgo personu un turpmāk šādi gadījumi nenotiktu,” tā A.Jakovels.
Viņš stāsta, ka biežāk policijā tiek saņemti ziņojumi no sabiedrisko iestāžu pārstāvjiem, nevis no privātpersonām, taču nevarētu teikt, ka tas notiek ļoti bieži.
A.Jakovels arī uzsver, ka par šāda veida nodarījumu pienākas atbildība pēc krimināllikuma. Par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Zane Ieviņa
Komentāri