Otrdiena, 16. jūlijs
Vārda dienas:

Apbalvojums par latviskā daudzināšanu

Monika Sproģe
00:00
04.12.2015
6
Tasu Meistari Ligatne Kras A Riekstins1 1

Augsto pagodinājumu lauku tūrisma uzņēmējiem – kultūras zīmi “Latviskais mantojums” – šogad saņēmuši arī trīs vēsturiskā Cēsu rajona uzņēmēji. Amatas novada Āraišu vējdzirnavu saimniekiem tā piešķirta par latviskās arhitektūras vērtību saglabāšanu ainavā un latvisko ēdienu- maizes – daudzināšanu. Tāpat kultūras zīmi saņēma Jaunpiebalgas novada bioloģiskā saimniecība “Lielkrūzes” par Piebalgas ainavas un kultūrvides uzturēšanu, bet Līgatnes tāšu pinēji Vizma un Pēteris Zvirbuļi par latviskas amata prasmes atjaunošanu un uzturēšanu – tāšu pīšanu.

Līgatnes novada “Iknešos” Vizma un Pēteris Zvirbuļi čakli darbojas kā vienīgie bērza tāšu pinēji Latvijā. Viņi piedāvā iepazīt darbnīcu, apskatīt no tāsīm darinātus priekšmetus un neskopojas ar dalīšanos pieredzē. Abus saimniekus var godāt par tautas daiļamata meistariem. “Iknešos” var klausīties stāstījumos un iemēģināt roku tāšu pīšanā. Par izvirzīšanu šādai “Latviskā mantojuma” zīmes saņemšanai Zvirbuļu pāris jūtas pārsteigts un aizkustināts: “Mēs joprojām nezinām, kuram jāpateicas par izvirzīšanu tik augstam apbalvojumam. Mums tas bija pilnīgi negaidīti. Pārsteigums un priekpilns pārdzīvojums, kas vēl joprojām nav pārgājis. Tāšu darinājumi ir mūsu dzīvesveids, un nekad neesam izvirzījuši par mērķi saņemt goda rakstu vai kādu citu zīmi. Savā būtībā esam vienkārši cilvēki, kas ikdienā strādā un kārtīgi dara to, ko uzņēmušies. Daudzu gadu gaitā esam pilnveidojuši savas prasmes, nu sagatavojam nākamās paaudzes, lai tās pārņemtu latviskās amatu prasmes.”

Savukārt Amatas novadā vējainā pakalnā stalti slejas Āraišu vējdzirnavas. Tās atrodas apkaimes augstākajā vietā ar gleznainu skatu visapkārt. Vējenes ir vienas no retajām holandiešu tipa dzirnavām Latvijā, kas atrodas darba kārtībā. Reiz dzirnavas gājušas rūkdamas, tajās mala miltus rupjmaizei, lopbarībai un gatavoja putraimus. Katru gadu jūlija beigās Āraišu dzirnavās svin Jēkabus – jaunrudzu maizes dienu. “Mēs vējdzirnavās dzīvojam jau sestajā paaudzē un jūtamies ļoti lepni, ka dzīvojam tik skaistā un unikālā vietā, bet tas uzliek arī daudz pienākumu. Mūsu dzimtas uzdevums ir glabāt šo īpašumu un saglabāt tā kultūrvēsturisko vērtību. Prieks par to, ka mūs novērtēja, un ceram, ka šī balva mums nākotnē pavērs plašākas iespējas, rakstot dažādus projektus. Šāds apbalvojums ir kā iedrošinājums turpināt iesākto,” saka Āraišu vējdzirnavu saimniece Vineta Cipe.

Tikmēr kā izcili ainaviska saimniecība ar augstas dabas vērtības zemkopības sistēmu un aldara prasmju pārmantošanu ar vasaras saulgriežu svinēšanu novērtēta Jaunpiebalgas novada bioloģiskā saimniecība “Lielkrūzes”. Valentīna un Guntars Dolmaņi ir priecīgi par Dieva dāvāto ainavisko apkārtni, sakot, ka nu ir sasnieguši brieduma pakāpi. ”Mēs apzināmies, kur esam stipri, apzināmies, kur esam vāji, un apzināmies, kur mēs neko nevaram mainīt. Noteikti esam īsti Piebalgas patrioti. Mēs dzīvojam un strādājām tāpēc, ka to aicina godaprāts. Dzīšanās pakaļ apbalvojumiem, goda rakstiem un slavai nav bijis mūsu mērķis. Nav pat svarīgi, cik cilvēku paveikto ievēro, mēs zinām, kas esam. Latvietim vienmēr darba tikums ir bijis pirmajā vietā, un darbs arī mums sagādā prieku. Viss, ko mēs darām, notiek lielā plūdumā. Esam vienkārši un ar savu vienkāršību piesaistām cilvēkus,” saka Valentīna Dolmane.

Kultūras zīmi „Latviskais mantojums” šogad pasniedz ceturto gadu pēc kārtas. To saņēma 14 lauku tūrisma uzņēmēji kā pateicību par līdz šim paveikto kultūras mantojuma daudzināšanā. Apbalvojums veidots pēc Latvijas Lauku tūrisma asociācijas (LLTA) “Lauku ceļotājs” iniciatīvas un tiek piešķirts tiem lauku tūrisma uzņēmējiem, kuri saglabā un daudzina latvisko kultūras un sadzīves mantojumu, rādot to apmeklētājiem un nododot tālāk nākamajām paaudzēm. Zīmes pretendentus izvērtē īpaša komisija, kurā ir Latvijā pazīstami dažādu kultūras mantojuma jomu eksperti. Šobrīd jau 54 lauku tūrisma saimniecībās ikviens interesents var iepazīt latvisko gan ēdienā, gan arhitektūrā, gan svētku svinēšanā, gan tradicionālo amatu prasmju uzturēšanā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Ar mākslu pret vardarbību

05:14
16.07.2024
5

Cēsīs, Raunas ielas 8 iekšpagalmā, garāmgājēji nevar nepamanīt sienas gleznojumu. Tajā sieviete, kurai uzglūn čūska, bet kāda roka uzbrucēju satver. Kā stāsta biedrības “Latvian Association for Youth Activists”  vadītāja Marija Groza, gleznojums simbolizē  solidaritāti un atbalstu pret vardarbībā cietušajāmsievietēm. Darba autore ir lietuviešu māksliniece Egle Narbutaite. “Vēlējos ilustrēt spēcīgu sievieti, kura spēj stāties pretī briesmām un […]

Ūdenslīdēju mācībās atgādina par drošību pie ūdens

00:00
16.07.2024
10

Šī gada peldēšanās sezonā no ūdenstilpēm izcelti jau 27 bojāgājušie, 2024. gadā līdz šim – 52 cilvēki. Peldsezonā pēdējos trīs gados Valts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no ūdens izceļ vidēji 50 bojāgājušos. Lai spētu pēc iespējas operatīvāk sniegt palīdzību slīkstošajam vai arī atrast noslīkušo, ūdenslīdēji reizi mēnesī rīko mācības praktisko iemaņu nostiprināšanai. Šonedēļ tās […]

Seminārs "Dīķis kā mazdārziņš"

17:36
15.07.2024
10

SIA “Latvijas Lauku Konsultāciju un Izglītības Cents” zivsaimniecības nodaļa) organizē izglītojošu semināru Cēsīs “Dīķis kā mazdārziņš – ierīkošana un uzturēšana” Norises datums 18.07.2024Ruckas muiža, Piebalgas iela 19, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101Laiks: 10.00 -15.00 Dalībniekiem būs iespējas iegūt zināšanas par zivju audzēšanu, zivju barošanu, par ūdens kvalitātes parametriem, kā izveidot tehniski pareizu zivju dīķi, kā arī […]

Vērtē Ungura veselību

00:00
15.07.2024
30

Ungura, Juvera, Ilzes, Nedža, Tauna un Niniera ezeros šovasar tiek veikta zinātniskā zveja un hidrobioloģiskā izpēte. Pētnieki kontrolzvejā novērtē zivju resursus, ņem ūdens paraugus, lai noteiktu ezera ekoloģisko stāvokli un zivju barības bāzi. Pie Ungura ikvienam bija iespēja parunāties ar pētniekiem, uzklausīt viņu secinājumus. “Ungurs ir viens no Latvijas priecīgākajiem ezeriem. Zivju sabiedrība ir veselīga, […]

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
33

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
31

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
17
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
13
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
10
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
13
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi