Otrdiena, 16. jūlijs
Vārda dienas: Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs

Aizvadītais gads Vidzemē – 200 miljonu vekselis, Valmieras paplašināšanās, Ogres glābšana no plūdiem

Leta
09:07
17.12.2015
4

Aizvadītais 2015.gads Vidzemē bijis notikumiem bagāts – Lielvārdes bijušais mērs vēlējās aizņemties 200 miljonus eiro no investoriem Lihtenšteinā, Valmiera ieguvusi plašāku teritoriju, nomainījušies vairāku pašvaldību priekšsēdētāji, kā arī Ogrē atklāts rekonstruētais Ogres upes aizsargdambis.

1.decembrī valsti pāršalca ziņa, ka Lielvārdes novada domes nu jau bijušais priekšsēdētājs Jānis Āboliņš (Vidzemes partija) iesniedzis iesniegumu Valsts kasē, kam pievienots vekselis par naudas summu 200 miljoni eiro. Pašvaldībā par to netika informēts neviens darbinieks vai deputāts. Bijušais domes priekšsēdētājs to darījis vienpersoniski. Kā atklāja pats Āboliņš, cenšoties piesaistīt pašvaldībai investoru, viņš kā pašvaldības priekšsēdētājs paudis savu labo gribu, ka pašvaldībai naudas līdzekļi ir nepieciešami un ka tā tos patiešām var arī apgūt un izlietot atbilstoši mērķiem. Pēc šī notikuma nākšanas atklātībā Āboliņš atkāpās no priekšsēdētāja amata, savukārt pašvaldības domes deputāti pēc notikušā nolēma Āboliņam anulēt paraksta tiesības, lai viņš nespētu veikt vēl kādas manipulācijas kredītiestādēs. Par notikušo Finanšu ministrija vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un prokuratūrā. Arī pašvaldība vērsās tiesībsargājošās iestādēs.

Šajā gadā Vidzemē tika nomainīts ne tikai Lielvārdes, bet arī Limbažu, Gulbenes un Beverīnas pašvaldību priekšsēdētāji. 28.maijā tika lemts par Limbažu domes priekšsēdētāja Māra Beļaunieka (V) atbrīvošanu no amata. Mēra nomaiņu ierosinājuši četri no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ievēlētie deputāti, kā arī divi no Vidzemes partijas un divi no Reformu partijas ievēlētie deputāti. Kā pamatojums tam tika minētas problēmas komunikācijā ar darbiniekiem un Beļaunieka vadīšanas stilā. Beļaunieka vietā tika ievēlēts Didzis Zemmers (ZZS), kurš iepriekš pildīja domes priekšsēdētāja pirmā vietnieka amatu. Savukārt 22.augustā, notika ārkārtas domes sēde, kurā no amata atbrīvota līdzšinējā Beverīnas novada domes priekšsēdētāja Cilda Purgale (“Abulieši”), bet viņas vietā ievēlēts Sandris Brālēns (“Beverīnas spēks”). Purgales gāšana no amata tika pamatota ar plaisu starp izpildvaru un lēmējvaru. Purgales personiskās īpašības neesot viņai ļāvušas deleģēt dažādus pienākumus, tāpēc novadā vara bijusi vienas personas rokās, sacījis jaunais pašvaldības vadītājs. 24.septembrī veselības stāvokļa dēļ no amata atkāpās Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs (Reģionu alianse) un viņa vietā stājās Andris Apinītis (Reģionu alianse). Savukārt Lielvārdē, kurā pašlaik notiek diskusijas par to, kurš deputāts nākamais ieņems novada domes priekšsēdētāja amatu, šogad nomainīti jau divi mēri. 30.jūnijā ar vienas balss pārsvaru no amata atbrīvoja ilggadējo pašvaldības vadītāju Aivaru Trosku (Reģionu alianse). Kā iemesls viņa atbrīvošanai tika minēts uzticības zaudēšana koalīcijā. Daļa koalīcijas sapratusi, ka nu jau bijušais priekšsēdētājs bieži vien pieņēmis tādus lēmumus, kas vairāk kaitēja pašvaldībai un tās iedzīvotājiem, nekā uzlaboja to. Viņa vietā stājās Jānis Āboliņš kurš atkāpās no amata 200 miljonu vērtā vekseļa dēļ.

Kā šī gada vienu no lielākajām Vidzemes pašvaldību veiksmēm jāmin Valmieras pilsētas pašvaldības teritorijas palielināšana – tai tika pievienotas septiņas Beverīnas novada zemes vienības ar kopējo platību 117,4 hektāri (ha). Galvenais iemesls Valmieras pilsētas un Beverīnas novada robežu maiņai bija Valmieras attīstības plānošanas dokumentos paredzētā industriālā parka izveide, kam bija nepieciešama vismaz 50 ha liela zemes platība. Kā informēja Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks (“Valmierai un Vidzemei”), pirmais uzņēmums Valmieras industriālajā parkā varētu sākt darbu ne ātrāk par 2017.gada otro pusi.

Pozitīvas pārmaiņas šogad piedzīvojis arī Vecpiebalgas novads – 24.martā tika sākti autoceļa Cēsis-Vecpiebalga-Madona būvdarbi. Šī ceļa posms kļuva slavens, pateicoties iedzīvotāju rīkotajai akcijai “Vecpiebalgas ceļam būt”. Turklāt kāda desmit gadus veca meitene uzrakstīja vēstuli toreizējam Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V). Darbus veic SIA “8.CBR”, un tos paredzēts pabeigt nākamgad. Darbu izmaksas ir 9,4 miljoni eiro plus pievienotās vērtības nodoklis. Ceļa būvniecībai līdzfinansējums rasts Eiropas Reģionālās attīstības fondā.

Šogad Vidzemē notika arī viens no traģiskākajiem satiksmes negadījumiem, kas izraisīja plašas sabiedrības diskusijas par drošību uz ceļiem un normatīvu ievērošanu. 26.augustā uz ceļa Gulbene-Smiltene notika divu automašīnu sadursme, kurā dzīvību zaudēja trīs cilvēki, tostarp divi bērni. 1967.gadā dzimis vīrietis, vadot kādam Smiltenes uzņēmumam piederošu kravas automašīnu MAZ, izbrauca no mazāk svarīga ceļa un nepalaida pa galveno ceļu braucošo automašīnu “Audi 100”, kā rezultātā notika sadursme. Avāriju izraisījušo kravas automašīnu saimnieks bija noņēmis no uzskaites, savukārt automašīnas vadītājam bija liegts piedalīties satiksmē līdz 2017.gadam.

Būtiskas pārmaiņas medicīnas pakalpojumu jomā šogad skāra iedzīvotājus Ogres pusē. No 1.aprīļa Ogres pilsēta, kas iepriekš ietilpa Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Rīgas reģionālajā centrā, tika pievienota dienesta Zemgales reģionālajam centram. Kā uzsvēra SIA “Ogres rajona slimnīca” galvenais ārsts Jānis Trops, pievienošana pacientus neskar un hospitalizācijas plāni palika tie paši. Ogres rajona slimnīcas statuss saglabājies, slimnīcā arī turpmāk tiek nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība, tostarp tiek sniegti dzemdību pakalpojumi. Savukārt pacientus ar īpaši smagām traumām nogādās uz atbilstošu slimnīcu Rīgā. Izmaiņas saistītas ar strukturālām pārmaiņām, kas nozīmē, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes un automašīnas administratīvi pārgāja Zemgales reģionālā centra pakļautībā.

Neveiksmīgs gada sākums izvērtās Madonas novadam. Naktī uz 9.februāri Madonas novadā dega granulu rūpnīca, kas ir daļa no kokapstrādes kompleksa “Kokapstrādes grupa”. Tas ir ļoti svarīgs uzņēmums Madonas novadam, jo ir lielākais novadā gan pēc apgrozījuma, gan pēc nodarbināto skaita. “Kokapstrādes grupas”, kurā iekļauti vairāki kokapstrādes uzņēmumi, pamatnodarbošanās ir līmēta bezzaru materiāla ražošana, tāpēc granulu un brikešu ražošana ir tikai daļa no šī uzņēmuma. Uzņēmums nodarbina vairāk nekā 200 darbinieku.

Milzīgu izbrīnu šogad neizraisīja kārtējie plūdi Ogrē. 14.janvāra vakarā strauji cēlās ūdens līmenis Ogres lejtecē Ogresgala pagasta teritorijā, applūdinot zemākās vietas. Ogres lejtecē ledus sastrēgums saglabājās vairāku kilometru garumā. Ogres upes krastā, dārzkopības sabiedrības “Dārziņi” apkārtnē, applūda desmit līdz 12 ēkas. Taču šis gads ogrēniešiem vieš cerības uz situācijas uzlabošanos, jo 2.decembrī tika atklāts rekonstruētais Ogres upes aizsargdambis, kas samazinās augstu plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu pilsētas teritorijā. Plānots, ka ar Ogres upes aizsargdambja atjaunošanu būs iespējams nodrošināt iedzīvotājiem kvalitatīvu dzīves vidi, saimnieciskās darbības konkurētspēju un turpmāku pastāvēšanu, kā arī vides aizsardzību. Īstenotais projekts Ogrē ir pirmais apstiprinātais projekts Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā, par kuru 2015.gada 28.jūlijā Ogres novada pašvaldība un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) noslēdza vienošanos ar Eiropas Reģionālas attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 1,23 miljoni eiro, no kuriem 85% ir ERAF līdzfinansējums, bet 15% – pašvaldības līdzfinansējums.

Atšķirībā no gada sākuma un plūdiem Ogrē, vasarā un rudenī tika ziņots, ka Vidzemes augstienē un arī citviet Vidzemē, mājās, kurās ūdeni ņem no akām, iestājusies krīze – akas ir izžuvušas. Līdzīga situācija Latvijā esot piedzīvota pagājušā gadsimta 50.gados. Meteorologu novērojumi liecina, ka pirmajos divos šī gada rudens mēnešos nolijusi tikai puse no nokrišņu normas. Oktobris bijis sausākais meteoroloģisko novērojumu vēsturē, kas sniedzas gandrīz 100 gadus senā vēsturē. Vairākas pašvaldības solīja palīdzēt iedzīvotājiem ar dzeramā ūdens piegādēm.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Ūdenslīdēju mācībās atgādina par drošību pie ūdens

00:00
16.07.2024
6

Šī gada peldēšanās sezonā no ūdenstilpēm izcelti jau 27 bojāgājušie, 2024. gadā līdz šim – 52 cilvēki. Peldsezonā pēdējos trīs gados Valts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no ūdens izceļ vidēji 50 bojāgājušos. Lai spētu pēc iespējas operatīvāk sniegt palīdzību slīkstošajam vai arī atrast noslīkušo, ūdenslīdēji reizi mēnesī rīko mācības praktisko iemaņu nostiprināšanai. Šonedēļ tās […]

Seminārs "Dīķis kā mazdārziņš"

17:36
15.07.2024
7

SIA “Latvijas Lauku Konsultāciju un Izglītības Cents” zivsaimniecības nodaļa) organizē izglītojošu semināru Cēsīs “Dīķis kā mazdārziņš – ierīkošana un uzturēšana” Norises datums 18.07.2024Ruckas muiža, Piebalgas iela 19, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101Laiks: 10.00 -15.00 Dalībniekiem būs iespējas iegūt zināšanas par zivju audzēšanu, zivju barošanu, par ūdens kvalitātes parametriem, kā izveidot tehniski pareizu zivju dīķi, kā arī […]

Vērtē Ungura veselību

00:00
15.07.2024
25

Ungura, Juvera, Ilzes, Nedža, Tauna un Niniera ezeros šovasar tiek veikta zinātniskā zveja un hidrobioloģiskā izpēte. Pētnieki kontrolzvejā novērtē zivju resursus, ņem ūdens paraugus, lai noteiktu ezera ekoloģisko stāvokli un zivju barības bāzi. Pie Ungura ikvienam bija iespēja parunāties ar pētniekiem, uzklausīt viņu secinājumus. “Ungurs ir viens no Latvijas priecīgākajiem ezeriem. Zivju sabiedrība ir veselīga, […]

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
32

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
31

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
66

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
14
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
10
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
7
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
10
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi