Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Aizdevumi un noguldījumi auguši vairākkārt

Druva
00:00
28.11.2006
2

Kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība “Līgatnes druva” ir viena no pirmajām trim lauku krājaizdevu sabiedrībām Latvijā. Jau tikai “Līgatnes druvas” aktīvu dinamika liecina par kredītkooperatīva pakalpojumu nozīmi pagasta dzīvē. Aktīvi auguši vairāk nekā desmit reizes, no 12 tūkst. latu pirmajā darba gadā līdz 156 tūkstošiem šī gada 11 mēnešos. Tajā skaitā ir finanšu kooperatīva izmantotā Hipotēku bankas kredītlīnija – 35 tūkst. latu, kuru sabiedrība apgūst pilnībā.

No aktīviem 23 tūkst. latu veido pajas. Pajas vērtība – 20 lati. Lai kļūtu par biedru, jāiegādājas vismaz viena paja un jāmaksā iestāšanās nauda – 10 lati. Biedru skaits palielinājies ik gadu vidēji par 30- 40 dalībniekiem. Pēdējos divos gados straujais pieaugums apsīcis, jo faktiski visi, kas var un vēlas pretendēt uz šo pakalpojumu, to izmanto.

Krājaizdevu sabiedrības kredītportfelis pirmos septiņus gadus katru gadu palielinājies, sākot no 27 kredītiem 1997., pirmajā pilnas darbības gadā, par summu 19,8 tūkst. latu, līdz 181 aizdevumam 2002. gadā par kopējo summu 101,5 tūkst. latu. Nākamajos gados aizdevumu skaits nedaudz sarucis (2003. -179, 2004. – 152, 2005. – 136), bet palielinājušās kredītu summas, līdz ar to kopējais aizdevumos izsniegtais naudas daudzums. No 1996. līdz 2003.gadam vidējais izsniegtais viena kredīta lielums bija 450 līdz 700 lati, 2004.gadā – 799, 2005.gadā – 1148. Šogad viena izsniegtā kredīta vidējais lielums ir lielākais ko-operatīva pastāvēšanas laikā – 1367 lati, bet lielākā kredītu kopsumma – 156 tūkst. latu – “Līgatnes druvā” sasniegta pērn.

Pirmajos gados finanšu kooperatīva dalībnieki savus uzkrājumus sabiedrībai neuzticēja. Kaut gan, atceroties situāciju 90.gadu vidū, var pieļaut, ka cilvēkiem vienkārši nebija līdzekļu, ko atlicināt. Tomēr jau trešajā sabiedrības darba gadā pagasta iedzīvotāji sāka brīvo naudu ieguldīt pašu veidotajā kooperatīvā. 1998.gadā kopējā noguldījumu summa bija 2171 lats, nākamajā gadā jau 8232 lati. Katru gadu finanšu kooperatīvam uzticēto līdzekļu apjoms palielinājās. Pērn tas sasniedza 80,7 tūkst. latu.

Par termiņnoguldījumiem sabiedrība maksā septiņus procentus gadā. Šīs likmes lielums cieši saistīts ar maksājumu likmi par aizdevumiem. Iespēju maksāt tik lielu procentu par noguldīto naudu atļauj “ātrie” kredīti – nelielas summas ar atmaksas termiņu līdz trim mēnešiem. To izmantošanas likme ir divi procenti mēnesī. Aizdevumiem, kuru atmaksas termiņš ir gads un vairāk un kuru summa sasniedz tūkstoš latu, likme ir desmit procenti gadā, kas jāmaksā tikai no izmantotās summas. Līdz ar to kredīts faktiski gadā izmaksā sešus līdz 6,5 procentus.

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrības Latvijā ir kļuvušas par lauku dzīves stabilizējošu faktoru. To veidošanās sākās 1996.gadā. Vēl jaunajā, bet pirmskara Latvijā un vairāk nekā gadsimtu pasaulē pazīstamajā savstarpējās finanšu palīdzības formā iesaistījās arī mūsu rajona Līgatnes, Veselavas un Taurenes pašvaldība. Pateicoties ārvalstu atbalstam, ASV starptautiskās aģentūras un pasaules krājaizdevu sabiedrības padomes atbalsta projekta ietvaros, ar Dānijas starpniecību saņemot Eiropas Kopienas atbalstu, rajonā radās trīs kooperatīvās kredītsabiedrības. Līdz tam Latvijā bija tikai viens finanšu kooperatīvs – dzelzceļnieku krājaizdevu sabiedrība, kas tika dibināta 1995.gadā. Patlaban valstī darbojas 34 kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības, no kurām deviņas ir mūsu rajonā. Likums finanšu kooperatīvus atļauj dibināt pēc teritoriālā vai nozares principa.

Krājaizdevu sabiedrības mūsu valstī nav nekas jauns, kaut šobrīd pirmajiem pēcpadomju laikā atjaunotajiem un dibinātajiem kooperatīviem svin tikai desmitgadi. Latvijā krājaizdevu sabiedrības pazīstamas jau vairāk nekā 130 gadus. Līgatnē saglabājušās ziņas par finanšu kooperatīva darbību pagājušā gadsimta sākumā. Tas darbojies kopš 20. gadu vidus. 1936.gadā pagasta un miesta (tagad pilsētas) krājaizdevu sabiedrība apvienoja 221 biedru, tā aktīvi bija 51 tūkst. latu.

Līgatnes pagasta kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība “Līgatnes druva” atzīmē 10 gadu pastāvēšanu. Licence saņemta 1996. gada 24.oktobrī, darbs sākts 19.novembrī. Dibinājuši 25 Līgatnes pagasta iedzīvotāji, pašreiz ir 370 biedri. Aktīvi 1996.gadā – 12 tūkst latu; 2006.gadā – 156 tūkst. latu. Kredītos izsniegti: 1996. gadā 3 tūkst latu, šī gada 11 mēnešos 104 tūkst. latu. Noguldījumi sākušies 1998. gadā, kopējā summa – 2 tūkst. latu. Patlaban krājaizdevu sabiedrībā noguldīti 76 tūkst. latu.

Kopš 2003.gada kredītsabiedrībā piedalās Līgatnes pilsētas iedzīvotāji.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
8

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
22

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
233

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi