Trešdiena, 17. aprīlis
Vārda dienas: Rūdolfs, Viviāna, Rūdis

Aizdevumi un noguldījumi auguši vairākkārt

Druva
00:00
28.11.2006
1

Kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība “Līgatnes druva” ir viena no pirmajām trim lauku krājaizdevu sabiedrībām Latvijā. Jau tikai “Līgatnes druvas” aktīvu dinamika liecina par kredītkooperatīva pakalpojumu nozīmi pagasta dzīvē. Aktīvi auguši vairāk nekā desmit reizes, no 12 tūkst. latu pirmajā darba gadā līdz 156 tūkstošiem šī gada 11 mēnešos. Tajā skaitā ir finanšu kooperatīva izmantotā Hipotēku bankas kredītlīnija – 35 tūkst. latu, kuru sabiedrība apgūst pilnībā.

No aktīviem 23 tūkst. latu veido pajas. Pajas vērtība – 20 lati. Lai kļūtu par biedru, jāiegādājas vismaz viena paja un jāmaksā iestāšanās nauda – 10 lati. Biedru skaits palielinājies ik gadu vidēji par 30- 40 dalībniekiem. Pēdējos divos gados straujais pieaugums apsīcis, jo faktiski visi, kas var un vēlas pretendēt uz šo pakalpojumu, to izmanto.

Krājaizdevu sabiedrības kredītportfelis pirmos septiņus gadus katru gadu palielinājies, sākot no 27 kredītiem 1997., pirmajā pilnas darbības gadā, par summu 19,8 tūkst. latu, līdz 181 aizdevumam 2002. gadā par kopējo summu 101,5 tūkst. latu. Nākamajos gados aizdevumu skaits nedaudz sarucis (2003. -179, 2004. – 152, 2005. – 136), bet palielinājušās kredītu summas, līdz ar to kopējais aizdevumos izsniegtais naudas daudzums. No 1996. līdz 2003.gadam vidējais izsniegtais viena kredīta lielums bija 450 līdz 700 lati, 2004.gadā – 799, 2005.gadā – 1148. Šogad viena izsniegtā kredīta vidējais lielums ir lielākais ko-operatīva pastāvēšanas laikā – 1367 lati, bet lielākā kredītu kopsumma – 156 tūkst. latu – “Līgatnes druvā” sasniegta pērn.

Pirmajos gados finanšu kooperatīva dalībnieki savus uzkrājumus sabiedrībai neuzticēja. Kaut gan, atceroties situāciju 90.gadu vidū, var pieļaut, ka cilvēkiem vienkārši nebija līdzekļu, ko atlicināt. Tomēr jau trešajā sabiedrības darba gadā pagasta iedzīvotāji sāka brīvo naudu ieguldīt pašu veidotajā kooperatīvā. 1998.gadā kopējā noguldījumu summa bija 2171 lats, nākamajā gadā jau 8232 lati. Katru gadu finanšu kooperatīvam uzticēto līdzekļu apjoms palielinājās. Pērn tas sasniedza 80,7 tūkst. latu.

Par termiņnoguldījumiem sabiedrība maksā septiņus procentus gadā. Šīs likmes lielums cieši saistīts ar maksājumu likmi par aizdevumiem. Iespēju maksāt tik lielu procentu par noguldīto naudu atļauj “ātrie” kredīti – nelielas summas ar atmaksas termiņu līdz trim mēnešiem. To izmantošanas likme ir divi procenti mēnesī. Aizdevumiem, kuru atmaksas termiņš ir gads un vairāk un kuru summa sasniedz tūkstoš latu, likme ir desmit procenti gadā, kas jāmaksā tikai no izmantotās summas. Līdz ar to kredīts faktiski gadā izmaksā sešus līdz 6,5 procentus.

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrības Latvijā ir kļuvušas par lauku dzīves stabilizējošu faktoru. To veidošanās sākās 1996.gadā. Vēl jaunajā, bet pirmskara Latvijā un vairāk nekā gadsimtu pasaulē pazīstamajā savstarpējās finanšu palīdzības formā iesaistījās arī mūsu rajona Līgatnes, Veselavas un Taurenes pašvaldība. Pateicoties ārvalstu atbalstam, ASV starptautiskās aģentūras un pasaules krājaizdevu sabiedrības padomes atbalsta projekta ietvaros, ar Dānijas starpniecību saņemot Eiropas Kopienas atbalstu, rajonā radās trīs kooperatīvās kredītsabiedrības. Līdz tam Latvijā bija tikai viens finanšu kooperatīvs – dzelzceļnieku krājaizdevu sabiedrība, kas tika dibināta 1995.gadā. Patlaban valstī darbojas 34 kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības, no kurām deviņas ir mūsu rajonā. Likums finanšu kooperatīvus atļauj dibināt pēc teritoriālā vai nozares principa.

Krājaizdevu sabiedrības mūsu valstī nav nekas jauns, kaut šobrīd pirmajiem pēcpadomju laikā atjaunotajiem un dibinātajiem kooperatīviem svin tikai desmitgadi. Latvijā krājaizdevu sabiedrības pazīstamas jau vairāk nekā 130 gadus. Līgatnē saglabājušās ziņas par finanšu kooperatīva darbību pagājušā gadsimta sākumā. Tas darbojies kopš 20. gadu vidus. 1936.gadā pagasta un miesta (tagad pilsētas) krājaizdevu sabiedrība apvienoja 221 biedru, tā aktīvi bija 51 tūkst. latu.

Līgatnes pagasta kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība “Līgatnes druva” atzīmē 10 gadu pastāvēšanu. Licence saņemta 1996. gada 24.oktobrī, darbs sākts 19.novembrī. Dibinājuši 25 Līgatnes pagasta iedzīvotāji, pašreiz ir 370 biedri. Aktīvi 1996.gadā – 12 tūkst latu; 2006.gadā – 156 tūkst. latu. Kredītos izsniegti: 1996. gadā 3 tūkst latu, šī gada 11 mēnešos 104 tūkst. latu. Noguldījumi sākušies 1998. gadā, kopējā summa – 2 tūkst. latu. Patlaban krājaizdevu sabiedrībā noguldīti 76 tūkst. latu.

Kopš 2003.gada kredītsabiedrībā piedalās Līgatnes pilsētas iedzīvotāji.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Divi EP soļi, lai mazinātu zaļmaldināšanu

06:32
17.04.2024
10

Izpratne par videi draudzīgu dzīvesveidu daudziem kļūst par ikdienas normu. Arī tie, kas tam nepievēršas mērķtiecīgi, iegādājoties kādu lietu, pat tādu sīkumu kā iepirkuma maisiņu veikalā, bieži izvēlas to, pie kura ir norāde – bioloģiski noārdāms vai mazāk piesārņo. Taču ne vienmēr uzrakstiem, preču aprakstiem un ražotāju ziņām par it kā videi draudzīgu ražošanas ciklu […]

Amatierteātriem savs saiets

05:22
17.04.2024
11

Lai kopā pavadītu laiku, sevi parādītu un citus apskatītu, Kaives tautas namā    pašmāju amatierteātris “AkA” uzņēma ciemiņus: kaimiņus no Skujenes, Taurenes amatierteātri “Radi” un draugus no Murmastienas.    Viņus kopā bija saaicinājis Kaivena Runcis. “Kur humors, tur Runcim jābūt,” saka Kaives tautas nama vadītāja Agnese Caunīte-Bērziņa un piebilst, ka Kaivena Runcis, kad grib, tad […]

ASV koris dzied latviešu valodā

00:00
17.04.2024
20
1

ASV vīru koris “Faithful men” jeb “Uzticīgie vīri” ar sirsnīgu koncertu uzstājās Cēsu pilsētas pansionātā, uzņēmumā “Designed to live”, kurā izgatavo protēzes karā cietušajiem ukraiņiem, un Liepas kultūras namā. Koncerttūre notiek visā Latvijā. Liepas kultūras nama vadītāja Sandija Pētersone pastāsta, ka 1992. gadā mācītājs no Tenesī štata bija Latvijā un apmeklēja arī Liepu, viņam te […]

LTAB brīdina: izveidota viltus mājaslapa un sociālo tīklu profili, lai vāktu personu datus

15:24
16.04.2024
33

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (turpmāk – LTAB) brīdina, ka izmantota biroja identitāte un izveidota viltus interneta vietne, Tajā izsludināts konkurss, kuram iedzīvotājus aicina atstāt savus personas datus. Līdzīgas aktivitātes ar viltotiem profiliem tiek veiktas arī sociālajos tīklos, tāpēc LTAB aicina iedzīvotājus uzmanīties un nekādā gadījumā nesniegt informāciju, tostarp bankas konta numurus, par sevi un sev […]

Kompensācijas mežu īpašniekiem

13:39
16.04.2024
20

Var pieteikties uz ikgadējo kompensāciju no valsts budžeta par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) līdz 15. maijam pieņem iesniegumus no privāto mežu īpašniekiem uz ikgadējo kompensāciju no valsts budžeta par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem. Pieteikumus var sūtīt uz pārvaldes e-adresi, pa pastu vai iesniedzot klātienē kādā no pārvaldes […]

Smiltenē, brīvi iekļūstot šķūnī, nozog motorzāģi

13:32
16.04.2024
23

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 67 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 6 ceļu satiksmes negadījumi, bez fiziski cietušām personām. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 104 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 61 par ātruma pārsniegšanu, kā arī vienā gadījumā automašīnas vadītājs […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
18
2
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
25
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
40
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi