Kamēr tautas skaitīšanas dati vēl tiek apkopoti, arvien nākas dzirdēt par jaunu ģimeņu aizceļošau no Latvijas un arī Cēsu apkaimes. Vietējo izceļošanu izjūt arī lauku reģionos, kur prom dodas ne tikai atsevišķi pieaugušie, bet arī ģimenes ar bērniem. Amatas novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Maija Žīgure atzīst, ka ik pa laikam no novada aizceļo vietējie ļaudis, turklāt līdzi ņemot arī bērnus. “Pašvaldībām reizi mēnesī no Iedzīvotāju reģistra sūta aktuālāko informāciju. Pēdējo mēnešu dati liecina , ka cilvēki patiesi no Latvijas izceļo. Pat mūsu pašu ļaudis norādījuši dzīves vietu Kanādā, Spānijā, Īrijā un citās valstīs. Arī ikdienā manām, ka novadā kļuvis klusāk un mierīgāk. Kādreiz cilvēku plūsma bija lielāka,” stāsta M. Žīgure un norāda, ka pēdējā laikā manāma tendence, ka tie pāri, kuri aizbraukuši prom uz ārzemēm, atbrauc atvaļinājumā uz Latviju, lai reģistrētu laulību. “Tā ka šīs lietas novārtā netiek pamestas. Tāpat novērojams, ka arvien biežāk prom nedodas tikai vecāki, bet līdzi tiek ņemti arī bērni,” spriež dzimtsarakstu nodaļas vadītāja.
Līgatnes novada pirmsskolas izglītības iestādes metodiķe Veronika Akmene stāsta, ka šajā mācību gadā no bērnudārznieku grupiņas Lejaslīgatnē izņemti jau divi bērniņi. “Prom ar ģimeni aizbrauca viena sešgadīga meitenīte, kurai vecāki uz ārzemēm aizceļoja jau pērn, lai iedzīvotos. Tikmēr mazā dzīvoja pie vecvecākiem, bet septembrī līdzi vecākiem prom aizbrauca arī meitenīte. No bērnudārza tika izņemts arī kāds četrus gadus vecs puisītis, kuram mammīte apprecējās ar vācieti,” stāsta metodiķe, bilstot, ka arī pagājušajā gadā vairāki bērni tika izņemti no bērnudārza tieši šī iemesla dēļ. Tāpat V. Akmene norāda, ka lielākoties vecāki prom dodas tikai bezdarba vai zemā atalgojuma dēļ, kuru cilvēkiem piedāvā darba devēji Latvijā. “Ja godīgi, uzreiz nevaru nosaukt nevienu ģimeni, kura būtu atgriezusies no ārzemēm. Aizbrauc daudzi, bet reti kurš atgriežas. Arī jaunieši no Līgatnes daudzi aizbraukuši, apprecējušies un iekārtojuši svešumā savu dzīvi. Internetā sekojam līdzi, portālā draugiem.lv redzam bildes, ka kāds jau izveidojis ģimeni, citam jau ir ģimenes pieaugums un cilvēki tur dzīvo,” saka V. Akmene un teic, ka biežāk prom tiek aizvesti pirmsskolas vecuma bērni, kuriem svešumā vieglāk adaptēties. “Zinu ģimeni, kas aizbrauca dzīvot uz Slovākiju. Bērns jau tur iet skolā un skaidrs, ka tuvākajos gados viņi Latvijā vairs neatgriezīsies, jo bērnam jau mācību iestāde jāpabeidz. Kāda ir Latvijas nākotne, grūti spriest, jo cilvēku izceļošana no valsts turpinās un nekas neliecina par to, ka tā apstāsies,” vērtē līgatniete. Prom no Cēsīm uz Angliju pirms mēneša aizbrauca arī Freimaņu ģimene, ar kuru “Druva” sazinājās ar interneta palīdzību. Divu bērnu māmiņa Iveta vēstulē bija lakoniska: “Šādu lēmumu nācās pieņemt, jo Cēsīs ar vīru nevarējām atrast darbu. Var jau iet strādāt 80 latu stipendiātu programmā, bet par to ģimeni nepabarosim.” No pāris teikumiem nākas secināt, ka tas ģimenei nebūt nav bijis viegls lēmums, jo no ikdienas dzīves un tuvajiem prom aizvesti arī pirmsskolas vecuma bērni. Taču šādus un līdzīgus argumentus nācies uzklausīt no daudziem, kuri devušies prom no valsts. Biežāk tieši bezdarbs vai zemais atalgojums ir tas, kādēļ cilvēki aizbrauc.
“Druva” sazinājās ar vēl vairākām ģimenēm, kuras šobrīd vairs neatrodas Latvijā, tomēr cilvēki izvēlējās publiski neizteikties par šo jautājumu. Kāds cēsnieks atbildēja: “Ir taču visiem skaidrs, kāpēc cilvēki aizbrauc prom. Cēsīs darba nav, arī Rīgā neiesi par 300 latiem strādāt, jo kaut kā jātiek mājās vai jāsāk domāt, kur Rīgā apmesties. Latvijā šobrīd konkurētspējīgu atalgojumu piedāvā retais uzņēmējs un mūžīgā knapināšanās vai nemitīgās domas par izdzīvošanu cilvēkiem ir apnikušas. Viss ir kļuvis dārgāks, bet algas palikušas nemainīgas. Nepamet sajūta, ka Latvijā par cilvēkiem smejas gan darba devēji, gan valsts.” Liene Lote Grizāne
Komentāri