Pirmdiena, 17. februāris
Vārda dienas: Donats, Konstance

Aitkopība nav vienkārša

Druva
23:00
27.05.2008
24
200805272327368362

Jaunpiebalgas pagasta zemnieku saimniecība “Jāņukalns” ir Latvijas tumšgalves šķirnes aitu saimniecība. “Jāņukalna” īpašniece Dagmāra Seņavska aitkopību uzsākusi pirms desmit gadiem. Tagad kūtī ir jau 75 aitu mātes un apmēram 100 jēru. Aitas saimniecība nodod zemnieku saimniecībai „Senlejas” vai kooperatīvam “Latvijas jēri”.

„Aitkopību uzsāku juku laikos, kad atbraucu uz laukiem no Rīgas. Sāku ar desmit aitiņām. Agrāk par šķirnes saimniecību varēja kļūt, ja bija 30 aitu mātes, tādēļ saimniecību palielināju, taču tad prasības mainījās. Bija jābūt 50 aitu mātēm, un atkal nācās paplašināties. Tagad prasība atkal mainījusies, jābūt vismaz 30 aitu mātēm, taču samazināt aitu skaitu nav nozīmes. Ja ir virs 30 aitām, tad darba apjomā jau vairs nav atšķirības. Tas tāpat ir liels,” uzskata D.Seņavska.

Īpaša uzmanība jāpievērš šķirnes izkopšanai. Saimniece atzīst, ka tas prasa lielu darbu vēl aizvien. D.Seņavska vērtē, ka šķirnes saimniecībām ir augstas prasības, tomēr arī atbalsts ir daudz lielāks salīdzinājumā ar tām, kurām nav šķirnes statusa. Latvijas tumšgalvu aitas ir to šķirņu skaitā, kas tiek īpaši subsidētas, tāpat kā zilo govju un balto cūku audzēšana. Saņemtas tiek gan valsts, gan Eiropas Savienības subsīdijas. Atbalstu “Jāņukalns” saņem arī kā bioloģiskā saimniecība. D.Seņavska uzskata, ka nemaz nebūtu pietiekami daudz līdzekļu, lai strādātu konvenciāli un pirktu, piemēram, kombikormu.

Aitkope apgalvo – ja nebūtu atbalsta, aitu audzēšana nebūtu izdevīga. Viņa neslēpj arī to, ka lauksaimnieki ir pārāk noslogoti ar dažādu dokumentu izpildi. Ne visi māk izmantot datoru, un arī tas apgrūtina formalitāšu sakārtošanu. Ar humoru saimniece stāsta, ka viņai ar visdažādākajiem dokumentiem ir pilns kabinets – tie nepieciešami gan kā bioloģiskajai, gan kā šķirnes saimniecībai, turklāt jāsakārto arī grāmatvedība.

Saimniecība strādā bioloģiski, aitas varētu pārdot kā bioloģiski audzētas, taču bioloģiskā un konvenciālā aitas un jēra gaļa diemžēl aizejot kopējā katlā, tāpat kā tas nereti notiek ar bioloģisko pienu. Tomēr veikalos gan novērots, ka bioloģiski audzētā gaļa ir dārgāka.

„Daudziem šķiet – nopirksim aitiņu, tā ēdīs zāli, un viss būs kārtībā, bet nekā. Pērn arī daudzi iepirka aitas, lai nodrošinātu konkrētu lopu vienību uz hektāru. Šogad jēriņi vairs netiek pirkti, jo cilvēki saprata, ka arī aitas ir jākopj un jābaro. Tām nepieciešama spēkbarība, laizāmais sāls, selēns, mikroelementi, vitamīni. Tas nav lēti.

Šķirnes saimniecībām obligāta prasība ir asins analīžu veikšana. Jāmaksā arī par cirpšanu, lai gan vilnu nav kur likt – stāv maisos, bet nevienam to nevajag,” stāsta D.Seņavska.

Cenu palielinājums „Jāņukalnā” nepaliek nepamanīts. Pērn bioloģiskie lopbarības milti pirkti par septiņiem santīmiem kilogramā, tagad jau par 17. Taču aitu iepirkuma cena desmit gadu laikā palielinājusies vien par apmēram divdesmit santīmiem (ap Ls 1,20 kilogramā), tā secinājusi saimniece, interesējoties par cenām februārī.

Taču barība aitām, tāpat kā gaļas liellopiem, nepieciešama augstvērtīga. Ja aita ievesta no citas valsts, piemēram, Vācijas, tās pieradušas pie leknām pļavām, tādēļ Latvijas apstākļos tām ir grūti. Latvijas tumšgalves D.Seņavska vērtē kā izturīgas, mazprasīgas un piemērotas vietējiem apstākļiem.

D.Seņavska atzīst, ka saimniekot nav viegli un vienam to paveikt būtu ļoti grūti. Taču tāpat kā citi lauksaimnieki, arī “Jāņukalna” saimniece piekrīt – palīgus lauku darbos atrast ir grūti. Tādēļ neatsverama ir ilggadējā strādnieka palīdzība saimniecībā.

Lai gan ar aitkopību nodarbojas vairākās Cēsu rajona saimniecībās, tomēr šī gaļa pieejama tikai atsevišķos veikalos, lielākoties Rīgā. Saimniece neslēpj, ka jēra gaļa kļuvusi par ekskluzīvu un dārgu produktu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sākusies Nītaures pamatskolas ēkas pārbūve

00:00
17.02.2025
14

Nītaures Mūzikas un mākslas pamatskolas kolektīvam šis mācību semestris sākās ar pārmaiņām. Skolas ēkā notiek vērienīgi remontdarbi, kopš  6.janvāra mācības ir pagastmājas telpās. “Telpas apsekoja kontrolējošās iestādes un atzina, ka tās izmantojamas mācību darbam. Skolēnu brīvlaikā notika pārcelšanās. Lai to izdarītu , strādāja skolotāji, bērnu vecāki, palīdzēja apvienības pārvaldes darbinieki, zemessargi,” stāsta pamatskolas direktore Gunta […]

Krustcelēs alga, piemaksa un mērķdotācija   

00:00
16.02.2025
19

Vienmēr uzsvērta Dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmība latviešu kultūrā un nācijas stiprināšanā un līdztekus izskanējis amatiermākslas kolektīvu vadītāju satraukums par zemo atalgojumu. Pērn valdība apstiprināja vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtības maiņu un noteica   valsts finansējuma daļu (mērķdotāciju) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Kolektīvu vadītāji par darbu saņem […]

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
38
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
174
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
145
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
45
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
22
5
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
22
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
26
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
51
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
38
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi