Otrdiena, 23. aprīlis
Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs, Jurgita

Abi bērni novembrī

Druva
00:00
14.11.2006
Selga Kristaps Slaidini

Slaidiņu ģimenē abi bērni dzimuši novembrī – Kristaps Mārtiņdienā, bet Selga – 29. novembrī. Mamma Rigonda stāsta, ka arī pati ir rudens bērns – dzimusi oktobrī. Viņa atzīst, ka ir patīkami, ka dēls piedzimis Mārtiņdienā: „Tāpēc arī šos svētkus vairāk atzīmējam. Kad viņš piedzima, visi domāja, ka likšu arī vārdu Mārtiņš. Es negribēju, ka dēlam dzimšanas un vārda diena ir kopā.” Kristaps atzīst, ka ir patīkami dzimšanas dienu svinēt Mārtiņos: „Šie svētki ir bagātības simbols, vasaras beigas un rudens sākums.”

Tagad pusaudžu gados Kristaps un Selga dzimšanas dienu svin kopā. Selga: „Tā kā dzimšanas dienas ir tik tuvu un mums ir daudz kopīgu draugu, tad parasti taisām kopīgas svinības. Kad bijām maziņi, šī atstarpe likās ļoti liela un gribējās arī katram savu balli, tad svinējām atsevišķi. Pa vidu ir arī valsts svētki, bet tos īpaši nesvinam. Man šķiet, ka tie jauniešiem nav tik aktuāli. Protams, ka zinām, kas tas par datumu, bet nekā īpaši nesvinam. Pie mājas tiek izlikts karogs, un viss.”

Kristapa un Selgas dzimšanas dienas svinības vienmēr saistās ar zoss cepeti. Rigonda: „Mūsu ģimenei ir laba draudzene Maiga Duļķe, kuru mīļi saucam par omi. Viņa Kristapam katru gadu izaudzē zosi. Arī šogad. Viņa jau teica, ka tagad tik jāizdomā svinību diena.”

Jauniešu mamma par abiem ir ļoti lepna un stāsta: „Viņi abi ir gudri un strādīgi, ļoti patstāvīgi. Man nepatīk bērniem uzspiest savu gribu, un redzu, ka tas ir labi.” Rigonda ar lepnumu stāsta, ka meita ir teicamniece, bet Kristapam mazliet pietrūkst līdz tam, jo drusku paslinko. Toties viņš ir audzināts sentēvu ritmā, gājis Ojāra Rodes vadītajā skolā „99 balti zirgi”. Arī Selga tur gāja, bet tā viņai nav bijusi īstā vieta.

Ģimenes kopīgā aizraušanās vairāk nekā gadu ir sunītis Nikijs. Selga četrus gadus krājusi naudu, lai nopirktu sev sunīti – franču buldogu par 200 latiem. Rigonda: ”Kad atvedām sunīti, domājām, ka vienkārši tagad ir viens mīlulis mājās. Tomēr tas izvērtās par kaut ko vairāk. Selga veda viņu reizi nedēļā uz suņu skolu Cēsīs, tagad vadā uz izstādēm.” Nu priekšā īsts pārbaudījuma brauciens – izstāde Maskavā. Viņa saprot, ka nebūs viegli, bet pārliecināta, ka tiks galā. Arī mamma brauks līdzi un palīdzēs.

Abi Slaidiņu jaunieši mācās Raunas vidusskolā. Kristapam vasarā jābeidz 12. klase, tomēr par nākamo profesiju īstas skaidrības nav. Kristaps: „Esmu diezgan neizlēmīgs, un tas man traucē. Arī nākamo profesiju nevaru izvēlēties, kaut šis man ir pēdējais vidusskolas gads. Domas ir visādas – varbūt studēt fizikas un matemātikas fakultātē, varbūt sportu, bet varbūt kaut ko ar kultūru saistītu. Visas šīs jomas saistītas ar maniem vaļaspriekiem. Patīk sports – hokejs, futbols, basketbols. Vasarā ļoti aizrauj makšķerēšana, ziemas bļitkošana gan nemaz. Patīk ģitāru uzspēlēt. Bērnībā aizrāvos ar dzejoļu rakstīšanu, arī tagad kādu uzrakstu.” Selga gan ir izlēmīgāka: „Man tik ļoti ar profesijas izvēli vēl nav jāsteidzas, bet arī jau sāku par to domāt. Gribu kļūt vai nu par ārstu vai ģeologu.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Satiekas darba devēji un ņēmēji

00:00
23.04.2024
7

Darba meklētājus Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) akcijā “Sezonas darbi” aicināja tikties ar darba devējiem. NVA Cēsu filiālē interesentus sagaidīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), akciju sabiedrības “Cēsu alus” un SIA “Green Line Services” pārstāvji. Divu stundu pasākumā darba devēji stāstīja ne tikai par sezonas, bet arī pastāvīga darba piedāvājumiem. Darba meklētāju netrūka. “Cēsu alus” […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē 16 izsaukumi

15:43
22.04.2024
14

Aizvadītajās trīs diennaktīs, laika posmā no šī gada 19. aprīļa plkst. 6.30 līdz 22. aprīļa plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 16 izsaukumus – trīs izsaukumus uz ugunsgrēku dzēšanu un 13 izsaukumus uz glābšanas darbiem. Sestdien plkst. 18.04 saņemts izsaukums uz Madonas novada Cesvaines pagastu, kur divstāvu dzīvojamās mājas otrajā stāvā pie […]

Fiziskās aktivitātes - svarīgākais ieradums labas veselības uzturēšanai

15:27
22.04.2024
22

Uz jautājumu “Kurš no ieradumiem, jūsuprāt, ir vissvarīgākais veselībai?” “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā 17% respondentu atbildējuši, ka tās ir regulāras fiziskās aktivitātes, savukārt 16% kā svarīgākās norādījuši regulāras veselības pārbaudes. Interesanti, ka fiziskās aktivitātes par svarīgāko ieradumu vīrieši atzinuši divas reizes biežāk nekā sievietes. Visvairāk – 25% – ar fiziskajām aktivitātēm […]

Āraiši ir īpaši, un tādiem tiem jābūt

00:00
22.04.2024
41

Āraisieši vienmēr uzsvēruši piederību īpašajai vietai Āraišiem. Jau desmit gadus aktīvākie iedzīvotāji apvienojušies Āraišu biedrībā, lai kopā risinātu ikdienas problēmas, stiprinātu identitāti un atpazīstamību, veicinātu kopienas un apkārtnes iedzīvotāju līdziesaisti, radošumu un interešu daudzveidību, paplašinātu tūrisma piedāvājumu.    Biedrības rosināti, āraisieši sanāca kopā, lai apspriestu aktuālo. Eva Koljera pastāstīja par aptaujas, kurā viedokli pau­da āraisieši, […]

Rokdarbos atmodina pavasari

00:00
21.04.2024
50
1

Dzērbenes pilī kā ik pavasari pagasta un kaimiņu rokdarbnieki un amatnieki rāda rudenī un ziemāpaveikto. Izstādes pamatu veido Dzērbenes tautas nama studijas “Dzērbe” dalībnieku darbi. “Gada laikā studijas vadītāja Inga Blauberga    iedrošinājusi, aizrāvusi pagasta sievas. Aizvien tiek apgūts kas jauns, pētītas    latviskās un Dzērbenes meistaru tradīcijas,” saka tautas nama un Dzērbenes amatu mājas […]

Grāmatas Braila rakstā, audio, palielinātā drukā un vieglajā valodā

00:00
20.04.2024
65

Cēsu pilsētas Valdemāra bibliotēkā, kas daudziem labāk zināma ar iepriekšējo nosaukumu Neredzīgo bibliotēka, grāmatas lasa ne tikai vājredzīgi un neredzīgi cilvēki, bet arī tie, kuriem citu iemeslu dēļ grūti lasīt parasto druku. Tas var būt gultas režīms pēc traumas, operācijas, pēc insulta, infarkta vai ir grūtības fiziski noturēt grāmatu rokās. Dienā bibliotēku vidēji ap­meklē 10 […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
33
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
43
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi