Māksla jau tāpēc ir māksla, ka tā it kā vienkāršo, it kā saprotamo rāda pavisam jaunā, citādā veidā, ieliekot tēlos neparastus simbolus, idejas, reizēm ļaujot izpratnei klejot un darboties tikai nojausmu līmenī. Attēlā redzamā skulptūra, kas izstādīta Vidzemes koncertzālē, pirmajā brīdī skatītājam nepārprotami vēsta – te tēlots liels, melns kaķveidīgais. Gribas varenajam kaķim pieskarties, pat noglaudīt, bet… Ieraugot to no cita skatupunkta, paveras kas sirreāls, nesaprotams, varbūt simbolisks? Katram tas raisa savas izjūtas. Kāpēc kaķveidīgais, pantera bez galvas? Nevarīgs, nedomājošs – vai tāds ir skaistais, elegantais stāvs, kas, šķiet, gatavs doties medībās? Tā varētu būt viena sajūta. Bet varbūt – spēkam un varenībai nevajag domāt, tā ir liela parādība pati par sevi?
Vēl simtiem citu domu izzibeņo caur galvu. Kaut kas no reālisma (tēla plastika ir perfekta), kaut kas no mistikas…
