Pirmajos Ziemassvētkos eglīte gulēja ielas vidū. Skumja, noilgojusies pēc gaismiņām, cilvēku prieka.Tā nezināja, ka, nokrītot no mašīnas jumta, mežā neatgriezīsies, ka nebūs nevienam vajadzīga. Nepagāja ilgs laiks, kad nezin no kurienes zaļajai skaistulei blakus bija uzradušās tās sences – pagājušā gada Ziemassvētku, varbūt pat vecākas, pilnīgi nokaltušas eglītes. Pacietīgi cilvēki šo mirkli bija gaidījuši gadu!
Skumjo romantiku izjauca kāda automašīnai, kas brauca pa ielu. Tai vienkārši vajadzēja tikt uz priekšu. Eglītes, gan šī gada, gan vecās, saudzīgi tika noliktas ielas malā. Jocīgs liktenis!
