DA Cēsu valsts ģimnāzijas skolniece
Tuvojoties pavasarim, vidusskolēnu prātus nodarbina tieši šī trīs burtu kombinācija. ZPD – zinātniski pētnieciskais darbs. Tie jāizstrādā un jāaizstāv ikvienam vecāko klašu skolēnam. Šajā laikā skolā manāma spriedze un aktīva rosīšanās. Taču darbojas viens no Mērfija likumiem – lielākā daļa par ZPD izstrādi atceras pāris nedēļas vai pat dienas pirms tā aizstāvēšanas, kad ir par vēlu un darba paveikšanai nākas ziedot ne tikai basketbola treniņus un nodarbības autoskolā, bet arī diennakts tumšās stundas. Apsveicami, ka tendence rakstīt darbu brīdī, kad aizstāvēšanas cilpa savelkas ap kaklu, vairumu skolēnu pamatīgi mobilizē un cītīgais darbs attaisnojas ar panākumiem un patiesu gandarījuma sajūtu.
Bet kas tad ir šis noslēpumainais burtu salikums? Tiem, kas vēl nezina, varu atklāt galvenās iezīmes. Zinātniski pētnieciskais darbs ir laikietilpīgs, nopietns un atbildīgs veikums. Tas darāms divu vidusskolas gadu laikā kādā no interesējošām tēmām. Lielākās grūtības jauniešiem parasti sagādā pati tēmas izvēle, jo tai nav nekādu ierobežojumu – brīva vieta katra fantāzijai. Kad tēma izraudzīta, jāķeras pie teorētiskās informācijas atlases un plānošanas, kā notiks pētnieciskā darba praktiskā rīcība. Praktiskā daļa visbiežāk saistās ar iedzīvotāju anketēšanu un intervijas ar profesionāļiem. Rosīgākie pagūst izdomāt arī kādu eksperimentu, lai iegūtu unikālus rezultātus un patiesi varētu saukt savu meistardarbu par zinātniski pētniecisku. Taču ar to viss nebeidzas. Gana piņķerīga ir darba noformēšana, jo tajā ir savi standarti un sīkas nianses, kuras neievērojot, var zaudēt tik vērtīgos punktus. Jāpiemin, ka zinātniski pētnieciskā darba lappušu skaitam pie labiem apstākļiem vajadzētu sasniegt trešā desmita atzīmi.
Kad punkts uz i uzlikts un garadarbs iesiets, jādomā par tā prezentēšanu. ZPD aizstāvēšana notiek pa sekcijām un to ir daudz – sākot ar valodniecību un beidzot ar ekonomiku. Prezentēšana sākas ar zinātniski pētniecisko darbu lasījumiem skolā. Katrs autors saprotamā valodā žūrijai un saviem vienaudžiem stāsta par paveikto, izpētīto un secināto. No prezentācijas daudz kas atkarīgs, tāpēc jābūt pārliecinošai, iedvesmojošai runai, nevis secīgai teksta nolasīšanai no lapiņas. Labāko darbu autoriem paveras ceļš uz lasījumu konkursu rajonā. Starp citu, Cēsu rajonā nesen noslēdzās šī vērtēšanas kārta. Labākie un pārliecinošāk aizstāvētie darbi tiek izvirzīti sasniegt augstākas virsotnes – gūt panākumus valsts līmenī.
Tāds nu ir pētnieciskā darbā ejamais ceļš. Patiesi nogurdinošs un apnicīgs. Daļa jauniešu, sastopoties jau ar pirmajām nepatikšanām, paceļ padošanās balto karodziņu un izsvītro sevi no tālākās cīņas, no aktīvas iesaistīšanās pētnieciskā darbā. Bet, kā jau katrā dzīves lauciņā – arī šeit izdzīvo stiprākais.
Redakcijas piebilde. Litas Jubertes zinātniski pētnieciskais darbs ”Frančaizings kā komercdarbības forma Latvijā” rajona konkursā ekonomikas sekcijā ieguvis augstu žūrijas vērtējumu un izvirzīts uz valsts konkursu. Zinātniskā darba vadītāja – skolotāja N.Persaņa.
Komentāri